Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Sen tas bij'

ALB jauktais koris Dziesmu laiva līdz 2003. gadam – Lai tagadne runā tālāk...

Laikraksts Latvietis Nr. 716, 2022. g. 31. aug.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Koris 1986. gadā. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

ALB jauktā kora sākums 1949. gada februārī uz kuģa „Nea Hellas“ Indijas okeānā. Diriģents Arvīds Kants vidū. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Astra Kronīte un Kaspars Svenne kora 40 gada jubilejā 1991. gadā. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Koris 7 gadus pēc dibināšanas – 1958. gadā Mona (Maughan) baznīcā. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Austrālijas koristi XXI Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā 1993. gadā pirms braukšanas uz koncertu. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Kora balles - šoreiz „Sarkanā roze“. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Koristi-dibinātāji 1991. gadā, kora 40 gadu jubilejas koncertā. Priekšā: S. Wulfius-Oliņa, V. Graudiņš. Otrā rindā no kreisās: A. Veigurs, H. Burtmane, Ē. Biezaitis, Ž. Priede, H. Strauts, B. Osītis. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Gadskārtējie kora izbraukumi. Šoreiz pie Marija (Murray) upes. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Kora ieraksti un sarīkojumu programmu klāsts. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

S. Wulfius-Oliņas mākslinieciski darinātas galda kartes ballēm. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Varētu teikt, ka jauktā kora paši pirmsākumi bija uz kuģa Nea Hellas, kurš atstāja Itālijas ostas pilsētu Neapoli 1949. gada 24. janvārī, pārceļot 259 latviešu kara bēgļus uz Austrāliju. Uz kuģa jau 13. februārī, starptautiskā koncertā, Arvīda Kanta vadītais 17 balsīgais latviešu jauktais koris, nodziedāja Balsis un Aiz ezera balti bērzi. Uzstājās arī jau vīru dubultkvartets. No Nea Hellas latviešiem 83 nokļuva Adelaidē, un daudz turpināja dziedāt jaundibinātajā Adelaides Latviešu biedrības jauktā korī.

Kori oficiāli dibināja Adelaides Latviešu biedrības paspārnē 1951. gada 28. martā, kad 32 dziesmu draugi sanāca kopā. ALB jauktais koris bija kora oficiālais nosaukums līdz pat 2001. gadam, kad koris svinēja savu 50 gadu jubileju. Tad koristi nobalsoja savu vienību turpmāk dēvēt par Dziesmu laivu. Nosaukuma sēkla meklējama kora devīzē Raiņa lugas Pūt, vējiņi prologa vārdos.

No dziesmām laivu taisām, Skaņām vēju: Ar ilgu brāļiem kopā sasēduši. Uz tēvu sapņu mājām aizlidojām.

Tekstu pieņēma pēc koristes Skaidrītes Wulfius-Oliņas ieteikuma, un 1962. gadā kora valde aicināja komponistu Jāni Norvili komponēt mūziku. Margaritas Biezaites zīmētais mets, viļņos šūpodamās, Auseklīša vadīta laiva – kļuva par kora logotipu.

Mēģinājumi sākumā notika vairākās baznīcas zālēs Ziemeļu Adelaidē un Pirie ielas Metodistu baznīcas telpās līdz 1966. gadam, kad latvieši uzbūvēja paši savu namu – Tālavu. Mēģinājumi vispirms notika svētdienās, ilgus gadus trešdienas vakaros un pēc 2000. gada, kad diriģente Astra Kronīte uzņēmās vadīt arī vīru kora pienākumus, pirmdienas vakaros.

Pēc dibināšanas kora darbība uzsākās ar pilnu jaudu. Pirmā uzstāšanās bija dievkalpojumā 22. aprīlī, kad mācītāju Verneru Voitkusu ieveda amatā. Sekoja 14. jūnija Aizvesto piemiņas dievkalpojums, un 17. augustā Austrālijas Hallē (tagadējais Royalty teātris) plašāks sarīkojums 43 dziedātāju sastāvā kopā ar tautas dejotājiem. Piedaloties 18. novembra sarīkojumā, noslēdzās pirmais darbības gads. 1952. gada oktobrī Brīvmūrnieku zālē notika pirmais patstāvīgais kora koncerts, un divus mēnešus vēlāk uz Kultūras Dienām Melburnā aizbrauca 22 dziedātāji.

