Pārdomas Adventei

Jau kosmiskā programma Apollo nogādāja astronautus uz Mēness, sākot ar 1969. gadu sešas reizes. Šoreiz Artemīda, kas grieķu mitoloģijā ir Apollo māsa, atgriezīsies uz Mēness, kā iecerēts – uz palikšanu, un komandas sastāvā būs arī sievietes. Pašlaik Artemīda 1 veic izmēģinājuma lidojumu, startējot šā gada 16. novembrī, kas tikšot turpināts 25 dienas. Tiek ievadīts orbītā izmēģinājuma modulis Orions (kapsula), ar ko plānots uz Mēness virsmas nosēsties nākamajiem Mēness pētniekiem. Vēlēsim viņiem – Godspeed! (skat. www.nasa.gov)

Bībelē sacītais pieļauj iespēju izpratnei par Cilvēces paredzamo attīstību nākotnē – pāri par planētas Zeme robežām. Jēdzieni debesbraukšana un valdīšana kopā ar Kristu paver plašu diapazonu interpretācijai, kas tomēr vienā vai otrā veidā norāda uz debesīm.

Jāpiemin arī, ka Bībelē ir atainoti spilgti paraugi gan dažādu lidojošu objektu novērojumiem, gan arī komunikācijai – individuālos un grupas gadījumos. Pie tam laikmetā, kad ne sputņiku, ne satelītu vēl nebija. Ecehiēls saka: „Es redzēju – piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli.“ Tie vēlāk arī sarunājās ar Ecehiēlu. (Ec.1)

Un Adventē pirms Jēzus dzimšanas, kāds spīdošs lidojošs objekts, kas Bībelē raksturots kā zvaigzne, norāda svētceļniekiem gan virzienu, gan rajonu, gan pilsētu, gan namu, kur Jēzum bija piedzimt! Tik precīzas koordinātes spētu iedot tikai mūsdienu GPS, un arī ne vienmēr, kā jau zinām... Bet pamēģiniet, raugoties naksnīgajā zvaigznājā, atrast laukumu ar pietuvinājumu līdz teiksim vienam hektāram – jums svešā, nezināmā vietā! Tomēr, kā lasām, šī īpašā zvaigzne, spēja ceļiniekiem iedot tik precīzu orientāciju laikā un telpā, ka tie, mērojuši milzīgo ceļa gabalu, tomēr nešaubīgi atrada Jēzus piedzimšanas precīzu vietu. Jo „zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.“ (Mt.2:9).

Šai sakarā pastāv trīs skaidrojumi: astronomiskais, ufoloģiskais, un teoloģiskais.

Pirmais jeb astronomiskais runā par zvaigznes parādīšanos, kas bija redzama pie naksnīgā debess juma, un par ko vairāk mums šodien zinās pastāstīt astroloģija nevis teoloģija. Atcerēsimies arī, ka astroloģija bija seno austrumu zinātne, kas tūkstošiem gadus veca un kuru, lietojot toreiz (varbūt arī tagad), austrumu gudrie mācēja aprēķināt laikmetu maiņas un pagrieziena punktus līdz pat smalkām detaļām, kā minētajā gadījumā. Un tik grandiozam notikumam kā Kristus piedzimšanai pasaulē – noteikti bija jābūt zvaigznēs ierakstītam. Vajadzēja tik prasmi to izlasīt. Tieši to arī liecina Bībelē sacītais: „Mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumu zemē.“ (Mt.2:2)

Otrais ir ufoloģiskais. Svarīgi pamanīt, ka tie neizslēdz viens otru, bet papildina. Zvaigzne un tai apriņķojošā planetārā sistēma šādā gadījumā varēja kalpot par bāzi Kosmiskā lidaparāta starta vietai. Tādējādi kļūst saprotams jau ievērojamais pietuvinājums mērķim, pēc kā vadoties, austrumu viedie devās ceļā uz ģeogrāfiski tālo vietu virs Zemes. Tieši sekodami zvaigznei, tie ieturēja pareizu ceļojuma virzienu, acīmredzot, vadoties pēc lidojošā objekta trajektorijas, pēc tā vektora, lai nonāktu pie mērķa. Un sekmīgi. Tātad, tam bija jābūt kādam objektam ar tik skaidru kustības virzienu, kas ļāva noorientēties ceļiniekiem uz Zemes.

Un trešais ir teoloģiskais. Tas ir Eņģeliskais. Kā jau minēju, šie skaidrojumi papildina viens otru, un varbūt tikai kopīgi spēj sniegt pilnīgāku izpratni Bībelē aprakstītajam notikumam. Kad objekts bija klāt, tad, kā lasām: tas nostājās virs nama, kurā bija bērns. Tātad, tas vairs nebija Kosmiskos tālumos, kā sākotnēji. Tas arī nebija stratosfēras augstumos, kā vēlāk, kad tuvojās mērķim. Bet gan ierazdamies nostājās TIEŠI VIRS NAMA. Tik ciešā pietuvinājumā, ka pēc tā ceļinieki varēja atrast jau konkrētu vietu – Betlēmes namu. Tādējādi mums ir trīs izpratnes, kas viena otru papildina. To iezīmes ļauj secināt, ka faktiski ir vajadzīgas visas trīs, lai izveidotos pilnīgāka aina. Sākotnēji ir redzēta zvaigzne uzlecam, kas liek domāt par astronomisku fenomenu. Pēc tam ir novērots lidojošs objekts, kam piemīt, acīmredzot, ar saprātu apveltīta vadība. Un trešais pastāv visu tautu kultūras mantojumā un tiek attēlots senās svētbildēs – kā izpratne par garīgām būtnēm Eņģeļiem, kuri atrodas virs nama, kad piedzimst Cilvēks. Pie tam, kā liecina Bībele un citu tautu Lielie Teksti, visos garīgajos līmeņos eksistē arī sava tehnoloģija.

Šodien atbilde uz jautājumu – vai Universā esam vieni? – arvien plašākās pētnieku aprindās skan: nē. Mēs esam daļa no apdzīvotā Visuma, kurā katrs darbojamies atbilstoši saviem uzdevumiem. Un pašlaik tikai šobrīd mēs esam piesaistīti Zemei. Bet tuvojas laiks, kad saglabājot savu Zemi kā briljanta šūpuli, Cilvēces bērnības un jaunības attīstības dārzu, arī mēs dosimies tālāk. Šo konceptu vienmēr ir mācījuši Cilvēces Lielie Skolotāji un to pauduši Lielie Reliģiskie Teksti visos laikos.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(skat. https://xfacts.com/old/)