Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 720, 2022. g. 28. sept.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Laikraksta „Latvietis“ galvenā redaktore Ilze Nāgela intervē LR ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. FOTO Ojārs Greste.

2022. gada augustā Austrālijā un Jaunzēlandē pēc Austrālijas valdības ielūguma viesojās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele un personas, kas viņus pavada. 3. augustā Kanberā, piedaloties Edgaram Rinkēvičam un Elitai Gavelei, notika svinīga Latvijas vēstniecības atklāšana; skat. Jura Jakovica rakstu LL713 (https://laikraksts.com/raksti/11537).

7. augustā, Sidnejas Latviešu namā ministrs sniedza interviju laikraksta „Latvietis“ galvenajai redaktorei Ilzei Nāgelai.

Ilze Nāgela: Apsveicu Jūs ar vizīti Austrālijā! Kas bija svarīgākie jautājumi, svarīgākas tēmas, kuras Jūs pārrunājāt ar Austrālijas valdības pārstāvjiem šajā vizītē?

Edgars Rinkēvičs: Pirmais un galvenais, protams, ir Krievijas agresija Ukrainā. Šis jautājums interesē Austrālijas valdību ne mazāk, kā tas interesē Latvijas valdību. Es domāju, ka mēs varam būt tikai priecīgi un arī pateicīgi, jo Austrālija ir ļoti daudz darījusi, lai atbalstītu Ukrainu, piegādājot arī militāro tehniku. Mēs esam ļoti līdzīgi domājoši arī dažādos balsojumos, kas nosoda Krievijas agresiju, starptautiskajās organizācijās. Protams, runājām arī par to, kā tālāk varētu atbalstīt Ukrainu. Sankcijas pret Krieviju, dažāda veida militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai – tas bija tas pirmais jautājums.

Otrais ir Eiropas Savienības un Austrālijas brīvās tirdzniecības līgums, kas ir ļoti svarīgs arī Latvijai. Lai arī ir zināma tirdzniecība starp Latviju un Austrāliju, bet ir dažas lietas, kuras pagaidām vēl kavē. Šis Eiropas Savienības un Austrālijas brīvās tirdzniecības līgums ļoti atvieglotu abas puses, un Latvijai specifiski ir interese par Austrālijas – Latvijas līgumu par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas.

IN: Vai par pensiju jautājumu tika runāts?

ER: Nē, par to nav runāts. Šeit īstenībā laikam nekādi jauni, radikāli lēmumi vai rīcība nebūtu.

Un pēdējais, protams, – vispārējā drošības situācija, jo arī mūs arvien vairāk satrauc un interesē situācija, kāda ir šajā reģionā – Ķīnas faktors, un, neapšaubāmi, mūs ļoti interesē Austrālijas valdības viedoklis.

Mums arī sāk attīstīties praktiskā sadarbība drošības jautājumos, jo Austrālijas eksperts, kas ir jūras spēku virsnieks, pavisam drīz ierodas Rīgā, lai strādātu NATO stratēģiskās komunikācijas centrā. Šī centra galvenais mērķis ir analizēt Krievijas propagandu, informācijas karu, Ķīnas propagandu un izstrādāt priekšlikumus un metodes, kā tam pretoties.

IN: Vai viņš dos arī kādus praktiskus padomus?

ER: Patiesību sakot, nav tāda padomu došana; šeit ir vairāk tā, ka visi strādājot kopā, skatoties, analizēt, piemēram to, kādā veidā tiek izmantoti tā saucamie boti un viltus konti Feisbukā, Tviterī; kā tiek mēģināts manipulēt ar sabiedrisko domu, kā tiek mēģināts ietekmēt politiskos procesus, iejaukšanos vairāku valstu vēlēšanu sistēmā. Patiesību sakot, tur nav padomu došana, jo te visi mācās un domā, kā tikt ar to galā.

IN: Vai līdzīgi kā ar pandēmiju, kad katrs mēģināja atrast labāko izeju?

ER: Ļoti līdzīgi.

IN: Kā Jūs vērtējat Nensijas Pelosi (Nancy Pelosi)* vizīti Taivānā? Vai Jūs varat iedomāties, ka kāds tikpat augsta ranga Latvijas valdības pārstāvis veiktu līdzīgu vizīti?

