Jaunatnes dienas atgriežas Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Karogu ienes Miķels Mekmulens (McMullen), asistējot Stellai Kardasovai un Kristiānai Rumpei. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Rīcības komitejas priekšsēži Tamāra un Mārtiņš Līdumi. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams atklāj 37. Jaunatnes dienas. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris „Balsis“ diriģenta Inta Teterovska vadībā. FOTO Kalvis Švolmanis.

Palielināt / Enlarge

„Četri kaķēni“. No kreisās: Lilita Daenke, Kārlis Daenke (bungas), Matīss Rein­hards, Dāvids Orčards. FOTO Ēriks Jansons.

Palielināt / Enlarge

Danču vakars. FOTO Ēriks Jansons.

Palielināt / Enlarge

Danču vakars. FOTO Ēriks Jansons.

Pēc septiņiem gadiem – 2022. gada decembrī, Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienas atkal notika Adelaidē. Tās notika starp 28. un 31. decembri, un rīcības komitejas priekšsēžu amatus bija uzņēmušies Tamāra un Mārtiņš Līdumi. Paldies abiem aktīviem Adelaides jauniešiem par tik grūta amata sekmīgo pildīšanu, un apsveicu, ka tikai deviņu mēnešu laikā varēja sagatavot tik jaukus un sekmīgus svētkus.

Tamāra un Mārtiņš Līdumi ne vien uzņēmās vadīt 37. Jaunatnes dienas, bet arī bija atbildīgi par Atklāšanas akta un Latvijas jauniešu kora BALSIS koncerta rīkošanu. Ja ar to nebūtu pieticis, Mārtiņš Līdums bija arī uzņēmies kasiera amatu. Bez Tamāras un Mārtiņa Līdumiem rīcības komitejā darbojās vairāki Austrālijā aktīvi jaunieši. Par atsevišķiem sarīkojumiem atbildību bija uzņēmusies Liene Brūna, Aksels Ceplītis, Aija Dragūna, Edmunds Eimanis, Raimonds Jaudzems un Nikola Pērkuma. Par tehnisko apkalpi rūpējās Andrejs Jaudzems un Matīss Reinhards. Programmas sastādītājs un grafiskais dizaineris bija Kārlis Daenke un Austrālijas latviešu 37. Jaunatnes diena emblēmas autore ir Simbelīna Puce.

Ja nebūtu pietiekami grūti noorganizēt tik lielus svētkus tik īsā laikā, vēl viena problēma bija, ka Tamāra Līduma nedzīvo Adelaidē, bet Dienvidaustrālijas laukos Naracoorte pilsētiņā, un attāluma dēļ reti klātienē piedalījās rīcības komitejas sēdēs. Tamāra sēdes vadīja attālināti ar Zoom tehnoloģijas palīdzību. Nākošo četru dienu sarīkojumi un aktivitāte pierādīja, ka neskatoties uz šiem un vēl iespējams citiem šķēršļiem, jaunieši bija smagi un sekmīgi strādājuši, lai pasniegtu tik vērtīgas Jaunatnes dienas.

Pirms pat sākās oficiālā Jaunatnes dienu sarīkojumu virkne, bija jau notikuši vairāki tautas deju mēģinājumi gan Jaunatnes dienu Tautas deju sarīkojumam, gan divi mēģinājumi Austrālijas apmēra tautas deju ansamblim Jūrmalnieki, kuri gatavojas uz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā. Apsveicu tos dejotājus, kuri varēja izturēt 27. decembra temperatūru, kad Adelaidē bija pāri 40°C.

28. decembra pēcpusdienā ierodoties Tālavā, tur jau bija liels skaits tautiešu. Ne vien jaunieši, bet arī varbūt vēl lielāks skaits tautiešu, kuri gribēja jauniešus un Jaunatnes dienas atbalstīt, atceroties savu jaunību, vai varbūt pat iedomājoties, ka vēl paši ir jaunieši. Bija arī jauki redzēt, ka tik liels skaits bija ieradušies no citām Austrālijas pilsētām, it sevišķi no Melburnas. Dzirdēju vairākus adelaidiešus izsakoties, ka tik daudz cilvēkus Tālavā ilgāku laiku neesot redzējuši.

Atklāšanas sarīkojums sākās ar Latvijas karoga ienešanu un Latvijas Valsts himnas nodziedāšanu. Karogu ar lepnumu ienesa Miķels Mekmulens (McMullen), asistējot Stellai Kardasovai un Kristiānai Rumpei.

