Vēstule Mārim Platajam netālu no Bostonas

Palielināt / Enlarge

Man Tev, vārdabrāli, jāatvainojas, ka esmu klusējis un neatbildējis.

Tavu vēstuli saņēmu kādu laiciņu atpakaļ, taču tā gulēja uz rakstāmgalda neattaisīta – vajadzēja pabeigt kādu svarīgu rakstu. Pienākusi laikam otrā jaunība, kad nevar uzreiz vairākus darbus darīt vienlaikus. Kad nu beidzot atliku visu citu malā un, satvēris pasta balodi aiz kājas, atvēru vēstuli, ieraudzīju Tavu ielūgumu. Tas vēstīja, ka no 5. oktobra līdz 12. novembrim Leksingtonas (Lexington) Frančeskas Andersones mākslas galerijā (Francesca Anderson Fine Art) apmeklējama Tava darbu izstāde – One Man Show and Retrospective Show. Tajā esot skatāmi aptuveni simts darbu. Nekas tāds nav apgalvots, taču man šķiet, ka ar šo izstādi Tu atzīmē savu 85 gadu jubileju – kovida dēļ pagājušajā gadā acīmredzami publiski nedrīkstēja nosvinēt.

Kā Tu pats, un kā arī es zinu, Tu esi dzimis 1936. gada 4. septembrī Jelgavā; še sāki skolas gaitas, kara beigās ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā ieceļoji Bostonā. Šajā Masačūsetsas (Massachusetts) pavalsts galvaspilsētā Tu mācījies Mākslas muzeja Mākslas skolā un 1965. gadā beidzi to vienlaikus ar Taftsa (Tufts) Universitāti, kur saņēmi bakalaura grādu pedagoģijā. Uzreiz Tu sāki darba gaitas gan Dennison Manufacturing Company kā reklāmas nodaļas vadītājs (1965-1980), gan kā skolotājs Bostonas Mākslas skolā. Būdams radoši aktīvs cilvēks, Tu 1965. gadā sāki piedalīties arī izstādēs, rādīdams sabiedrībai savus tušas zīmējumus, akvareļus un akrila gleznas kā Masačūsetsas, tā Meinas un Rodailendas galerijās, saņemdams ne vienu vien apbalvojumu.

Neraugoties uz krietni lielo gadu nastu, Tu nemīli sēdēt bezdarbībā. Lūk, šajā gadā apgādā Laika grāmata dienasgaismu ieraudzīja Ivara Galiņa un Tava laikmetīgā poēma Lats un Blats.

Jāatzīst, ka mūsu abu valstu pasti strādā lēni. Vajadzēja divas nedēļas, lai ielūgums uz Tavu izstādes atklāšanu atcilpotu līdz Jelgavai. Kas zina, varbūt būtu saņēmies, aizdrāzies un apsveicis Tevi ar šo lielo notikumu. Tagad Tev jāsamierinās ar atvainošanos.

Cik noprotu no ielūguma, izstādei vajadzēja būt lieliskai. Tu proti gleznot un zīmēt dabas skatus dažādos gadalaikos. Tu esi romantiķis pēc dabas. Tas atklājas Tavos darbos, kuros mežu nostūri, klajumi, ceļi un upju vai jūras krastmalas līči atsedz savu vitālo spēku. Nereti upju rāmajā plūdumā parādās senlaicīgi burinieki, dodamies nezināmās tālēs, aizvezdams ļaudis uz – varbūt – uz laimīgo zemi. Tā laimi devās meklēt Sprīdītis. Kad Tu devies pasaules plašumos, Tu arī bija Sprīdīša vecumā un lielumā. Tu savus sapņus piepildīji. Tiesa gan, svešā malā. 2015. gadā Tu atgriezies mājās Jelgavā, kad notika Tavu darbu izstāde Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē.

Vārdabrāli, es priecājos, ka man bija iespējas domās paviesoties Tavā izstādē. Atceros mūsu tikšanos, kurā piedalījās arī Tavas talantīgās meitas Reičela (Rachel) un Sintija.

Nu jau esi izstādi slēdzis un izdalījis darbus to īpašniekiem. Māja palika tukšāka. Tad jau jāglezno, lai top jauni zīmējumi, akvareļi un gleznas. Lai tev spēks savu dzīvi vadīt!

Tavs vārdabrālis Māris Brancis Jelgavā