ER: Latvijas Saeimas deputāti diezgan regulāri viesojās Taivānā. Nav bijusi Saeimas priekšsēdētāja, bet deputāti viesojas, un es domāju, ka šeit ir jāsaprot, ka gan Amerikā, gan Latvijā, gan Austrālijā deputātiem ir savs viedoklis, sava likumdevēja rīcības brīvība, un viņi rīkojas atbilstoši tam, kā to vēlas viņu vēlētāji, kā to vēlas sabiedrība kopumā. Un līdzīgi es domāju, ka arī Nensijas Pelosi vizīte ir vērtējama tādā kontekstā. Protams, tas ir radījis sašutumu no Ķīnas puses, bet tā nav bijusi pirmā vizīte. Tāda prakse, kā es saprotu, ir bijusi pat pirms 25 gadiem, un es domāju, ka šeit būtu labi nepārspīlēt ar visa veida retoriku no Ķīnas puses. Neviens jau nav apšaubījis Ķīnas politikas pamatu postulātus. Bet tas, ka mēs redzam, ka pēdējā laikā autoritārā režīma vēlme pārskatīt pasaules kārtību pieaug, tas ir fakts. Un tas, ka Rietumu pasaule ir kategoriski pret jebkāda veida spēku izmantošanu un kaut kādu pasaules pārdali, tas ir fakts. Un es domāju, ka tas ir tas, ko šobrīd gatavo parlamentārieši dažādās valstīs, gan valdības pārstāvji, gan simboliski, gan arī praktiski.

IN: Nepārspīlēt Ķīnas reakciju?

ER: Es tiešām domāju, ka tas nav tas, kas būtu pareizākais šobrīd no Ķīnas puses.

IN: Kā jūs vērtējat Austrālijas jaunās valdības attieksmi pret Latviju un Eiropu kopumā, salīdzinot ar valdību, kas bija 2015. gadā, kad Jūs bijāt Austrālijā?

ER: Es domāju, ka mums ir tradicionāli labas attiecības ar Austrāliju, neraugoties uz to, kādas partijas sastādīta valdība ir pie varas. Es domāju, ka arī Latvijā nav svarīgi, kurš ir ārlietu ministrs vai kāda ir valdība, mums ir tradicionāli ļoti labas un draudzīgas attiecības. Ko gan es varētu teikt, mazliet no citāda viedokļa, neanalizējot valdības, 2015. gada vizīti un tagad 2022. gada vizīti; tad tomēr tā dienas kārtība ir ļoti nopietni pamainījusies. Notikumi to ir ietekmējuši.

2015. gadā mēs vairāk runājām par Eiropas – Austrālijas attiecībām. Mēs runājām par dažādiem divpusējiem jautājumiem. Protams, ka Austrālijas kolēģus interesēja Krievija, mūs interesēja Ķīna. Diskusija bija, bet tā bija savādāka. Neaizmirsīsim, ka bija jau notikusi Krimas okupācija un neaizmirsīsim, ka bija notriekta Malaysia Airlines reiss 17 (MH17/MAS17) lidmašīna, kurā bija arī Austrālijas pavalstnieki. Tā kā izpratne par to „ka nav labi“ bija, bet diskusija šobrīd ir pilnīgi savādāka, jo ļoti mainījusies pasaule. Faktiski pirmās sarunas jau par to, kā situācija attīstās, man pilnīgi neoficiāli notika ar iepriekšējo Austrālijas ārlietu ministru divas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad bijām Parīzē – Klusā okeāna, Indijas okeāna un Eiropas Savienības ministru sanāksmē. Tad jau bija skaidrs, ka kaut kas ļoti nopietns veidojas. Tad mēs arī vienojāmies, ka pilnīgi noteikti ir jābūt cieši kontaktā arī ar jauno valdību. Šeit es domāju, ka mūsu sadarbība ir būtiska, jo līdzīgi domājošām valstīm jāstrādā kopā. Te tiešām nav būtiski, kurš ir pie varas Latvijā, vai Austrālijā.

IN: Kanberā Jūs tikāties ar Nauru, Fidži, Samoa, Vanuatu valstu pārstāvjiem, kas rezidē Kanberā. Vai ir doma, plāns akreditēt šajās valstīs mūsu vēstnieku Marģeri Krama kungu, vai kādu citu?

