Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Krievija un gāze Latvijā

Pārvalda ne tikai piegādi, bet arī pat igāzes sadali Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 715, 2022. g. 24. aug.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šovasar stājās spēkā izmaiņas likumā, kas atņem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem balsstiesības Latvijas kompānijās, kuras ir svarīgas nacionālajai drošībai. Šis liegums attiecas arī uz Latvijas Gāzi (LG), kuras meitassabiedrība atbild par gāzes sadali Latvijā. Kā noskaidroja LTV raidījums de facto, pretēji ierobežojumam, Krievijas kompānija Gazprom pēdējās LG akcionāru sapulcēs tomēr ir piedalījusies.

LG augustā divas reizes paziņojusi, ka tās rīcībā nebūs pietiekošas gāzes rezerves, lai nodrošinātu likuma prasības par Inčukalnā glabājamo gāzes apjomu mājsaimniecībām. Šie paziņojumi, kas ir pretrunā, Ekonomikas ministrijas datiem, vedina domāt, ka LG nevēlas vai patiešām nevar pirms apkures sezonas nodrošināt gāzi vajadzīgajā apjomā.

Taču Krievijas sāktā kara apstākļos ir vēl viena neatrisināta problēma – Latvijā par gāzes nogādāšanu līdz adresātiem atbild LG meitas uzņēmums, kuram arī lielākais akcionārs pastarpināti ir Gazprom.

Pirms vairākiem gadiem izbeidzot Krievijas gāzes monopolu, galveno uzmanību pievērsa lielo cauruļvadu un Inčukalna pazemes krātuves neatkarībai. Taču mazie cauruļvadi jeb gāzes sadales sistēma tā arī palika bijušā monopolista Latvijas Gāze paspārnē.

Enerģētikas konsultants Gatis Ābele uzskata, ka uz Latvijas Gāzi pašlaik nevar paļauties, jo tā nav atraujama no akcionāra Gazprom: „Jau no pagājušā gada, kad sākās apzināta Krievijas gāzes piegāžu ierobežošana Eiropā, cenu audzēšana, mēs jau redzējām, ka Latvijas Gāze nedomāja par alternatīvu piegāžu avotu meklēšanu, jo tas būtu pretrunā ar tās akcionāriem.“

Tādēļ, viņaprāt, Gazprom ietekme uz gāzes sadali Latvijā ir riskanta. „Kas notika Eiropā ar Nord stream vadu – Gazprom mierīgi varēja paziņot, ka tam pietrūkst detaļu, turbīnu kaut kādam Nord stream posmam un mēs vairs jūs nevaram apgādāt ar gāzi. Pietiktu pāris spiediena samazināšanas stacijās arī šāda veida darbību veikt un paziņot, ka esošās iekārtas nestrādā, sankcijas neļauj mums to nodrošināt, un to ir teorētiski iesējams izdarīt arī uz piegādēm Latvenergo,“ kā vienu no potenciālajiem riskiem min Ābele.

Gāzes sadali veic LG meitasuzņēmums Gaso, kuram ir tie paši īpašnieki: Gazprom, Itera Latvija, Luksemburgas investīciju fonds Marguerite un Vācijas Uniper Ruhrgas. Nozīmīgos jautājumos balsu pārsvaru Gazprom nodrošina kopā ar Iteru, kuras īpašnieki ir Rosneft un Juris Savickis. Viņiem ir sešas no vienpadsmit balsīm LG un Gaso padomēs, kuru priekšsēži ir augsta līmeņa Gazprom darbinieki.

Vai gāzes sadales operators Gaso tiešām ir neatkarīgs un netiek ietekmēts no LG puses, to katru gadu pārbauda sabiedrisko pakalpojumu regulators. Un līdz šim uz papīra viss bijis labi.

„Jā, šāda pārliecība mums radās, iepazīstoties gan ar viņu iesniegtajiem dokumentiem, gan pieprasot papildus informāciju, gan arī auditoru atzinumu,“ stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Alda Ozola. Par neformālām saitēm abu uzņēmumu starpā, kuras nevar izzināt no pārskatiem vai sēžu protokoliem, viņai nav informācijas.

Tomēr šovasar LG būtiski mainījās spēku samērs. Jūnijā Saeimas vairākums nobalsoja, ka Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem nedrīkst būt būtiska līdzdalība nacionālai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Attiecīgi šādi akcionāri zaudē balsstiesības arī LG.

„Uz Gazprom un Iteru attiecas Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi par to, ka viņiem tiek liegtas balsstiesības un piedalīšanās Latvijas Gāzes akcionāru sapulcēs, jo caur šo uzņēmumu tiek realizēta ietekme [Gaso],“ skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.

Tas nozīmē, ka uzņēmumā balsstiesības tagad ir fondam Marguerite, Uniper un mazajiem akcionāriem. Iespējams, tas ļāvis pēdējos mēnešos iekustināt jautājumu par sadales sistēmas operatora Gaso pilnīgu nodalīšanu no LG. To jau pirms vairākiem gadiem nesekmīgi piedāvāja akcionārs Marguerite.

Tomēr LG citādāk nekā Ekonomikas ministrija interpretē pēdējās izmaiņas Nacionālās drošības likumā. LG ļāvusi Gazprom piedalīties akcionāru sapulcēs, tajā skaitā 8. augusta sēdē, bet jautājumā par reorganizāciju Gazprom nebalsoja, zināms de facto. Itera Latvija gan akcionāru sapulcēs nepiedalījās.

Ministrijas pārstāvis Lore apliecina, ka, pat tikai reģistrējot Gazprom akcionāru sapulcei, „ir pārkāpts likums.“

Pagaidām Gazprom piedalīšanās nekā nav kavējusi Gaso nodalīšanas procesu, taču, kā var izsecināt no LG statūtiem, Gazprom pielaišana potenciāli var traucēt nākotnē, jo par reorganizāciju būs jānobalso 85% no sapulcē pārstāvētajiem akcionāriem. Ja Gazprom vēlēsies pasākumu sabotēt, tad balsu var nepietikt.

Ekonomikas ministrijā apliecina, ka ar uzņēmuma vadību runās par pareizu likuma interpretāciju, proti, ka Gazprom no akcionāru sapulcēm jātur pa gabalu.

„Ja tomēr LG valde nepiekritīs mūsu redzējumam un kaut kādā veidā, reģistrējot Gazprom un Itera piedalīšanās tiesības, radīs šķēršļus reorganizācijas turpināšanai, mēs izmantosim visus likumiskos instrumentus, lai realizētu reorganizāciju,“ uzsver Lore.

LG interviju par sadales uzņēmuma Gaso nodalīšanu atteica, pamatojot, ka šos jautājumus var komentēt tikai vadītājs Aigars Kalvītis, bet viņš ir atvaļinājumā.

Telefonsarunai piekrita viens no LG akcionāriem Savickis, bet plaši apspriest Saeimas lēmumu liegt Iterai izmantot balsstiesības negribēja.

„Vai tas nāks par labu Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tas, protams, tāds jautājums sarežģīts, bet politiski ir pieņemts tāds lēmums. Punkts,“ saka Savickis. Viņš apliecina, ka Gazprom akcionāru sapulcēs joprojām piedalās, un viņš uzticas LG vadībai, kas ļauj Gazprom pārstāvjiem būt klāt lēmumu pieņemšanā.

Savickis uzskata, ka LG rietumu akcionāru vēlme nodalīt sadales uzņēmumu no gāzes tirgotāja ir saistāma ar interesi pēc iespējas izdevīgāk pārdot savus ieguldījumus un Latviju pamest.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com