„Kas tie tādi, kas dziedāja?“

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris „Balsis“ ar diriģentu Intu Teterovski Adelaides Latviešu namā „Tālava“. FOTO Pēteris Strazds.

„Tālava“ – Adelaides Latviešu nams, agrs rīts, saulainā 2. janvārī.

Sāk ierasties Latvijas viesu kora BALSIS dalībnieki un to vietējie namu mātes/tēvi, kas pa Austrālijas Jaunatnes dienu laiku bija uzņēmušies koristiem piedāvāt naktsmājas.

Ierodas arī Rūdis Dancis, stūrējot 25 vietīgu busiņu, kas sarunāts ceļam uz Sidneju.

Bagāžas piekabe piestiprināta, koris jau pilnā sastāvā; atliek tikai koferus ielādēt, un tad pasažieri varēs atvadīties no laipniem Adelaides latviešiem un doties tālākā ceļā.

Kā jau diriģents un pasaules ceļotājs ar lielu pieredzi, Ints Teterovskis ļoti veiksmīgi un precīzi nodiriģē kofera salikšanu tā, ka tikai daži koferi paliek ārpus piekabes.

Bija jau paredzēts, ka 25 vietīgā busiņā nevarēs sadabūt visus 29 cilvēkus ar bagāžām. Tātad plāns prasīja manu ierašanos no Melburnas ar savu vāģi, kurā četri koristi un pārpalikusī bagāža varēs sekot busiņam atsevišķi.

Rūdis un es dalīsimies busiņa šoferēšanā uz maiņām, kamēr korists Emīls uzņemās vadīt manu mašīnu – visus 1 415 km līdz Sidnejai vienā laidā.

Salīdzinājuma pēc, attālums tālāks nekā no Rīgas uz Vīni, Austrijā.

Kāpēc mums tāda steiga? Jo BALSIS ir aicināti piedalīties starptautiski apbalvotajā Sun and Sea operā Sidnejas Pilsētas namā, kur opera notiek kā daļa no Sydney Festival, un pirmais mēģinājums Sidnejā paredzēts jau nākamajā dienā.

Korim lieliska iespēja uzstāties plašākai Austrālijas publikai, toties liels darbs īsā laikā iemācīties galīgi jaunu darbu, kas korim nepierastā stilā.

Kā aizkustinošu atvadu dāvanu mājiniekiem Ints novada kori, nodziedot Pūt, vējiņi, un tad dodamies ceļā. Apstāsimies tikai, lai uzpildītu degvielu pēc vajadzības, apmainītu šoferus un ātri izstaipītu kājas.

Dienvidaustrālijā vairākas reizes pārbraucam Marijas (Murray) upi un vērojam nesenās smagās lietus gāzes sekas. Upe vairākās vietās ir pārplūdusi pāri ierastai gultnei un izveidojusi spontānus ezerus un bilabongus (billabongs).

Ielas, mājas, šķūņi, lauki applūduši tā, kā reti iepriekš redzēts.

Pirmā pietura Renmarkā (Renmark). Kamēr zirdziņam uzpildām degvielu, koristi izklīst meklēt brokastis.

Kam nav ēdamais līdzi, var izvēlēties starp Izsalkušo Jēkabu vai pazīstamo Skotu restorānu, vai arī maizītes plastikas iepakojumā. Nekas izcili gards, bet aizpilda tukšumu.

Dodamies tālāk. Iebraucam Viktorijas (Victoria) pavalstī uz īsu brīdi, laika zona palec pusstundu uz priekšu, un drīz jau esam Jaundienvidvelsā (New South Wales).

Nesenie lieti šeit arī ir atstājuši neparasti daudz sazaļojušu zālāju laukos, kur vairākās vietās redzam vareni daudz emu putnus, kas barojās grupiņās.

Ķenguri gan nav manāmi. Ir jau karstais dienas vidus – laiks, kad tie mēdz sameklēt koku ēnās ērtu vietu, kur apgulties un atpūsties.

Arī šeit ceļš ir vareni izdangāts no nesenajiem smagajiem lietiem. Asfalta segums daudzās vietās nesen labots, kur lielie ūdeņi laikam ir aizskalojuši ceļam pamatu, un parādījušās bedres.

Diemžēl labojumi paveikti, kad pamati vēl mitri, tātad jaunie labojumi paši sāk grimt no jauna. Grumbuļains un bedrains ceļš visus tura nomodā.

Pietura – Balranalda (Balranald). Neliela pietura, ar nedaudz labierīcībām. Tomēr, dienas karstumā veikalam noiets ir labs uz saldējumiem un vēsiem dzērieniem.

Iepretim benzīna pildītavai ir nesen izdedzis tabakas veikals – atgādinājums par pīpēšanas kaitīgumu.

Braucam tālāk.

Pietura – Narandra (Narrandera). Vēla pēcpusdiena. Tuvojas saulriets, un šeit ir iespēja iegādāties ēdamo. Te uzreiz skatos, ka Ints sāka savus koristus sasaukt kopā un mudina iziet ārā ēst.

Kad esmu degvielas maksājumu veicis, arī es virzos ārā atpakaļ pie busiņa. Skatos, ka blakus smago mašīnu uzpildīšanas bākām, koris ir sastājies pusaplī, un diriģents ir uzsācis impromptu mēģinājumu.

Pie rietošas saules, ar galā (galah) putnu ķērkšanu un furgonu motoru rūkšanu iestarpinātu pavadījumu, skan angļu valodā melodiski modernās operas mūzika.

Pienāk klāt austrāļu pāris, kas arī pārtraukuši savu pārbraucienu šajā pieturā. „Kas tie tādi, kas dzied?“ viņi jautā, un kā nohipnotizēti ilgi stāv, klausās un bauda. Pat uzņem kādu fotogrāfiju kā pierādījumu par sirreālo piedzīvojumu.

Zinu, ka diriģents saklausīja šo to no dziedātā, ko būs ar mēģinājumiem jāuzlabo pirms uzstāšanās, bet varu droši teikt, ka vadoties no spontānās audiences reakcijas un pašu dzirdētā, tad kora BALSIS operas sniegumā Sidnejā tiešām būs baudāms.

Brīvdabas mēģinājums beidzies, mēs braucam tālāk.

Pietura – Golburna (Goulburn). Pēc pusnakts. Dienvidu Krusta zvaigznājs mirdz debesīs. Vēl tikai pāris simts kilometri ko braukt. Tūristu priekšmets Lielais auns virs mums tumsā knapi redzams, kad turpinām ceļu.

Ierodamies Stretfīldā (Strathfield), Sidnejas Latviešu biedrības namā pēc plkst.2.30 no rīta, kur mūs sagaida Ilona Brūvere.

Ceļu no Adelaides līdz Sidnejas Latviešu namiem bijām mērojuši, apmēram, 18 stundās.

Visi pārguruši, bet zibens ātrumā bagāža tiek izlādēta no piekabes, mašīna sakopta, un katrs ar savu koferi sāk meklēt, kur varēs nolikt galvu, beidzot izstaipīties pilnā garumā un mazliet pagulēt.

BALSIS korim Sidnejas posma ceļojumam sākās. Šodien taču būs pirmais vietējais mēģinājums operai!

Korim paredzēta vēl uzstāšanās Sidnejā latviešu sabiedrībai, Melburnā un, iespējams, arī Kanberā. Silti iesaku, ja jums ir iespēja, ar baudu noklausīties šīs jaunās BALSIS.

Pēteris Saulītis
Laikrakstam „Latvietis“