Sveiciens Valsts svētkos

Godātie tautieši!

Latvijas svētku priekšvakarā mēs sapošam mājas svētku noskaņās, un ģimenes pulcējam svētku svinēšanai. Šogad to darām ar rūpju pārņemtu sirdi. Svētku sajūtu un sirds pacilātību aizēno Krievijas brutālais iebrukums un kara nežēlība, kas posta Ukrainu – valsti, kuras tauta nostājusies uz Eiropas demokrātisko vērtību ceļa.

Vēsturiskie salīdzinājumi dažkārt mēdz būt maldinoši, bet šodien no tiem ir grūti izvairīties, jo pasaule atkal saskaras ar agresīvām impēriska totalitārisma ambīcijām.

Pirms 83 gadiem Latvija tika ierauta kara krustugunīs, laupot tai Rietumu civilizācijā balstīto valstiskumu, paverdzinot tautu un apspiežot ticību taisnīgumam. Latvijai toreiz diemžēl bija maz sabiedroto.

Palielinoties laika distancei, Eiropas sabiedrība arvien mazāk pievērsa uzmanību 20. gadsimta notikumu ģenēzei, kas noteikusi mūsdienu Eiropas veidolu. Jo mazāk notikumu liecinieku paliek starp mums, jo trauslākas ir atmiņas par postošo karu laikiem.

Vēsturē atskatāmies ne tikai, lai to atcerētos, bet lai mācītos nepieļaut tādas pašas kļūdas. Šodien atbildība gulstas uz mūsu pleciem. Un šīs atbildības latiņa šodien atkal ir pacelta jo augstu. Būt patiesiem ir mūsu pienākums ne tikai pret pagātni, bet arī nākotni. Runāsim skaidri, sauksim lietas īstajos vārdos, atgādināsim pasaulei par Krievijas izraisīto karu, par tās noziegumiem pret Ukrainas tautu un par nepieciešamību palīdzēt Ukrainai. Jo ukraiņi iet kaujā pret agresoru ne tikai par savu zemi, bet arī par Eiropas drošību un brīvās pasaules vērtībām. Jo Ukrainas zaudējums būtu Krievijas tālāka agresija pret Rietumiem, kā to ne reizi vien deklarējis Kremļa vadonis. Tādēļ šodien sakām paldies ikvienam no jums par palīdzību mūsu brāļiem un māsām Ukrainā!

Nesen nosvinējām Lāčplēša dienu, kas ievadīja patriotu laiku. Šodien esam pateicīgi Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīriem, valstsvīriem, diplomātiem, kuri ziedojušies, lai latviešiem būtu sava brīva un neatkarīga un starptautiski atzīta valsts, lai Latvijai patiešām būtu saules mūžs.

Šomēnes Latvijas parlamentārisms svin nozīmīgu jubileju – aprit 100 gadi, kopš uz pirmo sēdi sanāca Saeima un spēkā stājās Satversme. Arī jūs šogad bijāt aktīvi un vēlējāt 14. Saeimu, jūs bijāt tie, kuri sešos vēlēšanu iecirkņos visā Austrālijā veidojāt Latvijas Parlamentu. Paldies jums visiem, kuri pauda vēlmi kopīgi darināt Latvijas nākotni! Tas stiprina mūs latviešus gan mājās, gan visā pasaulē.

Valsts svētkos atzīmējam vēl vienu skaistu šī gada notikumu. Augustā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiāli atklāja vēstniecību Austrālijā. Mēs varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi klātesoša latviešiem Austrālijā, un mūsu sarkanbaltsarkanais karogs lepni plīvo virs Kanberas. Paldies jums visiem par ikkatra devumu, lai kopīgi piepildītu Latvijas sapni būt pārstāvētai šajā ģeogrāfiski tālajā un vienlaicīgi Latvijai tuvajā zemē!

Sveicu jūs visus Latvijas valsts svētkos! Godināsim Latvijas Valsts pamatlicējus un apvienosim spēkus, lai Latvija būtu droša un plaukstoša, lai tā būtu zeme, kurā atgriezties !

Dievs, svētī Latviju!

Marģers Krams,
Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē
Laikrakstam „Latvietis“