Valsts svētku viesi Pertā

Palielināt / Enlarge

Atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālleitnants Raimonds Graube sniedz Valsts svētku runu Pertā. FOTO Anita Rudaka.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ilmārs Rudaks (DV Pertas pr.), ģen.ltn. Raimonds Graube (18. nov. runas viesis), I. Bergmanis (pēdējais latviešu leģionārs Pertā), Marģers Krams (Latvijas vēstnieks Austrālijā), Jānis Purvinskis (Latvijas goda konsuls Pertā). FOTO Anita Rudaka.

Tā kā mēs Pertā Valsts Svētkus vienmēr esam svinējuši tieši 18. novembrī, un svētku viesi pie mums 18. novembrī tik un tā nekad neatbrauc, esam jau pieraduši, ka viesu svētku runas ir atsevišķs sarīkojums, un to uzņemam vairāk kā referātu. Tomēr nākam ar nepacietību klausīties ciemiņus, kuri vienmēr ir mērojuši garus ceļa gabalus, lai šajā nomaļus pasaules stūrītī Pertā arī mums varētu sniegt kaut ko, par ko padomāt, kad domājam par mūsu valsti, viņas dzimšanas dienā. Tā nu mums Pertā iznāk svinēt Valsts svētkus vismaz divas dienas, kaut arī tās ne vienmēr ir kopā.

Kaut arī esam nomaļus pilsēta, LAAJ mūs tomēr atceras un Valsts Svētku ciemiņu – runātāju vienmēr atsūta arī pie mums. Par to LAAJ liels paldies no latviešiem Pertā. Šogad mūsu svētku viesis bija atv. NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube, kurš kopā ar kundzi bija atbraukuši pie mums tieši no Latvijas tikai iepriekšējā dienā.

Tieši šai pašā laikā pie mums savā pirmajā vizītē Pertā ciemojās arī Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, arī ar kundzi. Nu mums bija veseli divi Valsts svētku ciemiņi, abi ļoti lielas personības un abi ceļojuši tieši no Latvijas, kaut arī ne tīri tieši tai pašā laikā. Divi svarīgi ciemiņi no Latvijas Pertā vienā un tai pašā laikā – neatceros, kad tas vispār būtu šeit vēl noticis. Esam tiešām pagodināti un priecīgi par šādu izkārtojumu.

Tā nu svētdienas pēcpusdienā, 13. novembrī, Pertas Latviešu Centrā pulcējās Pertas latviešu saime ar lielu ziņkāri, kas mums būs, ko mums stāstīs un pie tam no diviem valsts avotiem. Ierodoties DV Pertas nod. Klubā, Pertas Latviešu Centrā, svētku viesi gan tuvi, gan tāli jau bija salasījušies, kā likās visai lielākā skaitā. 18. novembra atceres Pertā parasti pulcina vienu no labāk apmeklētajiem pasākumiem, kas arī šoreiz neizpalika. Zem Daugavas Vanagu Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mūsu valsts krāsu trijām svecēm un ar tautisku segu apklātas runas pults Pertas Daugavas Vanagu kluba telpa dvesa aicinošu iespaidu.

Pasākumu iesāka Latvijas goda konsuls Pertā, apsveicot ieradušos ciemiņus, kuru vidū bija nevien augstie ciemiņi no Latvijas, bet arī daudz reti redzēti pašu Pertas ļaudis un to starpā arī latviešu valodas klases audzēkņi, kā arī citi latviski nerunājoši latviešu ciemiņi. Pēc vēstnieka un ģenerāļa apsveikuma, goda konsuls iepazīstināja Pertas latviešus ar mūsu jauno un tagad Austrālijā rezidējušo pirmo vēstnieku viņa pirmajā Pertas apciemojumā. Tā kā viņš bija tiešā ceļā no Latvijas, tad vēstniekam lūdza mums pastāstīt kaut ko par to, kas pašlaik notiek Latvijā un kā cilvēki tur jūtās, jo sevišķi ar pašreizējiem apstākļiem Ukrainā. Pēc īsa apraksta par šiem apstākļiem vēstnieks iepazīstināja mūs ar 2022. gada Valsts svētku runātāju atv. ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.

Ģenerālis savu runu zem titula Latvijas drošība šodien un rīt bija sagatavojis un sniedza ar uz ekrāna rādītiem izskaidrojošiem diapozitīviem. Viņš mums vispirms pastāstīja, kas ir Latvijas NBS pienākums un kādas vienības sastāv Latvijas Bruņotajos spēkos – kā Zemessardze, regulārie karavīri un rezerves karavīri, kur varam arī pieskaitīt NATO vienības, kuras atrodas mūsu zemē. Tur varam arī pieskaitīt jaunsargus. No tā viedokļa Latvija pašlaik ir drošākā stāvoklī nekā jebkad agrāk, un pašlaik Latvijai nekādi draudi nav, jo Krievijas spēki pašlaik ir stipri nodarbināti Ukrainā, un krievu spēki pašlaik ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Ģenerāls tad rādīja, ka Krievijas politika un plāns ir fašisma plāns, un Putins dzīvo kaut kur pagātnē un grib atgūt, nu jau laikam veco Carisko Krieviju, un sevi redzot kā jauno Caru. Viņš grafiski rādīja, kā Krievijas domas un pēdas seko fašistu pēdās, ar vadoni kā vienīgo varu un glābēju. Savu runu viņš mums papildināja arī angļu valodā, kas maniem skolniekiem un mūsu ciemiņiem ļoti palīdzēja saprast.

Pēc ģen. Graubes runas sekoja jautājumu sesija ar jautājumiem abiem – ģen. Graubem un vēstniekam Kramam, kas izvērtās turpat stundas garumā un nevarēja rimties, jo abi viesi katrs atbildēja vai nu no valsts, vai militārā viedokļa. Esam ļoti pateicīgi par viesu pacietību, kas deva visiem gandarījumu un dziļāku saprašanu nevien par militāro drošību, bet arī par notikumiem Latvijas valdības plānos. Pēc jautājumiem vēl ilgi ciemojāmies, un runas, jautājumi un atbildes sekoja, bet šoreiz ar kādas uzkodas un kafijas vai vīna glāzes palīdzību. Tomēr laiks arī pienāca, kad abiem ciemiņiem ar kundzēm bija jādodas uz naktsmājām, jo nākamajā dienā vēl stāvēja priekšā izbraukums un Pertas apskate.

Vēlreiz pateicamies atv. ģenerālleitnantam R. Graubem ar kundzi, Latvijas vēstniekam Austrālijā M. Kramam ar kundzi un LAAJ par mums doto iespēju noklausīties un iepazīties ar šiem Latvijas ciemiņiem un ar apstākļiem mūsu dzimtenē šodien un īsu skatu nākotnē. Paldies, jums!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“