Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Mansards“ izdod Aivara Strangas grāmatu

„Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs“

Laikraksts Latvietis Nr. 717, 2022. g. 7. sept.
Arvis Ostrovskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Mansards

Grāmatas „Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs“ vāks.

Habilitētā vēstures doktora un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Aivara Strangas jaunā grāmata veltīta liktenīgajam laika posmam Latvijas vēsturē no noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta līdz Latvijas okupācijai. Tajā apskatīta neilgā Latvijas neitralitāte, valstij uzspiestais savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, Latvijas un PSRS attiecības, kā arī attiecības ar Lietuvu un Igauniju. Grāmatā raksturots arī valsts iekšpolitiskais stāvoklis, ieskaitot Latvijas Komunistiskās partijas darbību. Liela uzmanība veltīta okupācijas priekšvakaram un okupācijas gaitas raksturojumam. Nobeigumā aplūkoti notikumi Latvijā pirmajās dienās pēc okupācijas (1940. gada 18.–21. jūnijā).

Habilitētais vēstures doktors Aivars Stranga (1954) ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, viens no vadošajiem Latvijas vēsturniekiem. Profesora zinātnisko interešu lokā ir Latvijas vēsture 20. gadsimtā, Eiropas diplomātijas vēsture, kā arī ebreju vēsture Baltijā. Aivars Stranga ir vairāku monogrāfiju autors, to skaitā – „Latvijas ārējie ekonomiskie sakari. 1919.–1940. gads. Attiecības ar lielvalstīm (saimnieciskie, politiskie, diplomātiskie aspekti)“ (2015), „Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934–1940)“ (2017, papildināts izdevums 2020), „Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā“ (2000, papildināts izdevums 2020), kā arī līdzautors pētījumam „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā“ (2015–2016).

Konteksts: 1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija noslēdza neuzbraukšanas līgumu jeb t.s. Molotova–Ribentropa paktu, kura slepenajā papildu protokolā bija paredzēts Eiropas dalījums ietekmes zonās.

„Netiešas pakta sekas bija visas Austrumeiropas iekļaušana PSRS kontroles sfērā un komunistisko valstu izveidošana, ietekmējot pasaules kārtību “aukstā kara“ periodā. Padomju okupācija atstāja dziļas negatīvas sekas Baltijas valstīs un Moldovā, izmainot etnisko un sociālo struktūru, aizkavējot nacionālo kultūru attīstību un ekonomisko izaugsmi. Molotova–Ribentropa pakta sekas Baltijā un Moldovā tika likvidētas tikai pēc PSRS sabrukuma. 1990.–1991. gadā Baltijas valstu tautas panāca neatkarības atjaunošanu, kas tika starptautiski atzīta pēc 19.–21.08.1991. Augusta puča. Arī Moldova pasludināja neatkarību 27.08.1991. un to pilnībā ieguva, sabrūkot PSRS 25.12.1991. Polijas ilgstošā piederība padomju blokam atstāja līdzīgas sekas. Okupētās teritorijas atpalika no Rietumu pasaules attīstības. Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstīs Molotova–Ribentropa pakts, līdzīgi kā Otrā pasaules kara laika sabiedroto lielvalstu politika, ietekmēja šo valstu ārpolitiku, izraisot pārspīlētas bažas par iespējamu Rietumu vienošanos uz Baltijas tautu rēķina, piemēram, bažas par neuzņemšanu NATO.“ (Taurēns J. „Molotova–Ribentropa pakts“. Nacionālā enciklopēdija).

Grāmata nopērkama apgāda Mansards mājas lapā, drīzumā arī Latvijas grāmatnīcās.

Arvis Ostrovskis,
Apgāda „Mansards“ sabiedrisko attiecību pārstāvis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com