Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām

Šovasar diezgan populāra metode

Laikraksts Latvietis Nr. 715, 2022. g. 24. aug.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šīs būs otrās Saeimas vēlēšanas, kurās ir spēkā dalības ierobežojumi partijām. Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 biedru, turklāt partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu līdz vēlēšanām. Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēsta, ka šādas partijas šogad bija visai populārs produkts Latvijas politiskajā tirgū, kurā ambiciozu personību ar vēlmi vadīt politisku spēku izrādījās vairāk nekā svaigi dibinātu partiju. Daži vecās partijas piesaistīja, lai saglabātu esošo politisko apvienību zīmolu. Taču ir arī gadījumi, kad partijas ar visiem biedriem neilgi pirms vēlēšanām tika pārņemtas un pārveidotas pilnībā, nomainot to līderi, valdi, statūtus un pat nosaukumu.

Latvijas politisko partiju reģistrā šobrīd ir ierakstītas 69 partijas. Kādām padsmit ir likvidācijas process, citas nav iesniegušas ziņas par biedru skaitu – minimālais ir 200. No pēdējo divu gadu laikā dibinātajām sešām partijām piecas tapa ar mērķi piedalīties Saeimas vēlēšanās. Pagājušā gada sākumā partijas nodibināja Saeimas deputāts Aldis Gobzems un bijušais Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs, savukārt pagājušajā vasarā – par oligarhu savulaik dēvētais Ainārs Šlesers un deju skolotājs un kovidskeptiķis Artūrs Bernis. Uz rudens pusi partiju kopā nodibināja arī bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, taču nu abu politiskie ceļi ir šķīrušies.

Tomēr 14. Saeimas vēlēšanās savu dalību pieteikuši arī tādi politiskie spēki, kas aktīvi kļuvuši vien pēdējos mēnešos. Saeimas vēlēšanu likums gan nav pārkāpts, jo formāli tās nav jaunas, bet gan sen dibinātas partijas.

Piemēram, no Saskaņas saraksta ievēlētā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kas šī Saeimas sasaukuma laikā paspēja pamest partiju Gods kalpot Rīgai un pabūt gan Gobzema, gan Šlesera partiju dibinātāju vidū un pat valdes priekšsēdētājas amatā, pavasarī bija palikusi bez politiskās aizmugures. Taču šovasar viņa kļuva par partijas Suverēnā vara vadītāju.

Šo partiju pirms vairākiem gadiem kā Savienība Latgales sirds dibināja bijušais Rēzeknes mērs un kādreizējais Saeimas deputāts un ministrs Ernests Jurkāns, kurš nu sapratis, ka mazām partijām neesot nākotnes. „Man jau sen bija tāds mūža aicinājums, ka partijām jābūt lielām. Un arī šeit es esmu devis tādu nostādījumu, ka 1000 biedriem ir jābūt – tas ir minimums! Tas par maz pat. Divi tūkstoši, ko varētu noteikt ar likumu būtībā,“ klāsta Jurkāns. Tāpēc martā viņš partijas nu jau ar nosaukumu Likums. Atbildība. Kārtība domes locekļiem izteicis tādu aicinājumu – ka jāveido liela partija – un visi par to arī nobalsoja.

Jurkāns pats valdē palika, taču par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko. Viņa vadībā partija dažu mēnešu laikā uzņēma apmēram 300 biedrus, tā sasniedzot dalībai Saeimā nepieciešamos piecus simtus. Jūnija beigās attālināti notiekošajā atkārtotajā biedru kopsapulcē Vjačeslavs Stepaņenko partijas vadītāja amatu atdeva savai sievai, Saeimas deputātei Jūlijai Stepaņenko. Par to nobalsoja 16 klātesošie partijas biedri, kas akceptēja arī partijas nosaukuma maiņu uz Suverēnā vara. Šī ir jau trešā partija, kuras vadībā pēdējo pāris gadu laikā ir nonākusi deputāte. „Es vēlos turpināt savu darbu Saeimā kopā ar saviem domubiedriem, neskatoties uz dažādu iepriekšējo savu līdzgaitnieku cinisku nodevību. Es turpināšu savu darbu, un mēs būsim Saeimā,“ pārliecināta Stepaņenko.

Suverēnās varas gadījumā vecākas partijas nodošana citai komandai izskatās visai loģiska, jo bijušais partijas vadītājs Ernests Jurkāns ir iekļauts augstā vietā kandidātu sarakstā Latgales apgabalā. Neparastāk izskatās citu partiju metamorfozes. Tā, piemēram, savulaik kā Alekseja Mirska partija zināmā Alternative, kuru pāris pēdējos gadus vadīja bijušais Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks, nu saucas Tautas varas spēks. Tās priekšsēdētājs ir ar dažādu boikotu izsludināšanu un dzeltenas vestes valkāšanu pazīstamais aktīvists Valentīns Jeremejevs. Alternative vadībā viņš nonāca maijā, kad 52 biedru sasauktā kopsapulcē Zoom konferencē tika atlaista iepriekšējā valde un iecelts Jeremejevs ar līdzgaitniekiem.

Baraņņiks apgalvo, ka par to uzzinājis tikai pēc sapulces, taču notikušo uztver bez sevišķām emocijām. „Es tad pie šīs situācijas uzrakstīju valdei, ka es izstājos no partijas,“ saka Baraņņiks, kurš neko apstrīdēt vai sasaukt jaunu kopsapulci ar sev lojāliem biedriem neesot mēģinājis, jo juridiski tiesības atlaist valdi biedru kopsapulcei esot bijušas.

