Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Demokrātijas pamatos ir divas prasības – godīgas vēlēšanas, kurās visiem balsstiesīgajiem ir iespēja piedalīties, balsojot vienreiz, un tas, ka visas balsis tiek pareizi saskaitītas.

Ir, protams, tādas nianses, kā vēlēšanu apgabalu robežu noteikšana. Robežu negodīgo noteikšanu angliski sauc „gerrymander“, kam nav vienkāršs tulkojums latviešu valodā. Varbūt tāpēc, ka Latvijā vēlēšanu apgabali ir tradicionāli noteikti kā Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Rīga (tagad arī ieskaitot visas ārzemes), kaut arī Satversmē nav noteikts, ka Latvija ir sadalīta tieši šajos vēlēšanu apgabalos.

„Gerrymander“ būtība ir tāda, ka lielākā daļa opozīcijas atbalstītāju ir koncentrēti nedaudzos vēlēšanu apgabalos, un pārējie ir izšķīdināti daudzos citos apgabalos. To panāk ar dīvainu, politiski noteiktu vēlēšanu apgabalu robežu zīmēšanu. Rezultātā opozīcija ar lielu pārsvaru iegūst deputātus nedaudzos apgabalos, bet pie varas esošā partija (kura zīmēja robežas) iegūst deputātus daudzos apgabalos, bet katrā ar tikai mazu pārsvaru. Šāda prakse ir izplatīta „demokrātijas citadelē“.

Austrālijā nav obligāts nekāds identitātes dokuments. Vēlēšanu dienā katrs varēja doties uz tuvāko vēlēšanas iecirkni savā vēlēšanu apgabalā. Tur vienkārši pateica kā sauc, ierēdnis noprasīja vai ir jau balsojis kādā citā iecirknī, un, saņemot negatīvu atbildi, noticēja visam teiktajam, veica atzīmi vēlētāju sarakstā un izsniedza balsošanas biļetenus. Viss uz uzticības pamata. Katrā vēlēšanu apgabalā ir vairāki iecirkņi, un katrā ir tas pats vēlētāju saraksts, kurā veic atzīmi. Tāpēc arī bija neoficiāls lozungs: „Balso agri, un balso bieži!“. Tomēr nopietnu problēmu nekad nebija.

Kad sāka parādīties dažādas „palīdzības“ vēlēšanu procesā, tad radās problēmas. ASV bija slavenais perfokaršu skandāls 2000. gada prezidenta vēlēšanās. Balsotājam bija jāizspiež jau perforēts kvadrātiņš pie savas izvēles, un tad to visu lasīja automāts. Problēma bija tāda, ka daudzi kvadrātiņi netika pilnīgi atdalīti no perfokartes, bet vēl karājās aiz vienas malas. Sekas bija Augstākās tiesas process par to, kā skaitīt „karājošos“ kvadrātiņus.

ASV ir izplatīta elektroniskā balsošana, un pēdējo prezidentu vēlēšanās zaudējošais kandidāts bez nekādiem pierādījumiem apšaubīja vēlēšanu rezultātu, sakot, ka balsis nav pareizi saskaitītas.

Izrādās, ka Latvijā arī patlaban ir daudz problēmu ar vēlēšanu atbalstu tehnoloģiju, un to atrisināšana būs liels izaicinājums jaunai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai Kristīnei Saulītei. Vēlam viņai sekmes, jo godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamatakmens.

GN
2023. g. 8. febr.