Īso runu virkni ievadīja rīcības komitejas priekšsēži Tamāra un Mārtiņš Līdumi, pateicoties visiem par ierašanos un par Jaunatnes dienu atbalstīšanu. Par sevišķu atbalstu un padomiem Tamāra Līduma pateicās Anitai Andersonei, Jānim Čečiņam un visiem rīcības komitejas locekļu vecākiem, kā arī visām organizācijām, kuras finansiāli atbalstījušas Jaunatnes dienu rīkošanu, izceļot Latviešu Jaunatnes Apvienību Austrālijā un Daugavas Vanagu Adelaides nodaļu. Latviešu Jaunatnes Apvienības Austrālijā vārdā Jaunatnes dienu rīcības komitejas priekšsēžus, rīcības komiteju, Jaunatnes dienu dalībniekus un viesus apsveica LJAA līdzpriekšnieks Kalvis Švolmanis. Kalvis izteica sevišķu pateicību rīcības komitejai minot, ka pats atceras, cik lielas pūles jāpieliek Jaunatnes dienu rīkošanā. Sekoja Latvijas vēstnieka Austrālijā Marģera Krama uzruna, kurā vēstnieka kungs pateicās rīkotājiem un apsveica latviešus un latviešu jaunatni Austrālijā, ka pēc vairāk nekā sešdesmit gadiem Jaunatnes dienas vēl aktīvi notiek. M. Krams nolasīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita apsveikumu, kurā arī Valsts prezidents apsveica un pateicās Austrālijas latviešiem, ka vēl pēc tik ilgiem gadiem, tik tālu no Latvijas aktīvi uztur latvietību. Nobeidzot Latvijas Vēstnieks Austrālijā Marģers Krams pasludināja Austrālijas Latviešu 37. Jaunatnes dienas par atklātām. Svētki varēja sākties.

Sekoja Latvijas jauniešu kora BALSIS koncerts. Koncertu iesāka BALSIS mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ints Teterovskis, pateicoties par iespēju korim atkal uzstāties Austrālijā. I. Teterovskis minēja, ka šī esot trešā reize, kad koris uzstājās Austrālijā. Te tomēr gribētu piebilst, ka kaut koris ir trīs reizes klātienē uzstājies Austrālijā, tas arī neklātienē uzstājās Austrālijas latviešu 58. Kulturas dienās 2021. gadā Sidnejā, kur uzstājās ar foto un skaņu izstādi Klusuma Aug(ļ)i.

Jaunatnes dienu koncertā, kas bija dalīts divās daļās, dzirdējām ap 20 dziesmas – gan kora dziesmas, gan solo dziesmas. Pirmajā daļā dzirdējām vairāk vecākas, tradicionālas dziesmas, bet otrajā daļā arī dažus jaunākus komponējumus, vairāki no kuriem bija komponēti tieši korim BALSIS tā 35 darbības gadu jubilejai. Atsevišķas dziesmas nepieminēšu, jo nejūtos kompetents izteikties kā kritiķis. Vēlos tikai pieminēt, ka bija jauki, ka koncerts iesākās ar mums visiem pazīstamo un iemīļoto Tev mūžam dzīvot, Latvija. Vēlos arī pieminēt, ka koncertā dzirdēju Pūt, vējiņi pasniegtu kā solo dziesmu. Pūt, vējiņi esmu dzirdējis un dziedājis daudzas reizes, bet šī liekas bija pirmā reize, kad to dzirdēju kā solo, ko izpildīja Nauris Indzeris. Sirsnīgs paldies korim BALSIS par piedalīšanos ne vien šajā koncertā, bet arī daudz citos Jaunatnes dienu sarīkojumos.

Atklāšana un BALSIS koncerts bija pulcinājis vairāk nekā 200 apmeklētājus.

Pēc īsa pārtraukuma, kur mazajā zālē varējām patērzēt un iedzert kādu aliņu, ieskaitot Saulīti, kas bija sagādāta Jaunatnes dienām par godu, sākās danču vakars.

Uz danču vakaru bija sanākuši ap 150 dancotāji, lai izkustinātu kājas un ievingrinātos nākošās dienas Tautas deju sarīkojumam. Bija patīkami redzēt, ka ap 50 no klātesošiem bija no paaudzes, ko vairs nevar apzīmēt par jauniešiem. Par mūziku gādāja pazīstamā Adelaides kapella Četri kaķēni. Paldies ansambļa muzikantiem Lilitai Daenke, Kārlim Daenke, Matīsam Reinhardam un David Orčardam (Orchard), kā arī kapellas tehniskai palīdzei Zali Strazdiņai un Jaunatnes dienu tehniskam vadītājam Andrejam Jaudzemam. Liels paldies arī Ģintai Orčardei (Orchard), kura rūpējās par dalībnieku ēdināšanu un Šmitu ģimenei un Dainai Jefimovai, kuri gādāja, lai, tik aktīvi dejojot, neviens nenoslāpst. Visi dalībnieki pavadīja jauku vakaru, dejojot visiem pazīstamās dejas kā Plaukstiņu polku, Cūkas driķos un Tūdaliņ tagadiņ. Bija arī laiks padziedāt pa dziesmai, kā piemēram, Ai, jel manu vieglu prātu. Vakars nobeidzās ar vairākām grupas Prāta vētra dziesmām. Paldies danču vakara rīkotājai Lienei Brūnai un visiem, kuri pielika roku, lai vakars tik sekmīgi izdotos.

Ar to arī beidzās pirmā diena Austrālijas 37. Jaunatnes dienās. Nākošā rakstā laikraksta Latvietis numurā pastāstīšu par nākošām divām svētku dienām, kurās notika Tautas deju sarīkojums, jauniešu koncerts, LJAA kopsanāksme un sadziedāšanās vakars.

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“