ER: Jā, tāda doma tiešām ir, ka Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē būs ir arī vēstnieks vairākās salu valstīs. Mums ir zināma interese attīstīt politisko un ekonomisko sadarbību plašāk un, protams, ja ir atvērta vēstniecība šeit, Kanberā, tad gribētos, lai šī vēstniecība plaši strādā. Es domāju, ka vēstniekam un vēstniecības diplomātiem būs ļoti daudz darba. Zinu, ka šo laikrakstu lasīs daudzi Austrālijas latvieši, un tāpēc es uzreiz gribu teikt, ka ja jums kādreiz vēstnieks nevarēs uz kādu pasākumu atbraukt, jo viņam ir jābūt kādā citā valstī, tad pieņemiet to ar izpratni, jo vēstnieka darbs būs ļoti, ļoti smags.

IN: Kādā veidā Latvijas vēstniecība Kanberā varētu strādāt, lai Klusā okeāna valstis balsotu, piemēram, par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē?

ER: Tas ir viens no jautājumiem, pie kā vēstnieks arī strādās. Man tā pirmā tikšanās es domāju, ka bija laba. Manuprāt, daudzām valstīm, protams, šobrīd nav tādas izpratnes par mūsu reģionu. Ja vēstnieks diezgan regulāri apmeklēs šīs valstis, nu varbūt ne jau reizi mēnesī, bet kaut kādā noteiktā, ilgākā laika posmā un nodibina kontaktus un strādā ar šo valstu attiecīgajiem vadītājiem, tad domāju, ka arī pakāpeniski izpratne parādīsies, un mums vēl ir trīs gadi, lai sevi labi parādītu, iestrādātos. Gribētu cerēt, ka arī no šī reģiona būs atbalsts mūsu kandidatūrai.

IN: Mazliet atpakaļ Latvijā. Vai Jūs paredzat reālu pretdarbību no Krievijas, kad tiks demontēts Uzvaras piemineklis Pārdaugavā un citi šāda veida pieminekļi Latvijā?

ER: Propagandas līmeņa pretdarbība jau notiek un notiks, bet Krievija pati var vainot sevi par to, ka šobrīd tās reputācija pasaulē ir tik zema, ka īpaši neviens tajos spiedzienos arī neklausās; tas ir viens. Otra lieta, protams, šī pieminekļa demontāža, es zinu, daudziem liekas – kas tur liels – atbrauks traktors, apmetīs cilpu un noraus. Bet tas vienkārši tehniski nav iespējams. Tā prasīs laiku, un es domāju, ka tas ir ļoti nopietns uzdevums mūsu drošības iestādēm, mūsu iekšlietu sistēmas iestādēm nodrošināt, lai nebūtu nekāda veida nopietnu starpgadījumu. Cilvēki var brīvi izteikt savu viedokli, protestējot, bet tas tiešām arī lielā mērā ir drošības iestāžu un policijas atbildības jautājums. Es zinu, ka viņi, protams, pieiet šīm lietām ar lielu atbildību, sevišķi pēc tā, kas notika maijā.

IN: Kā es saprotu, tad ārlietu ministrija ir apturējusi Latvijas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vai ir kāda veida izņēmumi tam? Kādi?

