Dārgā elektrība

Latvija atbalstīs priekšlikumu mainīt veidu, kā šobrīd Eiropā tiek aprēķinātas elektrības cenas. Cerība ir, ka elektrība būs lētāka, ja mazāka ietekme formulā būs gāzes cenai. Ideja gan uztrauc Latvenergo, kam iejaukšanās esošajos tirgus mehānismos mazinātu iespējas pelnīt. Arī citi iesaistītie pastāvošo kārtību aizstāv un iesaka ar reformām nepārsteigties.

Nord Pool elektroenerģijas birža ir viens no grēkāžiem, ko politiķi nereti piesauc, meklējot iemeslus augstajām elektrības cenām. Taču kā īsti Nord Pool strādā?

Biržā elektrības cenu nosaka izsolēs. Dažādu avotu ražotāji piedāvā, kurās stundās un par cik tie ir gatavi elektrību pārdot. Vispirms tiek pārdota elektrība, ko saražot ir vislētāk. Ja patēriņu tas nenosedz, ieslēdzas nākamais lētākais ražotājs. Taču, ja patēriņš turpina kāpt, pieslēdzas arvien dārgāki ražotāji. Savukārt cena šajā stundā visiem biržā būs vienāda – pielīdzināta dārgākajam ražotājam, kas, visticamāk, elektrību ražo no dabasgāzes, kurai cena pusotra gada laikā kāpusi aptuveni 10 reizes. Tādā veidā elektrības un gāzes cenas ir sasaistītas.

Šis ir princips, ko kritizē Eiropas Komisija un kuras viedoklim pievienojusies Latvijas Ekonomikas ministrija. „Tās formulas, ko miera laikos „Nord Pool“ birža izmantoja, lai pirktu un pārdotu elektroenerģiju, īsti nav piemērotas šiem apstākļiem. Ne vienmēr tas cenu līmenis ir jānoliek tajā augstākajā līmenī. Noteikti būtu jāmaina šī formula,“ stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.

Cenas pielīdzināšana dārgākajam ražotājam izdevīga „Latvenergo“

Tieši tas, ka elektrības cena tiek pielīdzināta dārgākajam ražotājam, ļāvis labi nopelnīt arī Latvenergo. Neatkarīgi no tā, par cik lielu cenu HES ražoto elektrību Latvenergo biržā piedāvā, cenu tāpat uz augšu dzen dārgāki ražotāji. Tas ir iemesls, kāpēc Eiropas Komisija rosinājusi kompāniju negaidīti gūto peļņu pārdalīt dalībvalstīm, lai tās varētu atbalstīt iedzīvotājus.

Latvenergo tas būtiski neskars, jo peļņa jau ir valsts rīcībā, tomēr par priekšlikumiem mainīt elektrības cenas veidošanās principus gan uzņēmums ir bažīgs. Pastāvot risks, ka pietrūks naudas zaļās enerģijas projektiem, turklāt augsti finanšu rādītāji dod iespēju izdevīgāk aizņemties naudu starptautiskajos tirgos. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste teica: „Ja tiktu pieņemti kaut kādi populistiski lēmumi, kas tagad samazina mūsu iespējas pelnīt, tā būtu tieša iejaukšanās komercbiznesā, kas, protams, būtu bīstams virziens. Tā kā mēs ceram, ka tādi virzieni netiks pieņemti Latvijā, un caur dividendēm tāpat ir šī iespēja atbalstīt sabiedrību.“

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons ir piesardzīgs par iespēju cenas formulu mainīt. Viņš stāsta, ka esošais modelis, gadiem ejot, esot rūpīgi pieslīpēts, savukārt maksāt ražotājiem atšķirīgas cenas par elektrību būtu ļoti sarežģīti un liktu tirgu būtiski mainīt: „Lai varētu iegūt līdzsvaru, kurā ir dažādas cenas vienlaicīgi, ir nepieciešams atsevišķi sagrupēt daļu no pārdevējiem un daļu no pircējiem, kuri saņems vienu apjomu, kuri saņems otru apjomu par dažādām cenām. Šī brīža biržas mehānisms to īsti neparedz. Tas nozīmētu pašos pamatos mainīt tirdzniecības mehānismu. Es nedomāju, ka tas ir ļoti vienkārši, ātri izdarāms,“ teica Miķelsons.

LTV raidījums „de facto“