Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tūkstoš gadu vēsture 800 kvadrātpēdu kamolā

ALA paspārnē jaunveidots latviešu muzejs

Laikraksts Latvietis Nr. 732, 2022. g. 21. dec.
Ilze Pētersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALA_2v

Latviešu muzejs.

Jaunizveidotā ALA Latviešu muzeja apmeklētāji.

Tautas tērpa eksponāts.

Video programma muzejā.

Par 1905. gada revolūciju.

No kreisās: Pēteris Dajevskis, Māra Pelēce, Laila Robiņa, Mārtiņš Andersons.

4. decembra agrā vakara stundā es sēžu Rokviles latviešu baznīcas zālē ar grupiņu, ko esmu nupat iepazinusi – mēs esam palikušie no 120 viesiem, kas pirms pāris stundām apciemoja Amerikas Latviešu apvienība (ALA) jaunizveidoto Latviešu muzeju. Man ir tā silti ap sirdi – skaistā, ar koku un vitrāžām izdaiļotā baznīca, sirsnīgā mācītāja prāv. Anita Vārsberga Pāža, muzeja koordinatore Renāte Grāvere, un viņas sajūsma par projektu, dāmas, kas visu dienu nostrādājušās, bet vakara beigās vēl jautras un laipnas – viss tas saplūst manī latviskas kopības jūtās. Un man šķiet, ka šī latvietības sajūta ir tā, kas motivē visu mūsu sabiedrību – it sevišķi mūsu darba darītājus, kas atkārtoti ziedo savu laiku, enerģiju un māku…

Aktuāls jautājums šobrīd ir – kā šo latviskuma sajūtu dāvāt nākošajām paaudzēm. Mums bija vecāku dzīvās atmiņas un stāsti, bet kā mūsu bērnos radīt interesi un saprašanu par vecvecāku pārdzīvojumiem, par senču vērtībām, izturību un panākumiem? Esošie mācību materiāli, it sevišķi vēstures nozarē, ne vienmēr atbilst mūsdienu realitātēm. Dzīve ir mainījusies gan Amerikā, gan Latvijā. Kā atzīst mūsu noteicošākā latviešu organizācija Amerikā – Amerikas Latviešu Apvienība: „Latvijas tautas piedzīvojumi prasa jaunus vēstures stāstus.“ Tagad, pateicoties milzu darba darītājiem un talantīgiem profesionāļiem, mums ir jauns Latvijas vēstures stāsts! Pēc piecu gadu intensīva darba, ALA paspārnē ir atjaunots Latviešu muzejs. Jaunā izstāde veltīta jauniešiem un plašākai amerikāņu sabiedrībai; tādēļ tā veidota angļu valodā. Balstīta uz profesora Andreja Plakāna darbu The Latvians: A Short History of Latvia – informācija sadalīta hronoloģiskās nodaļās, sekojot grāmatas secībai: Ancestors; Invaders; Serfdom; National Awakening; The Great War; Freedom; Terror; DPs; Singing Revolution; Rebuilding a Nation.

Muzeja atklāšanā viesus uzrunāja ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga, baltiešu organizācijas JBANC pārstāvis Karl Altau, izstādes dzinējspēki: Pēteris Dajevskis un Ann Clausen, aktrise Laila Robiņa un režisore Māra Pelēce, kā arī Vašingtonas skolas pārzine Daina Block un bijušais skolnieks Eddie Gebhardt. Profesors Plakāns un režisors Kristaps Ločmelis sūtīja video sveicienus. Jāmin, ka atklāšanas sarīkojumā, ja ne fiziski, tad garā noteikti bija klāt sākotnējā Latviešu muzeja ilggadīgā direktore Lilita Berga. Lilita pērnvasar pēkšņi tika aizsaukta viņsaulē. Viņa tika mīļi un daudzkārt pieminēta un godināta, gan ar PBLA Atzinības rakstu, gan ar skaistu izgravētu plāksni, ko izliks muzejā. Viņas pēdās, kā muzeja lolotāja seko Renāte Grāvere – jaunās izstādes viesu koordinatore. Izstādi var apmeklēt, piesakoties pie Renātes. Kā viņa teica: „Esmu tikai astoņas minūtes prom… gribu Lilitas darbu godam parādīt pasaulei“.*

„Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī“, teica ASV vēstnieks Māris Selga sveicot jauno izstādi. Vēstnieks priecājas, ka tagad latviešiem ir moderns un profesionāls muzejs, kur vest pasaules ciemiņus.

