Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


SLB 70 gadu jubilejas svinības

Svētku akts un koncerts Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 718, 2022. g. 14. sept.
Maruta Dēliņa-Tauriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SidnejasLatviesuBiedriba

Sidnejas Latviešu biedrību apsveic Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams. FOTO Ojārs Greste.

Kopskats. Sidnejas Latviešu biedrību apsveic LAAJ valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Aguļēviča. FOTO Ilze Nāgela.

Sidnejas Latviešu skolas bērni ar skolotājiem un vecākiem. FOTO Ojārs Greste.

Daļa no Melburnas un Sidnejas koristiem un Austrālijas latviešu deju kopas „Jūrmalnieki“ dejotāji. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu vīru koris ar diriģenti Aiju Dragūnu (no kreisās) un koncertmeistari Viktoriju Mačēnu. FOTO Ilze Nāgela.

Austrālijas latviešu deju kopas „Jūrmalnieki“ dejotāji. FOTO Ilze Nāgela.

Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš un 70 gadu jubilejas kliņģeris. FOTO Ojārs Greste.

Saulaina sestdienas pēcpusdienā, 27. augustā, Sidnejas Latviešu namā pulcējās plašs ļaužu pulks, lai atzīmētu Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) 70 pastāvēšanas gadus.

Svētku aktu iesākot, valdes loceklis Andris Kariks aicināja SLB valdes priekšsēdi Jāni Čečiņu uzrunāt svētku viesus.

Sava uzrunā J. Čečiņš uzsvēra, ka šī diena ir pateicības diena mūsu priekšgājējiem, kuri bēga no Padomju invāzijas, nonākot Sidnejā, Austrālijā 1947. gada novembrī. Viņi vēlējās turpināt uzturēt latviešu valodu un kopt mūsu tradīcijas, un tādēļ 1952. gadā bija jādibina jumta organizācija – SLB (Sidnejas Latviešu biedrība) – latviešu skolai, teātriem un biedrībām, kā arī jāceļ savs nams.

No 1959. gada biedrība ir bijusi visiem Māmuļa. Visi, kuri pielikuši roku SLB tapšanā, ir pelnījuši visdziļāko pateicību, un bez viņiem nebūtu šīs dienas jubileja. Svinam Austrālijā latviešu lielākās organizācijas dzimšanas dienu.

Runu nobeidzot, J. Čečiņš aicināja visus viesus parakstīties viesu grāmata.

Kā nākošais apsveicējs pie pults nāca LV vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, apsveicot SLB apaļajā jubilejā, novēlot vēl 70 gadus pastāvēt.

No Adelaides sveicienus nesa Skaidrīte Auguļēviča, pateicoties visiem biedrības vadītajiem un LAAJ pārstāvjiem, kuri atbalstījuši LAAJ darbu, piemēram, Vasaras Vidusskolu Dzintaros.

Visdziļākā pateicība pienācās visiem tiem 70 gadniekiem, kuri ir palīdzējuši uzcelt SLB. Kā dāvanu no Adelaides SLB saņēma garīgu barību no Latvijas.

Nākošais apsveicējs bija Kanberas Latviešu biedrības priekšsēdis Juris Jakovics. Viņš izteica izbrīnu, ka pēc 70 gadiem trimdā iebraukušie latvieši un viņu bērni un bērnu bērni vēl darbojas SLB organizācijās. Viņš novēlēja raženus darbības gadus nākotnē, cildinot un sargājot mūsu kultūru.

Iveta Laine, Melburnas Latviešu biedrības priekšniece, savā uzrunā aizstaigāja pagātnē – 1868. gadam, kad Latvijā tika dibināta Rīgas Latviešu biedrība (RLB). Šodien arī mēs varam būt lepni, ka Sidnejas Latviešu biedrība ir būvēta uz tādiem pašiem stingriem pamatiem kā RLB, latviešu valodas un kultūras mīlestību turpinot nodot nākamajām paaudzēm. I. Laine arī sirsnīgi pateicās SLB par atbalstu Vasaras Vidusskolai visus šos gadus, finansiāli atbalstot jauniešus. Nobeidzot, runātāja uzsvēra, ka Latvija nav un nedrīkst būt tikai vārda jēdziens. Kā dāvanu I. Laine pasniedza Māras Baumanes gatavoto Auseklīti.