No Jeremejeva stāstītā gan izriet, ka Baraņņiks izmaiņas partijā esot akceptējis pats: „Valde bija nerīcībspējīga, jā, tur palika no sešiem trīs [valdes locekļi]. Tie neko nedarīja, partijas biedri uzrunāja mani, tas bija ziemā. Nu un faktiski viss, tad es ar savu komandu pievienojos. (..) Tur, protams, es pārņēmu ar parādiem, kas palika pēc [bijušo valdes locekļu Alekseja] Rosļikova un [Valērija] Petrova izstāšanās, jo viņi pašiverēja tur, kā es sapratu. Bet nu neko – ja parādi ir, tad jaunajai komandai jāmaksā, tur neko nevar darīt.“

Bet ar vislielākajām intrigām apvītas partijas Par Jaunu Saskaņu pārvērtības. Uzņēmēja un ar ekscentriskiem politiskiem izgājieniem pazīstamā Jura Žuravļova savulaik dibināto un vadīto partiju jūnijā pārņēma uz kovida ierobežojumu viļņa dibinātās biedrības Tautas kalpi aktīvisti ar Aivaru Smanu priekšgalā. Viņi kļuva par valdes locekļiem, bet partija tika pārsaukta par Tautas kalpi Latvijai (TKL). Uzņēmumu reģistram iesniegtais pārstāvju sapulces protokols liecina, ka jau 20. februārī partijas valde sasauca sapulce, kas notika četrus mēnešus vēlāk – 22. jūnijā Tautas kalpu telpās Čaka ielā. Sapulci, uz kuru esot ieradušies 45 biedri, vadījis kādreizējais Žuravļova līdzgaitnieks Jānis Kuzins, kurš iesniedza arī visas izmaiņas reģistrā.

Tagad Žuravļovs apgalvo, ka Kuzins esot rīkojies bez pārējās valdes ziņas, pauž aizdomas par dažādām iespējamajām nelikumībām un sola vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. „Sapulces nebija, neviens no partijas maniem draugiem, maniem biedriem nebija uzaicināts, neviens nesaņēma nekādu vēstuli, aicinājumu uz tādu sapulci. Tātad pilnīgi skaidrs, ka tas ir viss noviltots, tas ir pilnīgi noviltots. Nekādas ziņas neviens no biedriem nav saņēmis, jā,“ apgalvo Žuravļovs.

Žuravļovs apgalvo, ka partijas pārņemšanas laikā slimojis ar kovidu, tāpēc uzzinājis par to tikai vēlāk, bet Kuzins uz viņa zvaniem neatbildot. Tomēr pats Kuzins de facto sazvanīts pārmetumus pilnībā noraida – par izmaiņām viņš patiešām sācis domāt ziemā, jo vēlējies distancēt partiju no Žuravļova, kuram tolaik tika uzrādīta apsūdzība par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas neatkarību. 2020. gada pavasarī Žuravlovs kādā radio pārraidē paudis lūgumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam okupēt Latviju, un tagad šo lietu skata tiesa.

Kuzins, kurš arī nu vairs nav TKL biedrs, izmaiņas partijā skaidro šādi: „Viņi mani uzrunāja tāpēc, ka Jurim Žuravļovam sākās krimināllieta, lūk, un bija saprotams, ka viņu var iesēdināt par valsts nodevību cietumā. Lūk, tāpēc es sasaucu pārstāvju sapulci un faktiski izslēdzu viņu no valdes, tāpēc ka – priekš kam mums vajag problēmas? Es, teiksim, esmu lojāls Latvijai, un man nevajag, lai kaut kas tāds būtu. Bet nu viņi [TKL valde] izdomāja, ka es esmu pārāk populārs Krievijā un ka es it kā arī viņiem kaut kā traucēšu. Nu labi, nu OK...“

Tikmēr TKL šonedēļ sasauca pirmo kopsapulci pēc partijas nosaukuma un programmas maiņas. Lai gan partijā esot gandrīz pieci ar pusi simti biedru, uz sapulci ieradās kādi padsmit cilvēki, tāpēc nebija kvoruma. Ieradies uz sapulci, TKL valdes priekšsēdētājs Smans de facto apgalvo, ka pēdējā laikā no dažādiem cilvēkiem esot saņēmis mājienus, ka par partijas pārņemšanu būtu jāmaksā. To varētu uztvert kā izspiešanu, tomēr policijā viņš neesot vērsies. „Saprotiet, cilvēki visu ko grib un, protams, arī no malas cilvēki kaut ko te grib, man arī zvana. Es neteikšu tos uzvārdus, kas man ir zvanījuši un tur teica, ka var sakārtot... Mums nav ko sakārtot. Mēs esam likumīgi valdē, un mums nav ar šo vispār nekādu jautājumu, problēmu,“ klāsta Smans.

Tomēr tas, ka vairāk nekā 500 biedru, kas dod tiesības startēt vēlēšanās, TKL ir tikai virtuāli, nav noliedzams. Smans atzīst, ka no vairāk nekā 80 iesniegtajiem deputātu kandidātiem partijā esot kāda desmitā daļa. Ar simtiem vecbiedru partijas jaunā valde nemaz neesot pazīstama.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com