Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Lāčplēša, Pamiera un Tautas sēru dienas

Laikraksts Latvietis Nr. 727, 2022. g. 18. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

„Patriotu mēnesis“ ir zīmīgs ne tikai Latvijai un latviešiem, bet arī citur pasaulē. Dažreiz pat datumi sakrīt, bet ar citu nozīmi.

Ja latviešiem 11. novembris ir Lāčplēša diena, kas atzīmē Pārdaugavas attīrīšanu no bermontiešiem 1919. gadā, tad plašākā pasaulē šo datumu atzīmē kā Pirmā pasaules kara Pamiera dienu. Tā sauktais „Kompjeņas pamiers“ izbeidza karadarbību un lika vācu spēkiem izvākties no okupētajām teritorijām. Gan ar piebildi, ka no Krievijas būs jāizvācas tikai tad, kad vietējie apstākļi to pieļaus.

Ironija ir tāda, ka Kompeņas pamiers nesa mieru Rietumeiropai, bet karu Austrumeiropai. Austrumu frontē karš bija beidzies ar 1918. gada 3. martā parakstīto Brestļitovskas miera līgumu, kas apstiprināja Vācijas uzvaru pār Krieviju. Visa Latvija atradās vācu okupācijas zonā.

Ja Antante uzskatīja, ka vācu karaspēks austrumos nepieļaus boļševikiem virzīties uz rietumiem, tad tā dziļi kļūdījās. Kompeņas pamieru parakstīja 11. novembrī, Latvijas Republiku proklamēja nedēļu vēlāk – 18. novembrī, bet jau 3. janvārī Pagaidu valdība bija aizbēgusi, un Sarkanā armija bija ieņēmusi Rīgu. Pamieram bija tikai šis netiešais atspoguļojums Latvijā.

Vēl ap šo laiku Vācijā atzīmē Tautas sēru dienu – Volkstrauertag. Ir noteikts, ka tā iekrīt divas svētdienas pirms Pirmās Adventes. Šogad tas sanāca 13. novembrī. Sākumā Tautas sēru dienā pieminēja Pirmā pasaules karā kritušos, bet tagad tā piemin karu un vardarbības upurus visā pasaulē.

Šajās dienās notiek dažādi piemiņas pasākumi, bet centrālā atcere norisinās Vācijas parlamenta – Bundestāga – plenārzālē. Šogad ārzemju viesi bija delegācija no Latvijas, sakarā ar Rīgas pieminekļu aģentūras pārvaldītā Biķernieku memoriālā šogad atklāto izstādi, un sadarbība ar dažādām organizācijām.

Galveno uzrunu Bundestāgā deva Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bet jauniešu skatījumu sniedza Abrenes tautastērpā tērptā Rozīte Katrīna Spīča un Kristians Feldmanis.

Kopsaucējs visiem pasākumiem bija Vācijas nožēla par saviem grēkiem, un līdzjūtība visiem cietušajiem, to starpā Krievijas karavīriem Ukrainā, jo viņus nāvē sūtot ļauna vara. It kā tie nebūtu tie paši Krievijas karavīri, kuri Ukrainā veic visādus šausmu darbus.

Bija manāms satraukums, ka Rietumeiropa lēnām sāk saprast, ka Baltijas valstu brīdinājumi par Krieviju tomēr vajadzēja ņemt vērā. Tautas sēru dienas tēma – „Nekad vairs“ – izrādās nepatiesa.

GN
2022. g. 18. nov.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com