Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Enerģijas krīze

ES risinājumi Latvijā rēķinus nesamazinās

Laikraksts Latvietis Nr. 719, 2022. g. 22. sept.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēdējās nedēļās Eiropas Savienība (ES) meklējusi veidus, kā blokā samazināt enerģijas cenas. Izvēlētie pasākumi izrādījušies tādi, kas Latvijas iedzīvotājiem rēķinus samazināt nepalīdzēs. Dalībvalstīm uzdots pārdalīt enerģijas kompāniju peļņu par labu patērētājiem, taču Latvijas galvenais elektrības ražotājs Latvenergo jau maksā dividendes valsts budžetā, savukārt Krievijas kompānijai Gazprom daļēji piederošās Latvijas gāzes peļņu regulējums neskars, vēsta LTV raidījums de facto.

Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstis katra atsevišķi meklējušas veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem samaksāt pieaugošos elektrības un apkures rēķinus. Tagad aktīvi iesaistījusies arī Eiropas Komisija, kas cer līdz mēneša beigām pieņemt visām dalībvalstīm saistošu regulējumu. Pēc diskusijām ar valstu ministriem, komisija publicējusi savu pasākumu plānu. Galvenie virzieni ir divi: samazināt elektrības patēriņu, kā arī pārdalīt energokompāniju negaidīti augsto peļņu, lai palīdzētu patērētājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Kopējo summu, ko varētu pārdalīt, Komisija lēš ap 140 miljardiem eiro.

„Šajos laikos ir nepareizi saņemt rekordlielu peļņu, kas gūta no kara un uz patērētāju rēķina. Šajos laikos ar peļņu ir jādalās, un tai ir jānonāk pie tiem, kam tā visvairāk vajadzīga,“ šonedēļ uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Arī Latvijas galvenais elektrības ražotājs Latvenergo, pārdodot hidroelektrostaciju lēti saražoto elektrību, gada pirmajos sešos mēnešos strādājis ar rekordlielu peļņu – nepilni 142 miljoni eiro. Latvijai iepriekš bija bažas, ka regulējums varētu likt daļu Latvenergo peļņas atdot citu valstu grūtībās nonākušo kompāniju atbalstam, tomēr tagad skaidrs, ka nauda paliks valsts rīcībā. Latvenergo un Ekonomikas ministrija gan atzīst – Latvijas gadījumā tas neko nemaina, jo Latvenergo peļņa arī līdz šim nonākusi valsts budžetā.

„Latvenergo kāreiz jau pieder valstij, un visas dividendes ir valsts rīcībā. Mūs tieši šis regulējums tik daudz neietekmē,“ saka Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns piebilst: „Ekspertu līmenī mēs vērtējam, cik tas attieksies uz Latvenergo, bet kopumā jāsaka, ka šis mūsu ieskatā nav tas veiksmīgākais pasākums, kas dotu tieši Latvijai būtisku ieguvumu.“

„Latvijas gāzes“ rekordpeļņu pārdale neskars

Rekordaugstu peļņu šogad ieguvis ne tikai Latvenergo, bet arī Krievijas Gazprom daļēji piederošā Latvijas gāze. Pateicoties kara izraisītajam gāzes cenas kāpumam, kompānija pirmajos sešos mēnešos nopelnījusi gandrīz 85 miljonus eiro, kas vairākkārtīgi pārsniedz citu gadu pirmā pusgada rādītājus. Tomēr tā kā Latvijas gāze ir tikai tirgotājs, nevis gāzes ieguves vai pārstrādes uzņēmums, tās peļņu regulējums esošajā versijā neskars. Ekonomikas ministrija vēl vērtēšot, vai ieteikt komisijai izmaiņas, lai peļņas pārdale attiektos arī uz Latvijas gāzi: „Lai saprastu komisijas jēgu tam regulējumam, ir jāsaprot arī šie pamatojošie dokumentu. Tāpēc ir svarīgi, ka šobrīd kolēģi strādā ar komisijas ekspertiem, mēģina saprast, kāpēc tieši šāds piedāvājums ir nācis no viņu puses,“ teica Šaicāns.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš tikmēr uzskata, ka Latvijas gāzes neiekļaušana regulējumā esot saprotama, un iesaka Latvijai kompānijas peļņu neaiztikt. Viņš stāsta – lai gan pirmais pusgads Latvijas gāzei bijis finansiāli veiksmīgs, nevar zināt, kā situācija turpināsies, un kompānijai vajadzēšot naudu, lai turpmāk spētu iepirktu gāzi: „Latvijas gāze būtu tas potenciālais uzņēmums, kurš iegādāsies gāzi Katarā, ASV, Nigērijā, Norvēģijā. Pagaidām jāatstāj viņam šī spēja. Mēs nevaram vienkārši pazudināt jau darbojošos mehānismu.“