ER: Mēs Latvijas vīzu izsniegšanu apturējām jau lielāko daļu no februāra. Bijām viena no tām retajām valstīm, kas faktiski pēc kara sākuma neizsniedza vīzas, izņemot humānās vīzas. Šobrīd uz kādu laiku ir pieņemts lēmums izsniegt vīzas tikai tiem, kuriem ir bēru situācija vai kaut kas tāds. Cilvēki bieži vien jauc to, kas notiek valstī. Viņi uzskata, ka ļoti daudz no Latvijas puses tiek izsniegtas vīzas Krievijas pilsoņiem. Atšķirība ir tā, ka Latvija ir Šengenas zeme, un arī ar citu Šengenas valstu, piemēram, ar Vācijas, vai Spānijas izdoto vīzu var iebraukt arī Latvijā, jo var iebraukt caur citām valstīm. Tas ir tas, kāpēc mēs jau pavasarī un arī tagad – rudenī (Red. Eiropas pavasarī un rudenī.) aicinājām un aicināsim pieņemt vienotu vīzu liegumu. Bez vienota vīzu līguma nekas nenotiks. Mēs arī uzskatām, ka ir nepieciešams nepagarināt termiņa uzturēšanās atļaujas, kuras izsniedz nevis Ārlietu ministrija, bet Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde tiem, kuriem ir notecējis termiņš un kuri to ir ieguvuši pret kaut kāda veida zemes gabala iepirkšanu. Jā, mēs esam izsnieguši ierobežotu vīzu skaitu arī Krievijas mēdijiem un Rietumu mēdijiem, kuriem ir krievu redakcijas, tādiem kā BBC, Deutsche Welle, Washington Post, Radio Liberty – krievu redakcijām un arī tādām neatkarīgām avīzēm kā Novaja Gazeta, arī Krievijas telekanālam, kas ļauj viņiem strādāt no Latvijas. Tas ir īslaicīgi, kamēr ir šāda situācija Krievijā, un nav tā, kā daži varbūt domā, ka viņi atmuka tikai sankciju dēļ. Daudzus slēdza Krievijā, neļāva viņiem strādāt un daudziem pat bija dažāda veida krimināla vajāšana.

Tāpēc šis jautājums nav tā īsi un vienkārši atbildams, bet arī situācija, diemžēl, ir ļoti sarežģīta. Lēmums ir pieņemts uz nenoteiktu laiku, mēs izanalizēsim situāciju ar mūsu drošības iestādēm. Iekšlietu ministrija gatavo jaunus, speciālu pārbaužu noteikumus; skatīsimies, kā attīstīsies situācija, un tad skatīsimies, ko darīt tālāk. Faktiski visas Latvijas vīzu izsniegšanas kategorijas ir apturētas jau no 24. februāra: darba vīzas, tūristu vīzas, studentu vīzas, humanitārās vīzas. Ja kāda Krievijas pilsone ir Latvijas pilsoņa sieva, tad jautājums citādāk skatāms.

IN: Kādas patlaban ir Latvijas attiecības ar Ķīnas Tautas republiku? Vai Krievijas karš Ukrainā ir kaut ko mainījis Latvijas attiecības ar Ķīnu?

ER: Es teiktu, ka šīs attiecības ir diezgan kompleksas. Ja pirms kara es domāju, ka mums ir atšķirīgs skatījums uz to, kā Ķīna realizē cilvēku tiesību politiku un demokrātiju vispār, es domāju, ka šeit mums ir pozīciju dažādība. Es domāju, ka mēs esam diezgan daudz diskutējuši arī par šo situāciju šeit, šajā reģionā drošības situāciju. Es domāju tas, ka tomēr ANO drošības padomju balsojumos jaunajā Ģenerālas asamblejā pamatā atturas no tāda skaidra nosodījuma Krievijas agresijai, un tas, protams, ir faktors, kas ietekmē arī mūsu attiecības.

IN: Austrālija ir pasaulē lielākais sašķidrinātās dabas gāzes eksportētājs. Vai iespējams, ka Latvija arī varētu to iepirkt?

ER: Ziniet, mums vispirms vajadzētu tikt galā ar infrastruktūras izpēti, un, protams, ka šobrīd pamatuzdevums ir nodrošināt, lai pietiktu gāzes līdz nākamās sezonas beigām, un otra lieta – izstrādāt tādu mehānismu, kas palīdz cilvēkiem samaksāt par gāzi, jo tās cenas aug. Un trešā lieta ir, ka valdībai vajadzētu izšķirties tuvākajā laikā. Mēs gaidām ekonomikas ministrijas piedāvājumu par sava termināla būvi.

IN: Tas jau neies tik ātri...

ER: Jā, tas neies tik ātri, bet pēc šīs dienas nāk nākamā. Mēs nezinām, cik ilgi šī situācija ar Ukrainu notiks, bet tas, kas ir pilnīgi skaidrs un tas ir stratēģisks lēmums, ka mums ir jāatsakās no šīs atkarības no Krievijas.

