Uz 800 un 500 gadi ar grāmatām rokās!

Palielināt / Enlarge

Viļķenes rozes vēl zied! FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Visi gleznojumi tika veikti uz maziem koka dēlīšiem un pēc ekspresizstādes kultūras nama priekšā, par kuru visvairāk prieka tika Guntaram Račam, varēja ceļot „gleznotājiem“ līdzi uz mājām. FOTO no Anitas Mellupes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Imants Liepiņš ukraiņu tautas tērpa kreklā ar jauno grāmatu rokās. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Dangis Straubergs ar savu glezniņu un radošās darbnīcas „Uzglezno dzeju“ saimnieci Ilvu Zvirgzdiņu. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Sanita Vīksne un Mārīte Purmale viesus sagaida uz kultūras nama kāpnēm. FOTO Anita Mellupe.

Limbažu novadā ir daudz ievērības cienīgu vietu, bet pati nozīmīgākā visas valsts kontekstā nenoliedzami ir Viļķene. Jo – Baumaņu Kārļa dzimtene. Tas nav pārspīlēti teikts, ka šeit vietējie prot gan dziedāt, gan ar daudziem un dažādiem darbiem ziedēt. Tieši Viļķenē tika uzcelts pirmais piemineklis Dievs, svētī Latviju! autoram un drosmīgi atklāts jau 1988. gadā.

9. septembrī, kad citviet salna jau bija uzpūtusi stindzinošu elpu daudziem puķu dārziem, Viļķenes Kultūras nama priekšā rožu ziediem vēl nebija pieskāries neviens salnas zobs! Pat bērzi nebija atļāvušies rotāties dzelteniem akcentiem. Arī vāzēs Kultūras nama priekšā dižojās gaumīgi sakārtoti rudens ziedi. Atvasaras siltā saulīte pavisam vasarīgi sagaidīja ikvienu lielu un mazu Grāmatu svētku dalībnieku.

Bet šoreiz ne grāmatas, bet krāsas un otas bija pirmie svētku simboli. Jo – Dzejas dienu noskaņas iedvesmota, skolotāja un māksliniece Ilva Zvirgzdiņa ikvienu rosināja gleznot – pirms tam izvēloties (izvelkot kā eksāmena biļeti) kādu no Guntara Rača dzejoļiem. Jā, nu nav viegli ilustrēt, piemēram, domu: „Visā, kas mirdzošs un visā, kas rūs, / Mīlestība bija un būs.“ Bet tieši tādas vārsmas iegadījās rokās Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Dagnim Straubergam, arhitektam pēc profesijas. Kāpēc tieši šā dziesminieka dzejas šodien īpašā godā? Tālab, ka viņa klātbūtne un uzstāšanās bija grāmatu svētku izskaņas saldais ēdiens. Bet arī visi citi sarīkojuma dienas kārtības punkti bija gana saldi – par to liecināja klausītāju sirsnībā starojošās sejas.

Amatā jaunā priekšsēdētāja Strauberga klātbūtnei šajā dienā bija īpašs svars; ne tikai būšanā kopā ar novadniekiem garīgu svētku laikā, bet arī iespējā publiski godināt Mārīti Purmali, Latvijas Bibliotekāru biedrības augstā novērtējumu GADA BIBLIOTEKĀRS 2021 ieguvēju. No Mārītes rokām lasītāji grāmatas saņem jau 47 gadus, tieši viļķenieši – 41! Un viss, ko izdomas bagātā bibliotekāre dara, ir īpašā vērtē – gan tiešie pienākumi, gan izcili skaistie steļļu audumi. Baumaņu Kārlim par godu viļķenietes auda pat speciālus himnas lakatus, katru krāsu apzināti pieskaņojot noteiktai notij. Šajā reizē telpu greznoja Mārītes pašdarināts sarkanais grīdceliņš – par godu viesiem un viņu līdzi atvestajām GRĀMATĀM.

Visjaunāko grāmatu plejādē, protams, maksimālu interesi izraisīja apgāda Jumava izdotā Ukrainas vēsture, vienam no grāmatas autoriem, klātesošajam Imantam Liepiņam, bija jāatbild uz ļoti daudziem sarežģītiem jautājumiem. Pati svētku galvenā organizatore Mārīte Purmale par dienas gaitu bija ļoti apmierināta, viņa ļoti operatīvi pateicās par atsaucību gan kolēģiem, gan uzņēmējiem, jo katru tikšanos vainagoja arī neparastas, novadā tapušas, viesiem sarūpētas dāvaniņas. Un izcili gardas zupas varenais katls zem zilajām debesīm.

Ko vēl nepieminēju? Bibliotekāre mani papildina: „Grāmatu svētku gaisotne valdīja ne tikai kultūras namā. Bērnudārzā kopā ar mūsu novadniecēm – rakstnieci Eviju Gulbi un ilustratori Lindu Lošinu – tika svinēta Kukainīšu balle saistībā ar grāmatu Bizbizmāsiņa. Mazie ķipari ballējās aizrautīgi. Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā viešņas jaunāko klašu bērniem stāstīja par grāmatu sēriju Koko un Riko. Abi žurku puikas bērniem vairs nav sveši, jo tieši šīs grāmatai mazajiem tiek dāvinātas, uzsākot skolas gaitas.

Pēcpusdienā Lielā zāle bija pārpildīta līdz malām, jo visi gribēja redzēt Aļaskas malamutu uznācienu kopā ar viņu saimniekiem – Sanitu Vīksni, dzīvesbiedru Miķeli un dēlu Reini. No Sanitas stāstījuma un fotomateriāliem uzzinājām neparastus faktus par malamutu izcelsmi un vēsturi. Interesenti varēja uzdot jautājumus individuāli, kā arī izmantot izdevību nofotografēties ar inteliģentajiem un labi audzinātajiem suņukiem, pat iemēģināt roku suņu vilnas vērpšanā.

Mārītes teiktajam vēl pievienošu faktu, ka jaunākais grāmatu svētku dalībnieks bija Idre, pēc skata ļoti līdzīgs mīkstai spēļmantiņai; 3 mēnešus vecais malamuts, kuram tāpat kā viņa ciltsbrāļiem neizbēgami būs lemts smagais un atbildīgais kamanu vilkšanas pienākums. Bērni līksmoja – tā tik bija iespēja! – sasveicināties un paglaudīt īpašās sugas suņus, kuri līdz šim redzēti vien TV ekrānos.

Diena viļķeniešiem izvērtās raiba un sirsnīga. Un ne tikai viņiem, jo novads tagad ir prāvs, un tajā stādā vismaz četri desmiti bibliotekāru. Tie, kuri savā postenī ir vienīgie, protams, svētkus klātienē ne visi varēja atļauties, jo bibliotekāru darbs sen vairs nav tikai grāmatu izsniegšana, bet nopietna palīdzība ikvienam, kuram jāiet kopsolī ar jaunajām tehnoloģijām.

Atvainojos, nevar palikt neatbildēts jautājums par diviem lieliem cipariem šīs informācijas virsrakstā. Jau augustā viss Limbažu novads svinēja svētkus ar devīzi Grāmata apgaismo pasauli, tādējādi soļodams pretim diviem nākamo gadu ļoti nozīmīgiem gadskaitļiem: Limbažiem 800 un Latviešu grāmatai – 500! Skaista sakritība.

Anita Mellupe,
Speciāli laikrakstam „Latvietis“