Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts svētku atzīmēšana Adelaidē

Ir daudz par ko pateikties

Laikraksts Latvietis Nr. 729, 2022. g. 2. dec.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Juris Ābols (no kreisās) un Imants Kronītis uzvelk karogu pie Daugavas Vanaga nama. FOTO Astra Kronīte.

Valsts svētku atzīmētāji latviešu namā „Tālavā“. FOTO Pēteris Strazds.

Mācītāja Helga Jansone. FOTO Pēteris Strazds.

Valsts svētku atzīmēšana latviešu nama „Tālavā“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Latvijas un Austrālijas karoga pacelšana latviešu nama „Tālavā“ pagalmā. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides latviešu skolas skolēni. FOTO Pēteris Strazds.

Daugavas Vanagu vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Koklētāju ansamblis. FOTO Pēteris Strazds.

ALB jauktais koris „Dziesmu laiva“ diriģentes Lilitas Daenkes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

ALB jauktais koris „Dziesmu laiva“ ar diriģenti Lilitu Daenki. FOTO Pēteris Strazds.

Raimonds Graube pasniedz Jurim Ābolam Jāņa Hartmaņa grāmatu. Vidū Helēna Abola. FOTO Astra Kronīte.

Kā jau lasāms iepriekšējā laikraksta numurā, Valsts svētki tika godam atzīmēti visos lielākajos latviešu centros Austrālijā. Pēc Covida ierobežojumiem, liekas tautiešiem bija īpaši liela vēlme atkal godināt šo vēsturisko notikumu un to apsvērt un novērtēt pašreizējos politiskos apstākļos.

Adelaidē arī bija vesela virkne sarīkojumu, sākot ar Latvijas karoga, tagad jau tradicionālo, uzvilkšanu pie Anlijas (Unley) un Bernsaidas (Burnside) priekšpilsētu pilsētas namiem 18. novembra rītā. Katru gadu, karogu uzvelk arī Daugavas Vanagu nama priekšā, kam seko vanadžu sagatavots cienasts. Šogad šo tradīciju paplašināja, un pēc karoga nolaišanas pievakarē, DV namā notika saviesīgs vakars, kurš izvērtās par patīkamu sadziedāšanās saietu.

Svētdien, 20. novembrī, kupls skaits tautiešu apmeklēja Valsts Svētku dievkalpojumu, kurā piedalījās viesu mācītāja no Melburnas Helga Jansone. Viņas sprediķa pamatdoma bija mācīties būt pateicīgiem, domu, kuru viņa attiecināja gan uz lieliem notikumiem, izceļot pateicību Dievam par mūsu valsti, kā arī uz sīkākām lietām, kā pretspēku pārvarēšanu. Savā sprediķī viņa pastāstīja par šķēršļiem, kas radušies, lai nokļūtu Adelaidē. Vispirms, paredzētais lidojums ticis atcelts; tad bijis jāveic izaicinošo braucienu pa nepazīstamo ceļu uz lidostu agrā rīta stundā. Adelaidieši noteikti bija pateicīgi, ka Helga visu pārvarēja, un par viņas uzmundrinošo sprediķi.

Tūlīt pēc dievkalpojuma devāmies uz Tālavu, kur skolas saime bija pulcējusies karoga ceremonijai pirms došanos uz svinīgo aktu. Bērni abās valodās, atzīmēja Austrālijas pirmo tautu Zemes pagodināšanas vārdus (Welcome to Country), un skolotājas deklamēja divus Antona Bārdas patriotiskus dzejoļus. Svinīgo brīdi noslēdza, nodziedot Dievs, svētī Latviju.

Sarkanbaltsarkano karogu rindas pie Tālavas Lielās zāles sienām stāvēja kā goda sardzē. Sienas dekorēja gleznu izstāde ar darbiem, ko Adelaides Latviešu biedrības zīmēšanas ievirzes mācekļi bija šajā gadā saražojuši. Patiešām iepriecinoši bija redzēt tik krāšņu, daudzveidīgu mākslas darbu klāstu, gan pasteļu tehnikā, gan eļļas krāsās, un apbrīnot līdz šim apslēptos talantus. Otrā zāles pusē tika izstādīti bērnu zīmējumi no Latvijas – kopīgs sadarbības rezultāts ar Adelaides Latviešu skolu.