Šis pirmā gada darbības cikls bija pamats turpmākai kora darbībai visus nākamos 50 gadus, līdz tam laikam, kad dziedātāju samazinātais skaits un izmaiņas sabiedrības prasībās lika modificēt kora uzstāšanās reizes un sarīkojumu stilu. Galvenie sarīkojumi vienmēr ir bijuši latviešu sabiedrībai tautas nacionālās piemiņas un tautas svētku dienās: 14. jūnija Aizvesto piemiņas koncerti, trīs baltiešu valstu lieluzvedums, kas sākumā notika Adelaides pilsētas namā; 18. novembra akts un koncerts; Kultūras Dienas un pašu gadskārtējie koncerti. Tomēr koris ir arī uzstājies Good Neighbour padomes un Etniskās padomes rīkotajos pasākumos, kā arī Gudvudas (Goodwood) jaunās zāles atklāšanā. Vēl jāpiemin slavenās kora gadskārtējās balles, ALB gada svētki, kora izbraukumi un līdzdalība citu organizāciju sarīkojumos. Vēlākos laikos nāca klāt ceļojumi uz ārvalstu dziesmu svētkiem: Minsterē, Gotlandē, Amerikā, Kanādā, Jaunzēlandē un Latvijā.

Jau no paša sākuma Latvijā izglītotais kordiriģents un mūzikas skolotājs Kaspars Svenne uzņēmās diriģenta pienākumus, kurus viņš ar godu izpildīja bez pārtraukuma, atskaitot slimības dēļ 1954. gadā, līdz pat 1979. gadam, kad pārcēlās uz Kanberu. Viņu atvietoja kora vidū izaudzēta, sabiedriska darbiniece Astra Kronīte-Veisberga, kura kori vadīja 23 gadus ar vienu gada pārtraukumu 1996. gadā. 2003. gada augustā, Astrai aizbraucot darba komandējumā uz Angliju, kora vadību pārņēma trīs diriģentes: Lilita Daenke, Marija Perejma un Inese Laine. 2009. gadā kora pilna laika muzikālo vadību uzņēmās Lilita Daenke.

Koris Dziesmu laiva savā laikā bija lielākā dziesmotā vienība ārpus Latvijas. 1961. gadā kora sastāvā bija 116 dziedātāji: 2001. gadā – 51.

Gadu gājumā simtiem cilvēku ir ieguldījuši savas sirdis un dvēseles kora attīstībā. Pie dibināšanas jāpiemin Arvīds Kants, Gustavs Krūms, Ženija Priede, Laimonis Kļaviņš, Skaidrīte Wulfius-Oliņa, Ēriks Biezaitis, Mārtiņš Tidriķis, Vijulis Graudiņš. Korim stabilitāti devušas stipras un apzinīgas kora valdes un priekšnieki/ces kā Ēriks Biezaitis, Austra Dukāts, Aelita Bērziņa un Gunta Rudzītis. Visi, kas ir dziedājuši korī, ir veidojuši Dziesmu laivas vareno simfoniju. Īpaši sākuma gados, kad katram pirmā vietā bija doma nodrošināt sev un ģimenei dzīvi jaunā mītnes zemē, dibinātāju degsme, pašaizliedzība un mērķtiecība bija apbrīnojama. Viņus iedvesmoja latvju dziesmas mīlestība un vēlme glabāt savu nacionālo identitāti. Līdz ar to koris saliedēja visus tautiešus Adelaidē. Šīs vērtības, kā Auseklītis Dziesmu laivu ir vadījušas un sargājušas viņas tālā un garā ceļojumā.

Kaspara Svennes vārdos: „...nav otras mākslas nozares, kur tik daudzas sirdis vienlaicīgi pukstētu vienā rakstā: nav otras mākslas, kur tik daudz mutes vienlaicīgi runātu vienu valodu: nav otras mākslas, kas tik tieši un intensīvi pārnestu klausītājam tautas sāpes un ciešanas, tautas ilgas un cerības.“

Astra Kronīte,
ALB kora Dziesmu Laiva diriģente 1979-2003
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com