|
|
Laiks Latvijā: |
Dziesmotā nedēļas nogale Adelaidē
Ivara Cinkusa meistarklases un „Baltijas Ceļa“ brīvības koncerts
Laikraksts Latvietis Nr. 716, 2022. g. 31. aug.
Astra Kronīte -
Ieteikt draugiem.lv
Baltijas ceļa koncerta publika. FOTO Pēteris Strazds.
Baltijas ceļa koncerta publika. FOTO Pēteris Strazds.
Dzied Adelaides Latviešu skolas audzēkņi. FOTO Pēteris Strazds.
Tautas dejas. FOTO Pēteris Strazds.
DV vīru koris „Daugava“ ar diriģentu Ivaru Cinkusu. FOTO Pēteris Strazds.
Latviešu kopkoris dirģenta Ivara Cinkusa vadībā. FOTO Pēteris Strazds.
Koklētāju ansamblis „Ausma“. FOTO Marija Perejma.
Baltijas ceļa koncerta apvienotais koris. FOTO Pēteris Strazds.
No kreisās: Baltiešu Padomes priekšsēdis Martin Hoile, Ivars Cinkuss, lietuviešu kora diriģente Nemira Steipeltona (Stapleton), Latviešu nama pārvaldnieks un arī kora diriģents un solists Matīss Reinhards, kora diriģente un koklētāju ansambļa „Ausma“ vadītāja Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.
Kad atnācu sestdienas pievakarē mājās no kora mēģinājuma, jutos nogurusi, bet gandarīta un pacilāta. Visu dienu koncentrēties un dziedāt nav viegli, īpaši, kad ilgi nav pie tādas dresūras pierasts, un īpaši, kad diriģents ir tik prasīgs, bet tik iedvesmojošs kā Ivars Cinkuss. Domāju, ka pārējie 30 meistarklases dalībnieki jutās līdzīgi sajūsmināti.
Ivars Cinkuss sāka Austrālijas pilsētas apceļot un noturēt īpašus mēģinājumus ar vietējiem koriem jau 4. augustā Sidnejā. Adelaidē, šis bija viņam beidzamais pieturas punkts, pirms došanos atpakaļ uz Latviju. Cinkusa vizītes nolūks, protams, bija sagatavot un noslīpēt dziesmas, kuras ir nākamā gada Dziesmu Svētku repertuārā. Apmācība bija intensīva, no kuras mācījās gan dziedātāji, gan vietējie diriģenti.
Nākamā dienā – 21. augustā, notika Baltijas Ceļa brīvības koncerts, kuru gadskārtēji rīko Baltiešu padome Dienvidaustrālijā, ar atbalstu no Baltiešu aprūpes iestādes, Amber Aged Care. Šogad, pēc divu gadu pārtraukuma Covid-19 ierobežojumu dēļ, Tālavas lielā zāle bija pilna. Ja kopkorī, kas koncerta beigās sastājās uz podestiem zāles priekšā, lai nodziedātu visas trīs Baltijas valstu himnas un Atmostas Baltija, bija apm. 70 dziedātāju, tad zālē bija vēl divreiz tik daudz klausītāju. Dziedot himnas un šo pacilājošo Atmodas laika himnu, telpā varēja sajust tautiešu cerības un vienotību. Redzot krāšņos tautas tērpus, baltiešu tautu gara greznumus, un dzirdot izskanam visu trīs baltu valodām, radīja skaistu un dziļu pārdzīvojumu.
Latviešu sniegums sākās ar Adelaides Latviešu skolas audzēkņiem, kuri dzidrā latviešu valodā, bez notīm, nodziedot dziesmiņu Tā ir mana Latvija un droši nodejojot Tūdaliņ', tāgadiņ'. Sekoja koklētāju ansamblis Ausma, kurš jau pieaudzis līdz 9 dalībniekiem. DV vīru koris Daugava uzstājās ar Rīga Dimd (J. Cimzes apdare), un kopā ar jaukto kori sniedza divas dziesmas: Mazs bij' tēva novadiņis (H. Pavasars) un Dvēseles dziesma (E. Ešenvalds). Dvēseles dziesmā solo daļas dziedāja Lisa Perejma un Matīss Reinhards. Visas trīs dziesmas diriģēja Ivars Cinkuss. Latviešu instrumentālais ansamblis Četri kaķēni pavadīja noslēguma dziesmu Atmostas Baltija, un Cinkuss savā sonorā baritona balsī dziedāja vārdus latviešu valodā. Prieks redzēt tik aktīvus un radošus mūziķus.
Katra tautība centās sniegt spraigu priekšnesumu. Lietuvieši izcēlās ar savām tautas dejām, igauņi ar savām moderna stila dziesmām. Jāpiemin igauņu ansambļa īpatnējo un dramatisko uznākšanu. Vispirms dzirdējām bungu sitienus, kas atdarināja kara dārdienus. Tad dziedātāji uznāca un nodziedāja vienu dziesmu ukraiņu valodā, parādot solidaritāti ar ukraiņu tautu pašreizējā kara situācijā.
Protams, šādās reizēs arī ir runas, bet šoreiz tās bija kodolīgas. Īpaši palika atmiņā māc. Guntara Baikova vārdi par dziesmotās revolūcijas fenomenu, kurā viņš pats piedalījies pirms 33 gadiem. Ģimenei nācies braukt 20 kilometrus no Valmieras, lai arī sev atrastu vietiņu 600 km garajā cilvēku ķēdē. Visur ir bijuši ļaudis, kuros visos bija vienota ilgošanās, vienota garīga atmoda un gatavība dalīties. Vai pie tā nebija Visuvarenā pirksts?
Viesos bija Dienvidaustrālijas parlamenta deputāts Dāvids Pisoni, Unlejas (Unley) priekšpilsētas mērs un visu trīs Baltijas valstu goda konsuli Dienvidaustrālijā, kā arī Ukrainas kopienas Austrālijā priekšsēdis.
Šis sarīkojums saucās Baltijas Ceļa brīvības koncerts, atceroties Baltijas valstu atbrīvošanos no piecdesmit gadu ilgām okupācijas važām. Tagad Baltijas ceļš atļauj mums visiem brīvi braukt uz savu senču zemi, dalīties kultūras izmaiņās. Varam būt lepni, ka pēc tik ilga laika mēs šeit tālu no Latvijas dziedam, dejojām un runājam savu valodu. Mēs katrs esam daļa no Baltijas ceļa – kur tas mūs vedīs, kā mēs to veidosim nākotnē, ir izvēle, ko mēs ikkatrs nesam savās sirdīs un rokās.
Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022. g. 21. augustā
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