Ceļi ir visādi. Redziet, tai brīdī, kad gāzes cena pieaug, pieaug arī jebkuras izmaksas – malka, granulas...utt. Cik es saprotu, tad Austrālija ir noslēgusi tik daudz eksporta līgumus, ka pašiem jāskatās, kā ir.

IN: Kādas ir pašreiz lielākās tirdzniecības saites starp Latviju un Austrāliju? Vai kas speciāls ir paredzēts nākotnē?

ER: Saites ir, nav pārāk lielas, bet ir, un tas ir tas, ko mēs gribētu, lai vēstniecība dara. Tirdzniecības ministrijai ir viens izrāviens, kas tieši ir tajā sadarbībā saistīts ar digitālo, ar informācijas tehnoloģiju. Mums ir kaut kādas nelielas lietiņas, nišas, ko eksportē no Latvijas uz Austrāliju un ko mēs saņemam no Austrālijas Latvijā. Ir bijušas dažādas izpētes, bijušas uzņēmēju delegācijas, bet tas gan bija krietnu laiku atpakaļ. Bija tāda savstarpēja taustīšanās un tad, protams, attālums, kā arī tas, ko es teicu par šiem līkumiem, tas drusku traucē. Bet interese arī Austrālijā par sadarbību ar Latviju digitālajā sfērā ir liela, un es te redzu perspektīvu. Tas arī ir viens no vēstniecības uzdevumiem.

IN: Varbūt līgumi ar visu Austrāliju iet lēnāk, bet kā būtu ar sadarbības līgumiem ar atsevišķu pavalsti, jo katra pavalsts Austrālijā ir dažāda un katrai varētu būt savādākas intereses, savādāka veida piedāvājumi.

ER: Jā, to arī mēs esam sapratuši, tā ir teritoriāli lielām valstīm, un Austrālija ir teritoriāli liela valsts. Ņemot vērā, ka Latvija nav tik liela, dažreiz ir daudz izdevīgāk un saprātīgāk koncentrēties uz sadarbību ar kādu noteiktu pavalsti. Man iznāca tikšanās Adelaidē ar Dienvidaustrālijas premjeru, kurš ir lietuviešu izcelsmes, un tā tikšanās bija ļoti silta un sirsnīga. Viņš bija ļoti enerģiski un aktīvi ieinteresēts meklēt sadarbības iespējas digitālā un izglītības jomā. Vienojāmies, ka caur vēstnieku mēģināsim uzturēt kontaktus un meklēt sadarbības iespējas. Jā, kāpēc tā nevarētu būt Dienvidaustrālija, Adelaide?

IN: Kā jums gāja Melburnā? Visas tikšanās Austrālijas latviešu centros jau notikušas?

ER: Mēs ielidojām no Adelaides rīta pusē ap desmitiem un izlidojām uz Sidneju pēcpusdienā. Mums bija burtiski dažas stundas tikties ar tautiešiem.

Jāsaka, ka es esmu ļoti priecīgs, ka šeit Austrālijā ir tik ļoti aktīva un sirsnīga tautiešu kopiena, un varbūt daļa no tā sirsnīguma un jaukuma ir tas, ka ne tik daudzi no Latvijas valdības te viesojas. Ir bijuši Kultūras ministri, ir bijuši deputāti...

IN: Jā, tiesa, bieži tas gan nav.

ER: Jā, varbūt tieši tādēļ ir tik sirsnīgas un jaukas uzņemšanas visur – Adelaidē, Melburnā, arī Kanberā, bet tur gan nebija tāda formāla tikšanās ar tautiešiem, kas tur dzīvo, un, protams, te – Sidnejā man ir mazliet vienkāršāk, jo te es esmu jau otro reizi. Melburnā un Adelaidē es viesojos pirmo reizi.

IN: Žēl, ka tik īss laiks šai vizītei.

ER: Šī ir pat viena no garākajām vizītēm, jo tiešām, lai aptvertu visu – ne tikai Latvijas vēstniecības atklāšanu, sarunas ar Austrālijas valdības amatpersonām un tautiešiem Adelaidē, Melburnā un Sidnejā, man tiešām jāsaka liels paldies Austrālijas valdībai, kas ir ļoti viesmīlīga, pretimnākoša un visu izkārtojusi tiešām izcili.

