Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Vizīte Sidnejā tiekas ar tautiešiem

Laikraksts Latvietis Nr. 720, 2022. g. 28. sept.
Valdis Krādziņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzrunā tautiešus Sidnejā. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Aldis Birzulis, Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, Latvijas goda konsuls NSW Mārtiņš Tuktēns, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņs, Latvijas Ārlietu ministrijas diasporas vēstniece Elita Gavele. FOTO Ojārs Greste.

Tikšanās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču notika svētdien, 7. augustā, plkst.14 Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē. Vēl piedalījās delegācija un Kanberas vēstniecības darbinieki. Zālē bija ap 65 klausītāju. Ārlietu ministrs sniedza īsu uzrunu. Viņš pateicās par sirsnīgo uzņemšanu. Viņš jau bijis Sidnejā 2015. gadā. Kanberā tagad ir vēstniecība un vēstnieks. Galvenās problēmas Latvijā ir: Latvijas drošība, kopš Krievija uzbruka Ukrainai 24. februārī. (Baltijas Valstis un Polija bija jau sen brīdinājušas pasauli par Krievijas draudu nopietnību.)

No Latvijas viedokļa, cik droša ir Latvija? Pēc lēmumiem Madridē, NATO solīja stiprināt spēkus Baltijas Valstīs ar karavīru vienībām un pretgaisa sistēmas ieroču piegādi. Tagad nedrīkst atslābt. Vēl viena bāze un poligons ir jāuzceļ. Latvija palīdz Ukrainai; ir ziedojusi miljoniem eiro un uzņēmusi bēgļus. Patlaban valstī atrodas ap 40 000 bēgļu. Ir sankcijas uzstādītas pret Krieviju un Baltkrieviju. Citas problēmas ir inflācija, un gāzes piegādes pārtraukšana no Krievijas. Līdz ar to gāzes cenas pieaug, un ir nepieciešams samazināt grūtības tautai sakarā ar to. Ir jāuzbūvē jauni termināli. Ārlietu ministrs ir atklājis vēstniecību un ticies ar Austrālijas aizsardzības un tirdzniecības ministriem.

Pēc uzrunas sekoja jautājumi. Uldis Ozoliņš jautāja par brīdinājumiem Eiropai; atbilde: „Latvija, protams, ir priecīga par neatkarību. Valstsvīriem bija jāizstāsta citām valstīm, ka esam daļa no Rietumiem. Par Krievijas armijas izvešanu neuzņēma perfektus lēmumus. Mēs būtu savādākā stāvoklī, ja nebūtu iestājušies NATO. Būtu tā kā Ukraina vai Moldova. Sākumā nezinājām, kā kārtīgi darboties, it sevišķi ES ietvaros. Baltijas Valstis kopā ar Poliju bija brīdinājušas pasauli par Krieviju. Kopš šī gada daudzas valstis ir atzinušas savu kļūdu, neņemot brīdinājumus nopietni. Katrus četrus gadus valstīs ievēl jaunas valdības. Tie, kurus ievēl, domā, ka viņi ir gudrāki nekā iepriekšējā valdība. Tad latviešiem ir jāsāk skaidrošanas darbs no nulles.“

Guna Klarsona jautāja, vai Ungārijas prezidents Orbans rada problēmas? Atbilde: „Ir vilšanās par vienu otru Ungārijas nostāju. Tomēr Ungārija ir pilntiesīga NATO un ES valsts. Patlaban Ungārijas gaisa spēki patrulē Baltijas gaisa telpu, un tas arī ir jāņem vērā.“

Aldis Birzulis jautāja, kādas cerības ir uz jaunu, stipru valdību pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī? Atbilde: „Kādu valdību Jūs ievēlēsiet, tāda būs.“

Pauls Svilāns jautāja par karaklausību. Kas notiks ar diasporas jauniešiem, kas būs iesaukuma gados? (Viņam ar kundzi ir trīs bērni.) Atbilde: „Valdība to vēl apspriedīs. Nezin, cik tas vēl izmaksās. Daudz ir mainījies bruņotajos spēkos. Vai būs labi apmācītāji, kas varēs sekmīgi apmācīt jauniesauktos? Kādi būs izņēmumi – zemnieki, vienīgie apgādnieki, utt.? Kā tur rīkoties? Arī dubultpilsoņi – kā to organizēt?“

