Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Valsts valoda un „laipnība“

Laikraksts Latvietis Nr. 723, 2022. g. 19. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Sestdien, 15. oktobris, bija Valsts valodas diena. Tā ir jauna atzīmējama diena, kuru ar likumu ieviesa pirms gada. Likuma grozījuma anotācijā bija rakstīts:

„1998. gada 15. oktobrī Saeima pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām.

Atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā. Tas veidotu pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Iesaistot dažādas sabiedrības grupas Valsts valodas dienas norisēs, varētu skaidrot un popularizēt vienu no mūsu valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām. Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā.“

Satversmes 4. panta ievērošana nav vienmēr gājusi spoži, jo garie okupācijas gadi ir nodrošinājuši krievu valodas pozīciju – gan izglītībā, gan komercijā, ar nepamatotām prasībām tieši šīs valodas zināšanām visdažādākos darbos. Kādreiz populārs bija izteiciens, ka laipnība prasa atbildēt tādā valodā, kādā tiek uzrunāts. Protams, šī „laipnība“ bija attiecināma tikai uz krievu valodu, jo neviens, protams, nesagaidīja, ka, piemēram, katram ārstam būtu jākonsultē arābu izcelsmes Latvijas iedzīvotājs (vai pat pilsonis) arābu valodā, ja pacients tā vēlētos.

Un okupācijas laikā arī nevarēja sagaidīt, ka latviski uzrunātais ārsts jebko saprastu no teiktā, pat necerot uz atbildi latviski.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā šī gada februārī ir mazinājusies „laipnība“ pret krievu valodu. Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā tiek paātrināta, kaut arī vārds „paātrināt“ ir grūti lietojams procesam, kuram vajadzēja noslēgties pirms vismaz 20 gadiem, ja ne vēl senāk. Tomēr Saskaņas un Latvijas Krievu savienības pārstāvji vēlējās vēl atlikt pāriešanu uz mācībām valsts valodā, „lai mazākumtautību ģimenēm atvieglotu šo procesu“.

Valsts valodas diena atgādina, ka mūsu valoda ir dzīva un atzīta. Lietosim to!

GN
2022. g. 19. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com