Vai zīlniece var pareģot nākotni?

Gandrīz katram kādreiz rodas griba uzzināt, ko sola nākotne.

Vai zīlēšana var to atbildēt? – jautā Vilis Mileiko.

Dienas neatkārtojas: katra jauna diena ir citāda. Kad es vēl biju bērns, es jautāju mātei: vai es būšu glīts, vai es būšu bagāts un laimīgs?

Māte atbildēja: „que sera, sera – kas būs, tas būs, nākotne nav mūsu ziņā“.

Senos latviešus interesēja galvenokārt mūžīgas un arvien aktuālas tēmas: mīlestība, veselība, nauda, nāve, cik bērnu būs, kas nākamgad mirs, ieprecēsies, kas kļūs bagāts. Pasakās varēja lasīt par spogulīti, kas rādīja, kura no meitām ir visskaistākā. Zīlnieču nekad netrūka.

Zīlešanai var ticēt, var neticēt, bet Vecgada vakars esot īstais laiks, lai uzzinātu nākotni. Jāpiezīmē, ka zilēšanai traucējot spilgta gaisma un smiekli!

Senākos laikos esot bijis paradums meitām Jaungada naktī iet cūku stallī un jautāt: „Labvakar, cūku māte, cik ilgi es vēl meita būšu?“ Cik reizes cūka ierūcās, tik gadus vēl meitās būšot jādzīvo.

Pāris tautas ticējumi par mūsu nākotni.

• Esot ieteicams naktī basām kājām iet ābeles purināt, tad nākamo gadu būšot daudz ābolu.
• Meitām esot ieteicams naktī, citiem neredzot un nedzirdot, noēst ābolu ar visu kātu, jo tad rādīšoties brūtgāns!
• Pēc sēnēm varot uzzināt savu tuvāko nākotni: ja atrod vecu baraviku ar tārpiem, tad laimes nebūšot.
• Pirms eksāmeniem nedrīkst mazgāt galvu – visu aizmirsīsi!
• Ja iekod mēlē, kāds tevi lamā.

Noslēgumā jāsaka – kādu mūžu Dieviņš lika, tādu būs jādzīvo!

Vilis Mileiko
Laikrakstam „Latvietis“