Pirmais, kas krīt acīs ienākot muzeja telpā, ir Jāņa Rozentāla slavenā glezna No baznīcas, atainota lielos apmēros. Saldus Svētā Jāņa baznīcas baltās sienas ar sarkano jumtu. Pa vārtiem nāk baznīcēni visā savā dažādībā – lauku ļaudis, jaunavas un bērni, pārtikuši saimnieki un kalpi, vecenīte ar ubagu meiteni. Blakus uzraksts – We are Latvian, min latviešu sīkstumu, iebrucēju varmācību un tautas idejas rašanos. Pretējā sienā video programmā redzam mūsdienu latviešu skatus: vijolniece simfoniskajā orķestrī, dziesmu svētku gājiens un kāds bez gala skaists skats – latvietes tautas tērpos pie jūras, mājot skatītājiem ar meijām. Zem video Welcome zīme izskaidro, ka mēs latvieši esam daļa no globālās pasaules, esam pieņēmuši arī amerikāņu parašas, bet mūs vieno kopējas saknes un sena kultūra. Teksts aicina skatītāju iedziļināties mūsu stāstā: „Latvian-Americans now share their story with you.“

Izstādē mēs izsekojam galvenos latviešu likteņu laikmetus, no arheoloģiskiem izrakumiem līdz Latvijas valsts atjaunošanai. Starp stāstiem, ilustrācijām un fotogrāfijām ir leļļu modeļi Latvijas novadu tērpos. Sevišķi iespaidīgs ir 12. gs. bagātīgi rotātais sieviešu tautas tērps no Krustpils rajona – septiņu Amerikas latviešu rotkaļu, audēju un mākslinieku darbs, darinot grezno villaini ar bronzas rakstiem, bronzas vaiņagu, saktas, dunci, austos brunčus, linu kreklu un āda pastalas. Aiz stikliem ir izlikti vēsturiski priekšmeti – atdarinātas senās rotas, lietišķo mākslu piemēri no 19. un 20. gs. – personīgi piederumi, šķīvji, keramika, audumi. Vienā, īpaši interesantā skapītī redzama nauda no dažādiem vēstures periodiem – no Rīgas pilsētas zelta dukātiem, cariskās Krievijas, brīvās Latvijas, vācu perioda un Padomju Latvijas naudas zīmēm, līdz šodienas eiro. Izstādes vienā galā ir diorama no oriģinālā muzeja – atdarināta veclaiku baļķu zemnieku sēta ar mēbelēm, pavardu, virtuves kāšiem, zirgu iemauktiem un lauku darba rīkiem.

Attēli ir tūkstoš vārdu vērti! Iekļautas muzeja ekspozīcijā ir piecas vienreizējas video programmas. Katru varētu rādīt pašu par sevi kā vērtīgu mācību līdzekli. Režisore divām video ir Māra Pelēce: Standing up for Latvia – 40 years of protest un Seeking Shelter – Life in DP Camps. Kristaps Ločmelis ir veidojis Baltic Way to Independence, Rebuilding a Nation un Transportation and the People of Riga. Šī pēdējā ir sevišķi šarmanta animācija – Ločmelis atdzīvinājis 18. gs. vācu mākslinieka un skolotāja Johana Broces skices no ikdienas dzīves Rīgā 1700. gados. Mēs sastopam pārsteidzošus tēlus Rīgas ielās un Daugavas krastmalā – ne tikai latviešu zemniekus, vācu kundziņus un krievu ierēdņus, bet arī laplandiešus ar briežiem, zviedrus, turkus ar turbāniem, baškīrus un daudzas citas tautības. Šo video varētu pētīt pus dienu! Viens pievilcīgs paņēmiens animācijā ir likt zīmētai figūrai maķenīt sakustēties un it kā viegli pamāt skatītājam.

Pārējās video programmas, ierunātas ar aktrises Lailas Robiņas rāmo balsi, atspoguļo jaunāko laiku latvju tautas pārdzīvojumus: 170 000 latviešu bēgļu nonākšanu dīpīšu nometnēs, mācītāju Ķirsonu Madridē, pilinot savas asinis uz PSRS karoga, divi miljoni baltiešu sadevušies rokās, veidojot 400 jūdžu garu virkni caur Baltijas valstīm; Tautas Frontes vadoni Daini Ivanu; OMON un Rīgas barikādes; Bilu Klintonu, sveicot jauno Latvijas valsti; mūsu sarkanbaltsarkano karogu Apvienotajās Nācijās Ņujorkā. Jauniešiem, kam Latvijas nesenā vēsture ir sveša, filmu ieraksti piedod reālu garšu pagātnes stāstiem. Nelatviešiem šie dokumentētie vēstures momenti varētu līdzēt labāk saprast tagadējo Ukrainas varonīgo pretošanos.

Izstādes iekārta ir vizuāli gaumīga – teksti un ilustrācijas izdaiļoti ar latviskiem rakstiem maigi brūnos, sarkanos un zilos toņos (Terror nodaļa ir melnā). Uzrakstam pie ieejas – Latviešu muzejs – ir skaisti zīmējumi, kas atgādina Ēvalda Dajevska senlatviešu stilā mākslas darbus. Uzraksts – Latviešu muzejs – ir arī atrodams plāksnē pie sienas, izgrebts kokā. Ļoti latvisks. Stāstu teksti ir papildināti ar saistošām ilustrācijām un fotogrāfijām. Daži piemēri: Pirmā pasaules kara foto – kurzemnieki ratu virknē, bēgot uz austrumiem no vācu karaspēka ar saviem lopiem; 1905. g. nemieri – drūms strādnieku pūlis, kurā ir daudz sievietes baltos lakatos, pie Dundagas fabrikām; 1876. g. pirmais Dziesmu svētku karogs; Krišjāņa Barona dainu skapis. Šīs fotogrāfijas izraisa manī vēlmi uzzināt vairāk...