Par taupības pasākumiem ministrija skeptiska

Ozoliņa vērtējumā būtiskāk par peļņas pārdali ir elektrības taupīšana. Eiropas Komisija plāno ieteikt dalībvalstīm samazināt patēriņu par 10% līdz marta beigām, savukārt kā obligāts uzdevums būs elektrības cenas pīķa stundās patēriņu samazināt par 5%. „Tas ir pats efektīvākais no visiem [pasākumiem] un tas patiešām ir balstīts uz reāliem mērījumiem. Ja mēs paskatītos iepriekšējos divus gadus, kādas bija cenas un patēriņa saistība ar kovida ierobežojumiem, tad mēs redzējām fantastiski zemas elektrības cenas, un tās brīžiem bija pat negatīvas. Tieši tādēļ, ka piedāvājums apmierināja pieprasījumu,“ teica Ozoliņš.

Ekonomikas ministrija savukārt pret obligātiem taupības pasākumiem ir skeptiska. Neesot saprotams, kā tieši patēriņa samazinājums ietekmēs elektrības cenas aprēķinu biržā par labu patērētājam. Ja taupība būs jāievieš, visticamāk, par patēriņa samazinājumu valsts maksās kompensācijas. Elektrības pārvades sistēmas operatora Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Gatis Junghāns stāsta, ka šāda kārtība Eiropā nav nekas jauns. To gan parasti izmanto gadījumos, ja kādā brīdī pietrūkst jaudas, nevis cenas regulēšanai.

„Piemēram, gadījumā, ja ir zudusi ģenerācija, pārvades sistēmas operatoram var būt noslēgti līgumi ar lielākajiem patērētājiem, kuri paredz par noteiktu kompensāciju, ka šie patērētāji uz noteiktu laiku atslēdz patēriņu. Bet šāda veida instrumentus var organizēt arī citas institūcijas,“ teic Junghāns.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Šaicāns atturas atbildēt, vai plāns Latvijai ir izdevīgs, vai nav. Vispirms esot jāizpēta detaļas. Tomēr redzams, ka papildu naudu instrumenti nedos, un nav skaidras pārliecības, ka pasākumi ietekmēs cenas. Latvija sarunās Briselē iestājās par dabasgāzes atsaistīšanu no elektrības cenas, kā arī dabasgāzes cenas griestu noteikšanu. Ja ne visiem, tad vismaz Krievijas gāzei. Tomēr valstis par to nav varējušas vienoties, baidoties, ka gāzes piedāvājums samazināsies vēl vairāk. Pret cenu griestiem iebildusi arī ārpus Eiropas Savienības esošā Norvēģija, kas tagad ir lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropai.

Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis atzīst, ka griestu noteikšana būtu riskanta, jo Eiropas Savienības noteikto cenu citi pircēji, piemēram, Āzijas valstis, varētu pārsolīt: „Resursus bieži vien iegādājas tieši tas pircējs, kas ir gatavs par tiem maksāt vairāk, savukārt skopākais pircējs var palikt bešā. [..] Man ir šobrīd ļoti grūti iztēloties pat kādu skaidru risinājumu, kā piespiest ārvalstu dabasgāzes piegādātājus Eiropas Savienības tirgū pārdot [dabasgāzi] zem tirgus cenas.“

Ekonomikas ministrija norāda, ka risinājums varētu būt griestus pielīdzināt citu reģionu cenām, lai panāktu vismaz to, ka Eiropas patērētāji par gāzi nemaksā dārgāk par citiem. Šobrīd starp dalībvalstīm diskusijas turpinās un paredzēts, ka gala vienošanās par pasākumiem būs mēneša beigās ministru sanāksmē.

Tā kā Eiropas Savienības kopējiem pasākumiem Latvijā lielas ietekmes, visticamāk, nebūs, par rēķinu samazināšanu turpina domāt valdība. Priekšlikumu par siltuma tarifu griestiem šobrīd izstrādā Ekonomikas ministrija. Tās parlamentārais sekretārs Andris Čuda Latvijas Televīzijai šonedēļ teica, ka iespējamais slieksnis, virs kura apkuri pilnībā apmaksātu valsts, varētu būt ap 150 vai 160 eiro par megavatstundu. Cik tas valstij varētu izmaksāt, ministrija vēl nevarēja pateikt.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com