Mēneša priekšmets – Janvāris

Palielināt / Enlarge

Latviešu daiļamatnieku izstāde 10. Latviešu Dziesmu svētkos Kanādā, Toronto, 1996. gadā. Fotogrāfs nav zināms. Foto no muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājuma. Ināras Leimanes dāvinājums. FOTO Nezināms.

Palielināt / Enlarge

Aina Pūliņa Čikāgā 1980. gados. Fotogrāfs nav zināms. Foto no muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājuma. Jura Pūliņa dāvinājums. FOTO Nezināms.

Palielināt / Enlarge

Ainas Pūliņas darināts arheoloģiskajos izrakumos atrasta vainaga atdarinājums. Oriģināls: Madonas apriņķis, 13. gs., Dzelzavas pagasts, Strūģu kalns, 15. kaps. Muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājums. Jura Pūliņa dāvinājums.

Palielināt / Enlarge

Ainas Pūliņas darināts arheoloģiskajos izrakumos atrasta vainaga atdarinājums. Oriģināls: Balvu apriņķis, 11.-13. gs., Šķilbēnu Daņilovkas 1. uzkalniņa 2. kaps. Muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājums. Jura Pūliņa dāvinājums.

Lai saglabātu latviešu kultūru un dzīvesveidu trimdā padomju okupācijas laikā, latviešu kopienās pasaulē attīstījās daiļamatniecība. Anglijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā radās spēcīgi domubiedru pulciņi, kuros rokdarbu meistari dalījās ar pieredzi, pulciņu dalībnieki paši centās veidot etnogrāfiski pareizus tautastērpus un citus smalkus rokdarbus. Starp lietpratējiem radās pat konkurence, kas veicināja ļoti rūpīgu tautastērpu un daiļdarbu tapšanu. Vienreizējie rokdarbi tika izstādīti tautastērpu skatēs dziesmu svētkos un izstādēs dažādos latviešu pasākumos.

Daiļamata meistari darināja ne vien tautastērpus, bet arī dažādus citus tradicionālos rokdarbus, kas kļuva par latviskās vides veidotājiem daudzos latviešu mājokļos ārzemēs. Daži no meistariem tik tālu attīstīja savas amata prasmes, ka varēja pārtikt no šī darba, pildot tautiešu pasūtījumus gan savā kopienā, gan arī no citām pasaules valstīm.

Šogad no 8. jūnija līdz 31. augustam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma muzeja Latvieši pasaulē izstāde Uzvilkt Latviju: latvieša tautastērps pasaulē, kurā būs iepazīstamas ārzemju latviešu rokdarbu prasmes, tautastērpi un to stāsti.

Senlatviešu vainagu atdarinājumi

Izgatavojusi Aina Pūliņa 20. gadsimta 70. gadu beigās Čikāgā, ASV. Muzeja krājumam vainagus dāvinājis Juris Pūliņš.

Aina Pūliņa (dz. Strauss 1935-2020), jaunākā no astoņiem Strausu ģimenes bērniem, iemācījās rokdarbu prasmes no savas mammas Irinas. Otrā pasaules kara laikā Aina ar mammu, brāļiem un māsām no Rēzeknes devās bēgļu gaitās, vēlāk nonākot Ilinoisas štatā, ASV. Līdztekus savam maizes darbam Aina nodarbojās arī ar rokdarbiem. Viņa pasūtīja kādam ASV galdniekam ozolkoka stelles, uz tām Aina auda dažādus rakstainus audumus. Viņai padevās arī izšūšana. Ar saviem rokdarbiem Aina piedalījās vairākās daiļamatnieku izstādēs. Gan pati sev, gan visai ģimenei viņa izgatavoja tautastērpus, un viņas vīrs Juris taisīja zvārguļus un apkalumus.

Daiļamatniecība bija tikai viena daļa no Ainas interesēm un aktīvas dalības latviešu sabiedrībā ASV vidienē. Aina bija skolotāja latviešu skolā Čikāgā un divus gadus vadīja Latviešu vasaras vidusskolu Garezerā. Viņa dejoja arī tautas dejas, bet vēlākos gados studēja teoloģiju un kalpoja kā mācītāja Ciānas draudzē Čikāgā.

Marianna Auliciema
Muzeja „Latvieši pasaulē“ kuratore