Latvijas vēsture ir pasniegta atsvaidzinoši īsā, kodolīgā un saprotamā veidā. Izstādes rakstiskais saturs ir vienkāršs un intīms un uzrunā skatītāju tieši. We are Latvian, We resist, We survive, We win. Stāsti tēmē ne tik daudz iekalt galvā faktus (kaut tādu ir daudz!**), bet kā radīt interesi un atstāt iespaidu – mēs esam sīksti (tough), mēs esam izdzīvojuši briesmas, mēs nepadevāmies un mēs te vēl esam. Un varbūt arī – mēs varam pasaulei būt piemērs, ka ir iespējams pretoties pret netaisnību un uzbrucējiem. Vērtīga un aktuāla pamācība jauniešiem šodien, kam acu priekšā Ukrainā atkārtojas vecvecāku trauma...

Ideja modernizēt 1978. g. dibināto Latviešu muzeju sākās ar Pēteri Dajevski, Annu Clausen un Lilitu Bergu – un, kā Pēteris stāsta, tas bija agrākais vēstnieks Andris Teikmanis, kas ierosinājis ņemt vērā to, kas uzrunā jauniešus. Pēteris, viens no pirmajiem Latvijas nacionālās bibliotēkas entuziastiem un tēva Evalda Dajevska mākslas glabātājiem, un sieva Anna, abi ir muzeju speciālisti ar pieredzi un kontaktiem. Pēteris pazinis Lilitu jau sen un interesējies par Latvijas vēstures saglabāšanu. No 2017. gada Lilita, Pēteris un Anna sāka veidot profesionālu komandu muzeja pārveidošanai; viņi sadarbojās ar Latvijas vēstnieku Māri Selgu un ar Mariku Selgu, ar ALA vadību un Kultūras biroja vadītāju Valdu Grīnbergu; piesaistīja apgaismošanas un dizaina speciālistus, filmu režisorus un digitālos ekspertus. Viņi konsultējās ar jauniešu psihologiem, latviešu skolotājiem un, varbūt vissvarīgāk, ar latviešu skolniekiem pašiem. No visa tā tika izveidoti jauni materiāli jaunā ietērpā ar mērķi iesaistīt jauniešus izstādes saturā. Labs piemērs no šīs pieejas ir What would you choose lapiņas.

Šāda veida What would you Choose? lapiņas ir stratēģiski izliktas muzeja telpā. What would you choose? lapiņas apraksta notikumus latviešu vēsturē, prasa lasītājam iejusties vēsturiskā momentā un dod izvēli, kā rīkoties – augšminētā piemērā – pievienoties kuršu sirojumā, vai palikt mājās ar tēvu un māmiņu. Lapiņas otrā pusē mēs redzam izvēļu sekas – sirotājs pārnes mājās Vikingu zobenu un sidraba kakla rotu; mājās palikušais bāliņš laimīgs, ka nav gājis sirotāju pulkā, jo uzzinājis, ka draugs pazudis jūras dzelmē. Angļu tekstos ir pievienotas nodaļas, kur vārdi ir izskaidroti – Words to know – piemēram: amber, pagan, peasant, crusader, occupation, propaganda, deported.

Nevaru izstāstīt visu, kas ir interesants un vērtīgs jaunajā izstādē. Ierosinu tautiešiem pašiem apciemot un pašiem būt patīkami pārsteigtiem. Beidzu ar domu – ir tik daudz iespēju, kā jaunos latvju stāstu materiālus varētu nākotnē izlietot: vēstures mācībās Garezerā un latviešu skolās; Amerikas tūristu vietnēs, kā liecību par etnisko grupu sekmēm; bibliotēkām un skolām; digitālu vēsturisku dokumentāciju par mazu tautu izturību pasaules arēnā. Vēl ir garš ceļš priekšā, lai tādus mērķus panāktu. Bet mēs, kas vēlu vakarā sēdējām ap galdu ar latviskās kopības jūtām, sirsnīgi pateicamies ALA par dāsno atbalstu un no sirds pateicamies darba darītājiem, kas mums dāvinājuši šo jauno, jauko Latviešu muzeju.

Ilze Pētersone
2022. g. decembrī
Laikrakstam „Latvietis“

* Lilita Berga vadīja Latviešu muzeju no tā dibināšanas 1978. g. līdz viņas aiziešanas 2022. g. vasarā. Viņa centās paplašināt muzeja auditoriju jau savā laikā caur sadarbību ar Heritage Montgomery – amerikāņu organizāciju kas atbalsta Montgomery rajona etniskās grupas.

** Ar interesi lasīju „Tautas atmodas“ nodaļā, ka starp 1755 – 1835, tuvu pie viens miljons grāmatu tika izdotas latviešu valodā. Intriģējošs fakts...



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com