IN: Arī rīt (Red. 8. augustā.) jums stāv priekšā tikšanās?

ER: Jā, rīt man ir tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Peniju Vong (Penny Wong), darba pusdienas, preses konference un tad uz Jaunzēlandi. Tur tikšanās ar ārlietu ministru, tirdzniecības ministru; tur laikam būs arī Apaļais galds universitātē. Dažreiz cilvēkiem liekas, ka tādas garas vizītes un tik tālu ir tāda izklaide, bet tam visam tādā tempā izbraukt cauri un garas stundas norunāt.

IN: Kāda bija Austrālijas mēdiju atsauksme?

ER: Par vizīti te – sniedzu intervijas gan latviešu radio raidījumiem, gan Austrālijas mēdijiem, kas bija ļoti ieinteresēti; sniedzu intervija ABC TV un ABC Radio. Interese ir, protams, galvenokārt par to pašu, kas notiek Eiropā.

Diemžēl, karus ir grūti apturēt, sevišķi, ja pagaidām vēl krievi domā, ka viņi ir spēcīgi un viņi var uzvarēt. Tas, kas ir pārsteidzis visu pasauli pozitīvā nozīmē, ir Ukrainas spēja cīnīties. Es labi atceros, ka pirms kara un kara pirmajās dienās bija ļoti lielas bažas, ka viņi nenoturēsies. Jau sestais mēnesis...

IN: Visa pasaule ir Ukrainas pusē...

ER: Redzi, tas ir viens no tiem jautājumiem, un ir svarīgi, ka līdzīgi domājošām valstīm kā Latvijai un Austrālijai ir daudz jāstrādā un daudz jāskaidro, jo varbūt kaut kur Āfrikā domā, tas nav mūsu karš... Latīņamerika varbūt ir daudz atbalstošāka. Tas ir tas, kādēļ mums ir ļoti daudz jāstrādā un jāskaidro. Vasarā bija ministru tikšanās, tostarp arī Austrālijas un Krievijas. Eiropa, Amerika, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Koreja – tas ir viens spārns. Āfrika, Āzija – tur ļoti daudz ir jāstrādā.

IN: Ko es nepajautāju, bet Jūs ļoti labprāt pateiktu laikraksta „Latvietis“ lasītājiem?

ER: Es gribētu teikt tā, ka, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai lasītāji aktīvi piedalītos Saeimas vēlēšanās. Es domāju, ka piedāvājums ir izcils – 19 saraksti, un katrs ar savu piemērotāko. Nav tā, ka nav no kā izvēlēties. Katra ārpus Latvijas dzīvojoša Latvijas pilsoņa balss ir svarīga. Mums ir jāatceras, ka Latvijas valsts ir stipra ne tikai ar savu militāro spēku vai sabiedroto klātbūtni, bet arī tik stipra, cik aktīvi pilsoņi piedalās valsts pārvaldībā. Saeimas vēlēšanas ir tas brīdis, kad tas ir svarīgi. Tāpēc es tiešām aicinātu visus meklēt savu sarakstu, savu politisko partiju. Ir (Red. Iespēja bija.) iespēja balsot pa pastu, ir iespēja balsot daudzos iecirkņos, un tiešām es domāju, izvēle ir, partijas ir dažādas, un ir svarīgi piedalīties, taisīt savu izvēli, jo nākamie četri gadi Latvijai ir ļoti, ļoti svarīgi. Nebūšu tas politiķis, kas katrus četrus gadus teiks, ka nu šīs vēlēšanas ir izšķirošās. Katras vēlēšanas ir svarīgas un izšķirošas. Neaizmirsīsim to, kādā laikā mēs dzīvojam, tas ir svarīgi.

Man vēlējums ir – atrodiet sev piemērotu partijas sarakstu, noteikti izšķirieties par to, par ko jūs gribat atdot balsi un nobalsojiet!

IN: Liels paldies par intervijai ziedoto laiku! Uz tikšanos.

ER: Jā, uz tikšanos Rīgā, Melburnā vai Sidnejā.

2022. gada 7. augustā, Sidnejā

* Red.: 2022. g. 3. aug. – ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi ierašanās Taivānā ir izprovocējusi pamatīgu spriedzi Savienoto Valstu un Ķīnas attiecībās.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com