Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Juris svētkos (5)

Čellists, komponists un dziesmu svētku entuziasts Juris Ķeniņš dalās iespaidos

Laikraksts Latvietis Nr. 720, 2022. g. 28. sept.
Juris Ķeniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tauta soļo uz Tautas deju lieluzvedumu, ielas malās svētku plakāti – gandrīz kā ceļa zīmes. FOTO Juris Ķeniņš.

Ceturtais turpinājums. Sākums LL715, LL716, LL717, LL718.

Sestdiena Dziesmu un Deju svētkos ASV – Tautas deju lieluzveduma diena. (Kanādā liekam tautas dejas pēdējā dienā – mums iegājies reģionāls variants.)

Agrā rīta lifti mudžēja ar dalībniekiem, daži uz tautas dejām, citi uz kori. Visur jaunieši – ir ieradusies Garezera Vasaras vidusskola. Priecājos par šo jauno paaudzi – mūsu nākotni ar savu jaunības enerģiju un neierobežotām jaunām idejām. Esmu vienmēr domājis, ka Dziesmu svētki ir svarīga sastāvdaļa bērnu audzināšanai un priecājos, ka GVV vadība piekrīt. Toronto 2024!

Māra uz kopkori, bet es un čells uz kopkora orķestra mēģinājumu, kurā iepazinos no jauna ar lielu skaitu izcilu Ziemeļamerikas profesionālu mūziķu. Ar koncertmeistaru Unu Toni esam saspēlējuši neskaitāmas reizes, un priecājos to atkal darīt. Čellu sekcija bija lielākā un varena! Alfabētiskā secībā: Linda Aļļe Mērfija (Murphy) no Filadelfijas – izcila solo čelliste ar labu skolu, bet arī pārskolojusies par advokāti. No Milvoku Brusubārdu cilts burvīgais Viktors, par kuru esmu jau agrāk jūsmojis, un man blakus sēdēja Ilze Larsen, arī pārskolojusies – no čellistes uz mācītāju, tagad Mineapoles draudzes garīgā vadītāja, ne Lindai, ne Ilzei nezaudējot neko no iepriekšējā amata.

Pie mums ieradās viens pēc otra visi virsdiriģenti, kuriem bija uzticētas dziesmas ar pavadījumu. Pats nedaudz nervozēju, jo skaņdarbi, kuros orķestra pavadījumu pārlikumi bija manās rokās, nonāca izcilo Latvijas diriģentu vadībā. Biju aranžējis Jāzepa Vītola Beverīnas dziedoni (Auseklis) mūsu sastāvam; to diriģēs Dziesmu svētkiem Latvijā diasporai deleģētais virsdiriģents Ivars Cinkuss. Otrs pienākums bija pie Ilonas Rupaines apdares Saule brida rudzu lauku; tai pielikt rok piegaršu agrākam vienkāršam klavieru pavadījumam. Šo diriģēs 2013. g. Dziesmu svētku Latvijā Noslēguma koncerta mākslinieciskā (kopā ar Ivaru Cinkusu) līdzvadītāja Aira Birziņa. Būtu kļūda nepieminēt abu šo maestro izcilākos (no vairākiem) korus: Ivaram slavenais vīru koris Gaudeaumus un Airai burvīgās Rīgas Doma kora skolas meitenes Tiara – tiešām Latvijas zvaigznes. Laipnie virsdiriģenti nesūdzējās par jaunām partitūrām, un pats bija lepns par izdevušo čella sekcijas solo Vītola ievadā.

1891. g. komponētā dziesma Beverīnas dziedonis ir ne tikai kora repertuāra stūrakmens, bet Ziemeļamerikas Dziesmu svētkiem īpaši nozīmīga.

Augstu, augstu vaļā logā
Vaidelotis parādās:
Sirmiem matiem, baltu bārdu,
Vaidu kokle rociņā.

Šis sirmais vecis ar kokli klēpī ir iemūžināts Ziemeļamerikas dziesmu svētku karogā, uzšūtā 1963. g. Dziesmu svētkiem Klīvlandē.

Kādas bija sekas no šīs ainas?

Strinkšķēja kokles, dziedāja vecais,
Igauņiem vāles iz rokām šļuka;
Nu vairs nerūca kara bungas...
Tautu izglāba dziesmu gars!

Bija arī citi ar līdzīgiem jaundarbiem – jaunas orķestrācijas esošām dziesmām. Ņujorkiete Arta Jēkabsone ne tikai piedāvāja savu jauko oriģinālo dziesmu Kas var dziesmas izdziedāt? un koncertā dziedās solo Ērika Ešenvalda Sanākam, saskanam, bet arī bija pielikusi roku pie orķestrēšanas, kā arī aizņemtā un vispusīgā Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare.

Viss sastāvs vēl nebija klāt, bet mēģinājums ritēja sekmīgi, orķestrītis skanīgs, un atstājām mēģinājumu bez bēdām un ar smaidiem. Tomēr vēl drusciņ būs jāpiestrādā, jo vairākas dziesmas ir ar daudziem diēziem – dziedātājiem un diriģentiem tas vienalga, bet stīdziniekiem pamatīgs apgrūtinājums.

Bet tad uz dienas galveno uzdevumu: Tautas deju lieluzvedumu Izdejosim novadus! Koncerts bija paredzēts Xcel Energy Center – atkal tikai dažas minūtes ar kājām no viesnīcām. (Xcel Energy tirgojās ar elektrību un gāzi, bet 2000. g. uzbūvētā arēna pieder – retums St. Paul pilsētai.)

Kur 18 300 skatītāji uz ledus varētu sagaidīt Minnesota Wild NHL komandu, šodien uz betona grīdas uzstājās ap 600 dejotāji gan no ASV, gan no Latvijas. Es ar savām divām kreisām kājām neuzdrošinos komentēt par dejošanu. Tikai – ļoti patika, superlabi noorganizēts, viss ritēja (manām acīm) gludi un skatītāji atsaucīgi. Milzīgā arēna ar jūtīgu apgaismošanu un vairākiem lieliem ekrāniem nemaz nelikās tik liela, bet mājīga un omulīga.

Vakara sarīkojums bija rok koncerts, kurā piedalījās grupa no 80iem gadiem Akacis, no Latvijas Astro'n'out un DJ AIVA. Neesam rokeri, un tā vietā pavadījām jauku vakaru ar Māras draudzeni no Minsteres dienām. Tomēr es atstāju tusiņu laikus, jo vēl bija jāpārskata rītdienas notis un jāapmierina nepacietīgo čellu.

Pārdomājot rītdienas kopkori, nobeigšu ar nozīmīgiem vārdiem no viena no Latvijas iecienītākiem virsdiriģentiem Haralda Medņa (1906 – 2000): „Kad mēs kopā dziedam, esam pavisam citādi – mēs uzticamies savam blakus dziedātājam. Mēs kopā cīnāmies par vienu un to pašu ideju. Dziesma ir liels spēks, bez tās nevar iztikt ne tauta, ne laikmeti – tā ir cilvēka labākā daļa.”

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 32



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com