„Dziesmai šodien liela diena...“

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS ar Sidnejas jauniešiem un ar diriģentu Intu Teterovski. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS ar diriģentu Intu Teterovski. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS ar diriģentu Intu Teterovski papildina dziedājumu ar zīmju valodu. FOTO Ilona Brūvere.

Dziesmai šodien liela diena,
Visa zeme skanēt skan:
Daudzas balsis, doma viena
Tauta tuvu dara man.

Arvīds Skalbe

Ar šo moto jauniešu koris BALSIS ir apceļojis Austrāliju, un šādi arī izskanēja viņu pēdējais šīs turnejas koncerts Sidnejas Latviešu namā piektdien, 20. janvārī.

Namā sapulcējās gan latvieši, gan austrālieši, ieskaitot tādus, kas ar kori bija iepazinušies Sydney Festival laikā, kad BALSIS piedalījās operā Sun and Sea.

Tērpti senlatviešu tautas tērpos, koristi svinīgi iesoļoja Lielajā zālē un nodziedāja Jāņa Mediņa Tev mūžam dzīvot, Latvija. Starp dziesmām kora diriģents Ints Teterovskis pastāstīja mazliet par dziesmām, par kora vēsturi un par piedzīvojumiem mēneša garumā Austrālijas turnejā. Koncerta pirmā daļa bija veltīta kora klasikai un tautas dziesmu apdarēm. Koncerta otrajā daļā izskanēja mūsdienu komponistu skaņdarbi.

Koncertā piedalījās arī Sidnejas latviešu jauniešu ansamblis. Nesen atgriezušies no Vasaras vidusskolas viņi uzstājās gan mazākās grupiņās, gan pilnā sastāvā paši ar savām dziesmu apdarēm. Jaunieši ne tikai dziedāja, bet arī paši sevi pavadīja ar klavierēm, flautu un koklēm. Sevišķi izcēlās Aijas Dragūnas un Selgas Tuktēnas Gula meitīna un pilnā ansambļa Dod, Dieviņi.

Vēl pirmo daļu kuplināja kora vokālais pedagogs Nauris Indzeris un pianiste Ieva Dzērve ar divām dziesmām.

Otrajā daļā koris bija pārģērbies – meitenēm sarkanas kleitas un puišiem – tumši pelēki uzvalki. Koris iesāka zāles aizmugurē ar skatu pret aizmugures sienu, nodziedāja Olafur Arnalds Momentary, tad veikli pagriezās un pārvietojās uz zāles priekšu, kur sarīkojums turpinājās ar jau labi pazīstamo Ērika Ešenvalda dziesmu Stars. Jocīgs skats, ka koristi dzied ar vīna glāzēm rokās, bet, uzpildītas ar ūdeni un noskaņotas, tās piedod skaņdarbam ēterisku skaistumu.

Ar kori tādā līmenī, kā BALSIS, protams, var jūsmot par visu programmu. Jau starpbrīdī varēja dzirdēt, ka skatītāji jūsmoja par koristu balsu saplūsmi, un kā soprānu augstākās notis neskanēja nemaz saspīlētas, bet tik saldas kā ķirsis kūkai pa virsu. Man tomēr izcēlās Emīla Dārziņa Lauztās priedes, Māra Muktupāvela Labvakari, rudzu lauki, un Andra Sejāna Kā caur leduspuķēm un Rudens ziedi.

Tomēr varbūt kora vissirsnīgākais priekšnesums bija pēdējā piedeva, Jāņa Lūsēna Guli, guli, mazais šmuli, ko koris nodziedāja no galvas un papildināja zīmju valodā.

Paldies korim, paldies mākslinieciskai komandai. Gaidīsim jūs atkal ciemos drīz!

Daina Kaina
Laikrakstam „Latvietis“