Jānis Čečiņš jautāja, kā ir ar sieviešu uzņemšanu karaklausībā? Atbilde: „Nevar teikt, ka nedrīkst uzņemt sievietes.“

Valdis Krādziņš jautāja, kad valstij ir tik daudz citu nopietnu problēmu, cik valdība domā par klimata maiņu. Atbilde: „Latvija ir klimata neitrāla valsts. Līdz 2030. gadam Eiropai ir diezgan augsti mērķi. Citādāk, katra valsts rauj uz savu pusi. Galvenais ir, ka tiekam vaļā no gāzes atkarības no Krievijas. Tagad enerģija nāks caur Poliju no Eiropas. Daudz reklamē alternatīvās enerģijas veidu; solāros paneļus, bet to cenas strauji kāpj. Nevajag likt visas olas vienā grozā. Kopā ar Igauniju ceļam vēja parku. Ar vēja turbīnām ir problēma, kad jābūvē tavā novadā, tad vairs nav labi!“

Jānis Čečiņš jautāja, vai šķidrināto gāzi var pirkt no Austrālijas? Atbilde: „Austrālija ir laikam pārdevusi ārzemēm par daudz.“

Uldis Ozoliņš jautāja par Uzvaras pieminekļa demontēšanu. Atbilde: „Piemineklis būs jādemontē līdz 15. novembrim. Vēl kāda organizācija lēmumu apstrīd. Ir zināma pretdarbība, un neviens negrib nemierus, bet citas valstis arī tos nojauc. Nebūs Rietumu kritikas. Piemineklis esot ļoti pamatīgi celts un tas būšot jāsagriež pa maziem gabaliem. Iekšlietu ministrija arī gatavojas demontāžai.

Kāda kundze jautāja, vai nevajadzētu kaut ko citu tur uzcelt? Atbilde: „Varētu kādu sporta zāli vai stāvvietu tur uzbūvēt. Ja nebūtu nekas, tad tā kļūtu par svētvietu. Daudzi brauc uz Salaspili, lai svinētu 9. maiju.“

Valdis Ozols atminēja, ka Latvijas laikā laukumā runājis prezidents Kārlis Ulmanis.

Anita Kaze jautāja, kā krievu cilvēki runā par karu Ukrainā? Atbilde: „25% atbalsta Ukrainu, apmēram, tikpat daudzi atbalsta Putinu, bet pārējie nesaka nekā.“

Jānis Čečiņš jautāja par Latvijas/Austrālijas tirdzniecību. Atbilde: „Nav intensīvas tirdzniecības, runāja par Brīvās tirdzniecības līgumu un izvairīšanos no dubultu nodokļu uzlikšanas.“

Pēc jautājumiem Jaundienvidvelsas goda konsuls Mārtiņš Tuktēns stāstīja, ka bijis ar kundzi Daivu uz Dubbo, kur viņš uzrunājis NSW CWA* sanāksmi tērpies Alsungas tautas tērpā. Šogad dāmas pēta Latviju un izdevušas grāmatu Magnificent Latvia (Lieliskā Latvija), kuru pasniedza arī Mārtiņam, nododot sveicienus mums visiem. CWA ir 300 nodaļas ar 8000 dāmām pa visu pavalsti. Ilze Jaunbērziņa runājusi par Latviju Murvilumba (Murwillumbah) pilsētā. Mūs visus arī iepazīstināja ar Speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli. Korim Rinkēviča kungs uzdāvināja grāmatu Sirdī kaltas notis, kas vieno tautu. Biedrības vārdā Jānis Čečiņš uzdāvināja ministram glāžu paliktņus ar latviskām rakstu zīmēm, taisītus no Austrālijas eikaliptu kokiem.

Valdis Krādziņš

* Jaundienvidvelsas Lauku sieviešu apvienība.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com