Tālāk Gundega Zariņa, Sidnejas Daugavas Vanadžu priekšnieces uzdevumā un Daugavas Vanagu vārdā pateicās SLB par viņu devumu Sidnejas latviešiem visus šos gadus, veicinot latviešu kultūras plaukšanu. Tikpat liels paldies pienākas visiem atbalstītajiem, darbiniekiem un skatītājiem.

Sekoja svētku sveicieni no Sidnejas Vienības draudzes mācītāja R. Sokolovska un M. Lipskas, kuri novēlēja SLB saules mūžu ar kokā darinātu saules motīvu.

No sporta kopas Spars sveica V. Sīkais, vēlot laimīgus nākošos gadus.

Izjustu sveicienu no SLB bijušas ilggadīgās diriģentes D. Jaunbērziņas nolasīja Sidnejas Latviešu vīru kora pārstāvis A. Mačēns, kurā autore min, ka SLB ir Sidnejas sabiedrības stūrakmens, kurš vienmēr ir sekojis Kr. Ata teiktajam: „Cēlies, mosties, strādā!” un cer, ka tas arī turpināsies turpmāk.

No Sidnejas tautu deju kopas Jautrais pāris apsveica Andra Rone, novēlot daudz raženus gadus.

Rakstiski savus siltākos sveicienus sūtīja LV ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu diasporā ministre Elita Gavele un pateicās par sirsnīgo uzņemšanu viņas viesošanās laikā Sidnejā.

Tāpat rakstiski apsveica Adelaides Latviešu biedrības pārstāve Ilze Radziņa, apsveicot SLB par valodas, vēstures un kultūras uzturēšanu 70 gadus.

Kā pēdējo sveicienu SLB saņēma no Sidnejas teātra ilggadīgā režisora Kārļa Gulberga, novēlot vēl 70 raženus darbības gadus.

Ināra Graudiņa, Latvijas Okupācijas muzeja vārdā uzsvēra, ka SLB ir devusi patvērumu latviešu saimei, kopš ierašanās no Latvijas, sargājusi mūsu latviešu valodu un izaudzinājusi vairākās paaudzēs krietnus latviešus. Īpaša pateicība pienākas SLB par lielo finansiālo atbalstu, kuru tā sniegusi Latvijas Okupācijas muzejam. Muzejā Latvijā SLB ir iemūžināta plakātā starp lielāko ziedotāju vārdiem.

Koncerts

Koncerta programma bija sadalīta četrās daļās: Sanākšana, Saplūšana, Sapratne un Saliedēšana. Visas četras daļas savienoja īsi fragmenti no dzejām, lugām vai latviešu tautas dainām, kurus veikli savija kopā Sidnejas Latviešu teātra aktieri. Šādā veidā caur deju un dziesmu kupls skaits dejotāji, koristi, mūziķi un sestdienas skolas bērni atspoguļoja SLB sākuma posmu un attīstību līdz šai dienai.

Ievadā nodziedāja Dievs, svēti Latviju. Tad sekoja izcils izpildījums – visiem labi pazīstamā Svēti debesis šo zemi – Kaspara Dimitera un Zigmāra Liepiņa lūgšana, – kuru aizkustinoši izpildīja Sidnejas latviešu jauktais koris Skanda, Melburnas latviešu vīru kora Veseris un Melburnas latviešu jauktā kora Daina dalībnieki, un kā solisti klausījāmies Aijas Dragūnas debešķīgo soprānu. Ļoti piemērots sniegums, ievadot koncertu. Cerams, ka turpmāk biežāk dzirdēsim Aijas balsi koncertos.

Tikpat liels prieks bija redzēt un dzirdēt jaunās SLVK diriģentes Aijas Dragūnas prasmi, uzņemoties šo jauno amatu. Mūsu korim, tāpat kā SLB – gaiša nākotne. Apsveicu no sirds!

Sekoja aktieru interpretācija no iebraucēju atmiņām un kā viņi uztvēra jauno zemi – Austrāliju.

Tautas deja Visi ceļi (Jura Ruņģa horeogrāfija) Austrālijas latviešu deju kopas Jūrmalnieki izpildījumā ar drošo kāju piesitienu un Vesera dziesmoto sniegumu uzsita augstu vilni ar skatītāju sirsnīgo atbalstu.

