Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Baleta jauniestudējums „Serenāde“

„Carmina Burana“ – 20. un 21. gadsimta klasika vienā vakarā

Laikraksts Latvietis Nr. 727, 2022. g. 18. nov.
Irbe Treile -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LNOB

„Serenāde. Carmina Burana.“ FOTO Kristaps Kalns.

„Serenāde. Carmina Burana.“ FOTO Kristaps Kalns.

„Serenāde. Carmina Burana.“ FOTO Kristaps Kalns.

„Serenāde. Carmina Burana.“ FOTO Kristaps Kalns.

Latvijas Nacionālā baleta simtgades mēnesi uzsākot, 5. novembrī pirmizrādi piedzīvojis iestudējums Serenāde. Carmina Burana. Balets Serenāde ir Latvijas skatītāju pirmā iepazīšanās ar izcilā 20. gs. horeogrāfa Džodža Balančina daiļradi, savukārt Carmina Burana ir atkalsatikšanās ar mūsdienu horeogrāfu Edvardu Klugu. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Kaspars Ādamsons.

„Jau sen biju vēlējies mūsu baleta repertuāru papildināt gan ar kādu no leģendārā Džordža Balančina horeogrāfijām, gan Karla Orfa oratoriju Carmina Burana. Šoreiz zvaigznes ir sakritušas veiksmīgi: esam uzdrīkstējušies iestudēt „Serenādi“, un Latvijas skatītājiem jau pazīstamais horeogrāfs Edvards Klugs ir iestudējis ļoti interesantu, laikmetīgu „Carmina Burana“ versiju. Tā ir mūsu trupai ļoti piemērota, pašlaik aktuāla horeogrāfija,“ saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gs. ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva Ballets Russes horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos, arī operā un televīzijā. Džordža Balančina balets Serenāde tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Balets Serenāde radīts, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. Serenāde ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijās visā pasaulē.

Latvijas Nacionālajā baletā Serenādi iestudējusi inscenētāja Vikija Bromberga Psihojosa, dejo Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle, Alise Prudāne-Spridzāne, Ieva Rācene, Filips Fedulovs, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Dariuss Florians Katana un citi.

Mariboras baleta mākslinieciskā vadītāja, starptautiski atzītā horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums.

Baleta Carmina Burana pirmizrāde notika Les Grands Ballets Cannadiens Monreālā 2019. gada oktobrī. Edvarda Kluga māksliniecisko rokrakstu Latvijas skatītāji iepazina baleta Pērs Gints iestudējumā, arī Carmina Burana viņš veidojis kopā ar to pašu radošo komandu – scenogrāfu Marko Japeļu, kostīmu mākslinieku Leo Kulašu un gaismu mākslinieku Tomašu Premzlu.

Baletā Carmina Burana dejo Ieva Rācene, Alise Prudāne-Spridzāne, Jūlija Brauere, Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Laine Paiķe, Antons Freimans, Filips Fedulovs, Germans Ševčenko, Aleksandrs Osadčijs, Fabio Sonconji, Kirils Baiduks, Dariuss Florians Katana, Finians Patriks Heptings, Viktors Seiko un citi.

Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī Latvijas Nacionālās operas orķestris, koris un solisti Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Mihails Čuļpajevs, Rinalds Kandalincevs un Rihards Millers.

Nākamās izrādes baleta izrādes 16. novembrī, kā arī 16. decembrī un 2023. gada 12. janvārī.

Biļetes var iegādāties LNOB kasēs un internetā: https://www.opera.lv/lv/izrade/serenade.-carmina-burana/

Latvijas Nacionālā baleta simtgades kulminācija būs 1. decembrī, kad uz Lielās skatuves notiks spožs Galā koncerts. Novembrī ikviens interesents ir aicināts apmeklēt baletam veltītos filmu seansus LNOB Jaunajā zālē, kā arī izstādi Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tāpat iznāks Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltīta grāmata Gadsimts vai viens mirklis?

Irbe Treile,
Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja
2022. gada 7. novembrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com