|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 718, 2022. g. 14. sept.
Guntis Bērziņš -
Griezos pie Gunta Bērziņa. Kopā gājām SLB sestdienas skolā. Kopā apmeklējām Studentu apvienību... Tas tik sen atpakaļ. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Guntis Bērziņš ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Ilgus gadus bija Saeimā. Ilgus gadus deva man ziņojumus SBS latviešu radio programmai, kad tur strādāju. Skat. Pielikumu, par ko balsot – G. Bērziņš. Vita Kristovska |
Kādēļ balsot par partiju apvienību „Jauno Vienotību“?
Šogad 1. oktobrī Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas, un arī latviešiem Adelaidē, Melburnā un Sidnejā atkal būs jautājums, par kuru Latvijas partiju nodot savu balsi?
Izvēle būs liela, jo uz vēlēšanām kandidē 19 politiskās partijas. Tomēr, izšķiroties, kam nodot savu balsi, jāpatur prātā svarīgs apsvērums, proti, nākošajā Saeimas laikā turpināsies tās krīzes, kas jau iezīmējās esošās Saeimas un valdības laikā – Covid 19 pandēmija, karš Ukrainā un līdz ar kara izraisītā enerģētikas krīze un finansiālā krīze ar augsto inflāciju. Tādēļ svarīgi ir izvēlēties partiju, kam jau ir pieredze tikt galā ar šīm krīzēm un kas var dot nepieciešamo stabilitāti valdībā.
Šajā ziņā izceļas partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV), kuras premjers Krišjānis Kariņš ir sekmīgi vadījis Latvijas valdību visu aizejošās Saeimas četru gadu sasaukumu. Viņš ir vienīgais premjers visā Latvijas valsts vēsturē, kas to ir spējis. Nevienam citam premjeram tas nav izdevies, ne Latvijas pirmā neatkarības laikā, ne tagad – atjaunotās Latvijas laikā. Kariņš to ir izdarījis, neskatoties uz to, ka Jaunajai Vienotībai ir bijis vismazākais deputātu skaits Saeimā (8) no visām četrām valdību veidojošām partijām. Tomēr, politikā noteicošais ir kvalitāte un nevis kvantitāte, un Jaunajai Vienotībai ir bijuši prasmīgi ministri valdībā un spējīgi deputāti Saeimā, kuri, strādājot kopā, ir varējuši to sasniegt.
Nākamās Saeimas laikā Jaunās vienotības programma paredz turpināt daudz no jau iesāktā. Aizsardzības jomā turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu un celt Latvijas aizsardzības spējas NATO ietvaros, ieguldot jau 2.5% no IKP (GDP). Izglītības jomā ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot arī skolu beigšanas eksāmenos kādu no dabaszinātņu (STEM) priekšmetiem, kā arī beidzot veikt to, kas sen bija vajadzīgs, resp. pāriet skolās (ieskaitot bērnudārzos) pilnībā uz izglītību latviešu valodā līdz 2024. gadam. Enerģētikas jomā ieviest zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm, paplašinot saules paneļu ieviešanas programmas un palielinot uzstādītās vēja enerģijas jaudas, kā arī atbalstot ieguldījumus, kas veicina energoefektivitāti, t.sk. ēku siltināšanu, kopumā panākot pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Lai to veiktu, Jaunā Vienotība Saeimas deputātu kandidātu sarakstā ir iekļāvusi kompetentus un pieredzējušas cilvēkus. Rīgas rajonā, par kuru balso ārvalstīs dzīvojošie latvieši, Jaunā Vienotība piedāvā tādus cilvēkus, kā esošo un spējīgo Latvijas Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu. Tiesību jomā kandidātos ir juriste no Liepājas un Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere un pieredzējušais jurists, Pilsonības komisijas priekšsēdētājs un cīnītājs pret korupciju Andrejs Judins. Izglītības jomu pārstāv matemātikas profesors Kārlis Šadurskis, kurš jau agrākos gados iestājies par pāreju uz latviešu valodu skolās, bet zaļo kursu pārstāv Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs. Savukārt kandidāti kas ienestu jaunas asinis Saeimā ir JV Jaunatnes organizācijas vadītājs Dāvis Daugavietis, JV Domes vadītāja vietniece Agnese Krasta un Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks.
Aicinu 1.oktobrī balsot par 1. sarakstu, par Jauno Vienotību, kas piedāvā tālredzīgu programmu un kompetentus un godprātīgus cilvēkus.
Guntis Bērziņš