Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Uzruna „Sudrakalniņā“ Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 725, 2022. g. 2. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Piemineklis «6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Sudrabkalniņš» Slokas ielā pie Kurzemes prospekta. Redzama tikai daļa no pieminekļa. FOTO Rīgas pieminekļu aģentūra.

Pasākums pie Sudrabkalniņa pieminekļa. No kreisās: Valsts prezidents Egils Levits, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūras” direktors Gunārs Nāgels. Fonā Nacionālo bruņoto spēku orķestrs. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Atzīmējot restaurācijas noslēgšanu un pieminekļa «6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Sudrabkalniņš» 85 gadu jubileju

Jūsu ekselence, augsti godātais prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Mēs lasām 1940. gada 9. aprīļa laikrakstā Latvijas kareivis: „Kara ministrs ģenerālis Berķis, sakarā ar stāšanos jaunajā amatā, aizvakar armijas štāba priekšnieka ģenerāļa Rozenšteina pavadībā ieradās Brāļu kapos, kur, varoņu piemiņu godinot, altārī nolika krāšņus ziedus. Brīvības cīnītāju atdusas vietā kara ministrs pakavējās arī pie bijušo armijas vadītāju un cīņu biedru kapiem. Pēc tam kara ministrs ar armijas štāba priekšnieku apmeklēja Rīgas kājnieku pulka kritušo karavīru pieminekli Sidrabkalniņā, kur arī nolika ziedus.“

Mēs stāvam pie pieminekļa, kuram tēlnieks ir tas pats Kārlis Zāle, kā Brīvības piemineklim, un ir tas pats arhitekts – Ernests Štālbergs, kā Brīvības piemineklim. Kad šo pieminekli atklāja, tad iela, kura te iet garām – Slokas iela – bija Slokas šoseja – galvenais ceļš uz Jūrmalu. Laika gaitā piemineklis ir nepamatoti kļuvis nepopulārāks.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas pieminekļu aģentūra, kuru es vadu, tur rūpes par kādiem 140 pieminekļiem un memoriālām vietām, to starpā par šo pieminekli, Brīvības pieminekli, Rīgas Brāļu kapiem, Lielajiem kapiem, Rumbulas memoriālu un Biķernieku memoriālu. Kā daļa no šīs atbildības, mēs ne tikai kopjam pieminekļus un memoriālus, bet arī cenšamies pievērst tiem uzmanību.

Vārds piemineklis izsaku visu būtību – objekts, kas kaut ko piemin. Mēs šai vietā pieminam vienu brīdi Brīvības cīņās 1919. gadā, kad Latvijas liktenis nemaz nebija nodrošināts. Pieminekļa tapšanas vēsturi var salasīt dažādu gadu laikrakstos, no kuriem es lasīšu fragmentus.

Jūrmalas šosejas malā pie Dames mājām atrodas neliels, sīkām priedītēm apaudzis kalniņš, ko sauc par Sidraba kalniņu. Vairāk gadu šajā kalniņā, dzeloņdrāšu iežogots stāvēja melns koka stabs, vēstīdams, ka še atbrīvošanas karā krituši 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri. Ar godbijību tanī noraudzījās visi tie, kas te garām brauca. Arvien bija gadījušās rokas, kas pie melnā staba nolika ziedus, pateicībā apklusušām varoņu sirdīm. Tagad jau labu laiku melnā koka staba vairs Sidrabkalniņā neredz, jo tas iemūrēts jaunā akmens pieminekļa pamatos. Turpmāk jaunais akmens stāstīs visiem par tām cīņām, kas ritējušas te, Sidrabkalniņa apkārtnē.

Tātad, uz Pārdaugavas sabiedrisko organizāciju ierosinājuma 1925. gadā nodibinājās 6. Rīgas kājnieku pulka kritušo karavīru pieminekļa celšanas biedrība, kas tūlīt stājās pie līdzekļu vākšanas jaunceļamam piemineklim.

Un tad, 10 gadus pēc cīņām, 1929. gada 26. maijā, te atnāk, kā ziņo laikraksts, Pārdaugavas organizāciju gājiens ar karogiem, orķestriem un daudz dalībniekiem. Ieradušies: valsts prezidenta v. i. Dr. P. Kalniņš, kara ministrs A. Ozols, armijas komandiers ģen. Peniķis, ģen. Balodis, Rīgas pils. galva A. Krieviņš, 6. Rīgas pulka komandiers pulkv. Kārkliņš ar virsniekiem un daudzi citi. Notiek runas, pamatakmeņa iemūrēšana un iesvētīšana. Pieminekļa celšanas biedrības priekšstāvis virsleitn. Bricke nolasa uz pieminekļa celšanu attiecošos dokumentus, kurus nodod Rīgas pilsētas galvai A. Krieviņam. Pēdējais to sniedz valsts galvas vietniekam un lūdz likt pieminekļa pamatā.

Piecus gadus vēlāk, 1934. gadā, piemineklis jau ceļas. 15. oktobrī atkal notiek svinīgs pasākums, kura laikā pieminekļa altāra daļā iemūrēja lielgabala čaulā novietotu vēsturisku dokumentu – aktu ar Valsts prezidenta A. Kvieša, ministru prezidenta K. Ulmaņa, ministru kabineta un armijas vadības parakstiem. Laikraksts ziņo, ka pieminekli atklāšot nākamajā, 1935. gada maijā.

Paiet, tomēr, pāris gadu vairāk nekā paredzēts, un tieši pirms 85 gadiem, 1937. gada 31. oktobrī te notika grandiozs pasākums, atklājot pieminekli.

Laikraksts vēsta, ka pie Sidrabkalniņa ierodas, starp citu, valsts prezidents K. Ulmanis, kara ministrs ģen. J. Balodis, armijas komandieris ģen. K. Berķis un vēl 6 citi ministri. Tik svarīgs bija šis piemineklis.

Pēc Otrā pasaules kara bronzas plāksne ar 54 kritušo karavīru vārdiem, pulka zīme un desmit granīta bluķi bija zuduši. 2003. gadā tika restaurēta pieminekļa akmens daļa, bet 2008. gadā atjaunoja un uzstādīja pulka krūšu nozīmi (pēc tēlnieces Olitas Nigules ģipša modeļa to izkala akmeņkalis Ivars Feldbergs) un atjaunoja zudušo bronzas plāksni ar karavīru vārdiem (veidoja SIA „KALUMS V” un tēlnieks Kārlis Alainis).

Rīgas pieminekļu aģentūra ir atkal veikusi kārtējos restaurācijas darbus, un ar šī vakara pasākumu, ievadot Patriotu mēnesi, stiprinām saiti starp pagātnes varoņdarbiem un pieminekļiem, kuri palīdz mums neaizmirst īstos varoņdarbus.

Paldies par uzmanību!

Dr. Gunārs Nāgels
Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūra“ direktors
2022. g. 31. oktobrī
Sudrabkalniņā, Rīgā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com