Mūsu skolas dziesma – Imanta Kalniņa skolas rīme – izraisīja klausītāju silto atbalstu, kopīgi aplaudējot pēdējam dziesmas pantam.

Līderiešu tūru kadriļļu deju kopa Jūrmalnieki pasniedza precīzā formācijā.

Sekoja dziesmas Melburnas latviešu vīru kora Veseris dziedātāju izpildījumā. Valta Pūces tautu dziesmas apdare Tumsā gāju tika izpildīta drošās harmonijās kontrastā ar Valda Vagara bungu pavadījumu. Šis gabals atgādināja klasisko Barber Shop* stilu. Imanta Ziedoņa un Riharda Dubras Ķiršu madrigāls bija melodisks un saulains. Eduarda Veidenbauma un Jura Kulakova Mīlestībā viļņo krūts aizkustināja ar labi niansētām harmonijām. Pirmo koncerta daļu pacilājoši noslēdza ar Apkal manu kumeliņu. Tas bija ļoti pacilājošs un drošs sniegums kompetentā Melburnas latviešu vīru kora Veseris dziedātāju izpildījumā.

Koncerta daļā Saplūšana izbaudījām, koriem apvienojoties. Jūrmalnieku deja Saule brida rudzu lauku parādīja kopas spēju izcelt grandiozo un plūstošo deju, kura saviļņoja skatītājus.

Teātra ļaudis apstiprināja šī koncerta posmu Saplūšana, izskaidrojot, kā saplūst SLB un mūsu kultūras vērtības. Ziemas deja – Jūrmalnieku izpildījumā parādīja kopas spējas atdarināt brašo un ritmisko tempu kopā ar meldijas atkārtošanos, kas labi kontrastēja ar vieglu teciņus soli otrā dejas daļā.

Otro koncerta daļu sirsnīgi noslēdza Alda Sila Saiminiece runci kūla – deju kopas Jūrmalnieki un vīru kora Veseris dziedātāju izpildījumā.

Pēc starpbrīža baudījām trešo daļu – Sapratne. Jautrā pāra visiem pazīstamā deja Meita puisi dancināja saviļņoja visu publiku. Tāpat Ivetas Rones Jauns apņēmu līgaviņu deja ieguva publikas sirsnīgus aplausus un piekrišanu.

Turpinājumā uzstājās Sidnejas Latviešu vīru koris. Kur tad tu nu biji, āzīti manu? visus klātesošos uzjautrināja. Īpaši aizkustināja Imanta Ziedoņa un Valtera Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma. Burvīgais skatuves apgaismojums – balti zilais nakts fons apbūra mūs visus, un teatrālais mēness apgaismojums pārcēla citā pasaulē.

Trešā daļa Saliedēšana izcēlās ar Lijas Andersones horeogrāfēto Krustiem zvaigznes debesis – Jūrmalnieku, Skandas, SLVK, Vesera un Dainas izpildījumā. Zvaigžņu uzaušana un norietēšana bija apbrīnojami skaista, kas dziesmas beigās kulminējās ar kāpinājumu.

Lec, saulīte ar Dainas Kainas melanholisko vijoles pavadījumu un Roberta Birzes dūdu pavadījumu mūs visus aizveda atpakaļ uz iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Latvijā ar vārdiem Lec, saulīte, spīdi spoži. Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava vareni noslēdza šo izcilo SLB 70 gadu jubilejas koncertu ar cerību pilniem vārdiem mūsu tautas izdzīvošanai.

Maruta Dēliņa-Tauriņa
Laikrakstam „Latvietis“

* Barbershop džeza novirziens 20. g.s. sākumā radās Amerikā. Tā pamatā ir četrbalsīgs a cappella mūzikas stils, kurā tiek izpildītas izklaidējošas un sadzīviskas dziesmas. Stila nosaukums barbershop (ang. – frizētava) norāda uz tā izcelsmi, proti, šāda veida dziedāšana sākumā notikusi tieši frizētavās. Šodien Amerikā ir vairāk nekā 30 000 Barbershop Harmony asociācijas entuziastu. Radniecīgas apvienības darbojas arī Skandināvijā, Anglijā, Vācijā, Jaunzēlandē un citviet pasaulē.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com