Pulksten divos sākās Valsts Svētku akts. Sarīkojums bija labi apmeklēts, droši vien daļēji tādēļ, ka viesu runātājs šogad bija bijušais NBS komandieris atv. ģenerālleitnants Raimonds Graube. Tādēļ telpā bija manāms sašutums, kad Ilze Radziņa, Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde, paziņoja, ka neparedzamu iemeslu dēļ Graubes kungs ar kundzi nevarēs ierasties. Iemesls izrādījās bija lidsabiedrības reisa maiņas. Otrais iemesls – ceļā uz Austrāliju Graubes kungu bija skāris Covid vīruss, kas Sidnejā piespieda viņam ieturēt attālinātu režīmu, tā sajaucot viesošanos maršrutu. Biedrības priekšsēde gan mēģināja uzsākt Zoom veida sarunu ar Graubes kungu, kurš tajā brīdī sēdēja lidlaukā, gaidot reisu, bet tiešraides kvalitāte bija tik traucēta, ka situācija bija jāglābj, pārraidot Graubes kunga iepriekš ierakstīto uzrunu. Un tā, piepildījās māc. Helgas Jansones sprediķis par neparedzētiem šķēršļiem.

Sarīkojuma otrā daļā redzējām visu Adelaides sabiedrības muzikālos talantus. Programmu uzsāka tautas deju kopas Auseklītis dejotāji ar divām Alda Sila horeogrāfētām dejām. Sekoja Adelaides Latviešu skolas audzēkņi, kuri ļoti izteiksmīgi izdejoja un iztēloja R. Paula dziesmu ar G. Rača vārdiem Cāļus skaita rudenī un vēl vienu krustpiliešu tautas deju.

Pēc dejotājiem nāca dziedātāji un instrumentālisti. Vispirms DV vīru koris Daugava nodziedāja divas dziesmas: J. Norviļa Vakarjunda un A. Jurjāna Kas īstens latvietis. Koklētāji uzstājās ar divām tautas dziesmām: Upe nesa ozoliņu un Divi dienas mežā gāju.

Koncertu noslēdza ALB jauktais koris Dziesmu laiva ar trīs pacilājošām dziesmām, kuras tiks dziedātas nākamgad Dziesmu Svētkos Latvijā. Kora balss izbalansējums tagad ir daudz uzlabojies, un stiprie basi un daži spējīgi soprāni patiešām padarīja kora sniegumu augstvērtīgu. Jāzepa Vītola Beverīnas dziedoni vajadzēja atkārtot.

Noklausoties un vērojot visus koncerta dalībniekus, sapratu, ka mums Adelaidē ir daudz par ko pateikties.

Latvijai novēlējām saules mūžu ar tostu un nodziedājām Nevis slinkojot un pūstot.

Graubes kungs ir valsts aizsardzības un patriotisma fonda Namejs valdes priekšsēdis. Kopš šī fonda dibināšanas 2015. gadā, Daugavas Vanagiem ar Nameju ir bijusi laba sadarbība. Tādā sakarībā pēc akta Daugavas Vanagu namā rīkoja vakariņas par godu viesu runātājam. Diemžēl, Covids un aviolīniju nenoteiktība iedragāja arī šo pasākumu, viesiem ierodoties ar divu stundu nokavēšanos. Tomēr Graubes kungs, mazliet atpūties, sniedza ļoti interesantu pārskatu par pašreizējo Latvijas aizsardzību, par NATO un Nameju, un atbildēja uz dažādiem jautājumiem.

Graubes kungs ar kundzi pavadīja trīs dienas Adelaidē. Tajā laikā viņš tikās ar bijušo kolēģi, maj. Juri Ābolu, kurš, 90. gadu sākumā, balstīdamies uz savu pieredzi, dienot Austrālijas armijā, aizbrauca uz Latviju un tur palīdzēja Latvijas bruņotajiem spēkiem pārrakstīt karavīru rokasgrāmatu. Juris Ābols uzņēmās Graubes pārim parādīt savu stūrīti, Gūlvas (Goolwa) apkārtni, īpaši Murejas (Murray) upes ieteku jūrā un dažas citas vēsturiskas vietas. Līdzbraucējos bija DV Adelaides nodaļas priekšsēde Ilga Vēvere, Austrālijas Vanadžu vadītāja Astra Kronīte un Imants Kronītis un Jura Ābola dzīves biedre Helēna. Baudot pusdienas Velingtonas vēsturiskajā krogā, Graubes kungs pasniedza gan Ilgai Vēverei, gan Jurim Ābolam Jāņa Hartmaņa jauno grāmatu Kauja pie Mazās Juglas upes 1917. gadā 1.un 2. septembrī, kuru viņš lielu daļu pētīja un sakopoja 2020. gadā. Togad, Hartmaņa kungs bija atbraucis ciemos pie sava drauga Jura Ābola un piedalījās DV Adelaides nodaļas Kalpaka sarīkojumā. Kad Austrālija un Latvija slēdza robežas un apturēja ārzemju reisus Covida epidēmijas dēļ, viņš spiestā kārtā pavadīja trīs mēnešus Adelaidē un nevarēja atgriezties mājās.

Kopsavilkumā – novērtēsim un pateiksimies par to, kas mums ir, jo pēkšņi viss var negaidīti mainīties!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022 .g. 28. novembrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com