Ivars Štubis no Rīgas

Palielināt / Enlarge

FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

FOTO Ivars Štubis.

Šomēnes man iet grūti uzrakstīt savu rakstu. Bet iemesls nav tāds, ka man būtu par maz ko rakstīt – tieši otrādi – ir tik daudz par ko stāstīt, ka es nezinu, kur sākt. Nu, varam sākt ar laika apstākļiem. Rudens ir klāt, un pirmās baravikas ir tagad atrodamas Kurzemes ziemeļos. Laiks ir pēkšņi auksts un drūms, bet pirms divām nedēļām dienas bija karstas un sutīgas.

Jau ir pārspēti vairāki karstuma un aukstuma rekordi, un septembris ir tikai pusceļā.

Diemžēl, ar šo pēkšņo aukstumu Latvijas iedzīvotajiem rodas nopietnas bažas. Krievija ir slēgusi visus savus gāzes cauruļu vadus uz Eiropu, un, līdzi ar to, cenas komunāliem pakalpojumiem iet eksponenciāli uz augšu – inflācija arī. Vai Latvijai ir pietiekoši gāze savos krājumos? Cik vēl cenas ies uz augšu? Kā iztiks tie cilvēki, kuri jau knapi tiek galā ar pašreizējām grūtībām? Vai Eiropas Savienībai pietiks apņēmības izciest brutālo ziemu, lai stātos pretī Kremļa iebiedēšanai? Es ļoti ceru, ka jā! Bet nebūs viegli.

Bet tieši tajā momentā, kad šķiet, ka cerība ir zaudēta, no Ukrainas ir atnākušas fantastiskas ziņas. Ukrainas pretuzbrukums valsts ziemeļos ir izlauzies cauri Krievijas kara līnijām. Ziņojumos teikts, ka ir atbrīvoti tūkstošiem kvadrātkilometru teritorijas, un ka Krievijas kara līnijas Ziemeļa reģionā ir pārrautas, un Krievijas armija aizbēgusi, atstājot aiz sevis lielāko daļu tehnikas. Ir joks, ko esmu pāris reizes dzirdējis pēdējās dienās. Kurš ir lielākais ieroču piegādātājs Ukrainā? Nē, nevis ASV, bet krievi paši. Nu, karš vēl noteikti turpinās, bet vismaz ir cerības zibsnis, ka ukraiņiem ir iespēja un apņēmību uzvarēt. Es ceru, ka šis dos Eiropai un rietumiem pārliecību turpināt savu atbalstu un izciest ar to saistītās grūtības.

Pat mazajā Latvijā vēstures notikumi notiek straujos tempos. 25. augustā tika demolēts Uzvaras parks un obelisks. Pēc 30 gadu strīdiem un nenoteiktības, tas beidzot ir nojaukts, un, kamēr tas obelisks iekrita ezerā, bija dzirdamas ovācijas no skatītājiem. Daži vietējie man stāstīja, ka viņi tagad jūtās tā, ka tautas Atmodas process ir beidzot pabeigts.

Tas arī nav viss, kas notiek Latvijā pašlaik. 1. oktobrī notiks Saimes vēlēšanās, un es ļoti iesaku jebkuram Latvijas pilsonim balsot un piedalīties. Es zinu, ka ir maza uzticība Latvijas valdībai, bet šis ir tas moments, kad mēs varam vismaz mēģināt kaut ko labāku veidot! Jo latviešiem ir tāds raksturs, ka katram ir savas idejas un viedokļi, ir vairākas partijas, kuras kandidē. Es izmantoju šo LSM partija šķirotava, kas man palīdzēja izvēlēties to partiju, par ko es balsošu šogad: https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-skirotava/

Ah, un kā es varu aizmirst? Latvijas parlaments principā ir pieņēmis jaunu likumu, kas atjaunos obligāto militāro dienestu vīriešiem 18-27 gada vecumā. Man ir ļoti sarežģītas domas par šo, un es tagad tajās neiedziļināšos. Redzēsim, ja šis bija tīri pirmsvēlēšanu politiskais gājiens un ja vispār paliks spēkā, kad vēlēšanas un karš būs cauri. Šā vai tā, būtu vērts turēt acis uz šo jauno grozījumu.

Un beidzot ir pienācis laiks man mazliet rakstīt par savām lietām! No muzikālās puses, man ir bijuši daži nesenie sasniegumi, par kuriem es lepojos. Mana solo mūzika vairākas reizes ir bijusi atskaņota nacionālajā radio. Un ne tikai mana solo mūzika, bet arī skaņdarbus no mana grupa Jōra, un no citām grupām, kurās es spēlēju. Uzstāšanās ir daudz, un man arī nāk vairāki jauni ģitāras studenti, kuri laikam vēlās kaut ko iemācīties no manis. Es arī parādījos nesen raidījumā Latvijas Sirdziesma kopā ar Arturu Uškānu un Laimas Muzykantiem. Klipu var atrast kaut kur YouTube vai LTV arhīvos. Var arī balsot, ja ir vēlme! Man ir neērti lielīties, bet ik pa laikam jāstāsta jums lasītajiem par saviem sasniegumiem. Ir tāds senais sakāmvārds: Kurš sunim asti cels, ja ne pats?

Pirms es aizsūtu šo rakstu, gribēju īpaši pateikties šī raksta lasītājiem. Jūsu atbalsts, kaut no tālām pasaules malām, man bieži palīdz iztikt cauri grūtiem brīžiem un turpināt sasniegt manus mērķus! Līdz nākamajai reizei!

Ivars Štubis,
septembrī, Rīgā
Laikrakstam „Latvietis“