Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Veltījums starptautiskajai dzimtās valodas dienai

Par latviešu valodas indoeiropeiskajām saknēm

Laikraksts Latvietis Nr. 740, 2023. g. 22. febr.
Raimonds Sokolovskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Starptautisko Dzimtās Valodas dienu (International Mother Language Day) atzīmē katru gadu 21. februārī, svinot valodu daudzveidību daudzās zemēs visā pasaulē. Tā tika oficiāli dibināta 1999. gada 17. novembrī UNESCO 30. Ģenerālā asamblejā. Valoda ir viena no galvenajām lietām, kas nosaka valsti vai sabiedrību, tās kultūru un identitāti. Valoda ietver tradīciju, atmiņu un cilvēka izpausmes un domāšanas īpatnos veidus. Tā ir nozīmes pilna un klātesoša katrā mūsu dzīves sastāvdaļā. Diemžēl, globalizācijai izplešoties, dažu valodu eksistence top apdraudēta. Starptautiskā Dzimtās Valodas diena tika iedibināta ar nolūku atbalstīt multilingvistiku un kulturālo daudzveidību, un tai mērķis ir saglabāt visas dažādās valodas, jo tās ir nozīmīgs simbols visu kultūru identitātei un vēsturiskajam mantojumam. Mans raksts Mana valoda ir veltījums šai tēmai.

Mana valoda

Ir populārs uzskats starp senvalodu pētniekiem, ka latvieši un latviešu valoda ir seno baltu civilizācijas vai civilizāciju mantinieki. Par to liecina daudzi atribūti, un tas ir ļoti apjomīgs temats, bet šoreiz vēlos atcerēties dažus, varbūt retāk dzirdētos. Un proti, runājot par latviešu valodas indoeiropeiskajām saknēm, manuprāt, ir noderīgi zināt seno austrumu tradīciju, kas vēstī, ka vēl pirms seniem laikiem – uz Zemes nāca Manu (sanskrit) jeb Mans (latviski) – viens no pirmajiem cilvēkiem. Manu nāca, lai turpinātu veidot kultūru uz Zemes. To atrodam tradīcijās Indijā un Baltijā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Tāpat ir viedoklis, ka iesākot ar 21. gs. – caur Manu tiek dotas nākamās iniciācijas Daršanai (darshan, sanskrit) jeb īstai darīšanai. Šī īstā darīšana iesākas ar Manu Apziņas pieaugumu (Manu-smriti, sanskrit). Manu Apziņa jeb Mana Apziņa latviski ir pašapziņa. Šodien galvenais uzdevums visiem ir – Apziņas paplašinājums no planetārās uz Galaktisko, to darot mērķtiecīgi. Jo Apziņa izplešas kā zvaigzne, kas izlej savus starus Izplatījumā. Apziņas izplešanās ir no Dieva.

Manu izsaka Sevis aspektu cilvēka būtnes dievišķībā. Manu cīnās pret Igi (īko – tamil, abanhaar – hindu) jeb ego, kurš izsaka daļēju Sevis aspektu cilvēka būtnes dievišķībā. Un Manu cīnās pret Elki (ziemeļamer.) jeb elku, kurš izsaka sajauktas secības aspektu cilvēka būtnes dievišķībā. Igis un Elki latviski ir māņi. Tos Kristietībā sauc par grēkiem.

Kristus uzvar grēkus, kā Manu uzvar Māņus – Igi un Elki. Bībelē Jaunajā Derībā Manu esence ir spilgti izteikta vārdos: „Viss ir jūsu.“ To pārfrāzēti var teikt: viss ir Manu, jeb – viss ir Mans. Bībeliskā morāle, ka – man ne pēc kā nav jādzenās jo viss jau ir Mans. Vai atkal: Tev nebūs pielūgt radītās lietas, jo tās visas jau ir Manas (sanskrit). Manas – ir sanskrita jēdziens, un tas apzīmē cilvēka jutekliskās uztveres koordināciju pirms tā piedāvāta Apziņai. To sastāda piecas Maņas. To vainago sestā Maņa. Tev būs pielūgt Radītāju, kurš ir devis Manam visu. Un tu vari paļauties uz Maņām nevis uz Māņiem.

Savukārt, Igis jeb Ego izsaka ierobežotu Manu. Igis nesaprot, ka viss ir Mans. Tāpēc Igis dzenās pēc Mana un cenšas to sasniegt. Manam nav jācīnās pret Igi jeb Ego, bet tikai jāļaujas Apziņas paplašinājumam, kas ved pie sapratnes, ka viss ir Mans. Mūsdienu terminoloģijā tas saucas Hologrāfijas likums, kas skan – viss ir visā pārstāvēts.

Tāpat Elki jeb elks dzenas pēc Mana, jo Elki sajauc secību jeb kārtību Manā. Elki nesaprot, ka Manā visam ir Sava vieta un Sava secība. Mūsdienu terminoloģijā tas saucas Hierarhijas likums, kas skan – visam piemīt Sava vieta.

Tādējādi Manam palīgā nāk Savs (Seva – patiesā kalpošana, līdzjūtība, dāvanu došana, sanskrit) jeb Sevis apziņa, arī Dieva Eņģelis. „Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.“ (Rom.8:16) Tāpēc Manam nav jācīnās pret Elki, bet tikai jāļaujas Apziņas paplašinājumam, kas ved pie Sevis Apziņas (Sevi – Saule, arī dieviete Lakšmi, sanskrit). Savs jeb Seva un Sevis Apziņa uztur Manu secību un kārtību Manā. Tādējādi Mans kopā ar Savu uzvar Igi, un Mans kopā ar Sevi uzvar Elki. Kā modernajā psiholoģijā mēdz teikt – nevajag pazaudēt sevi, atrast sevi, sevis izpausmes, ieiet sevī, izgāja no sevis, utt.

Mans kopā ar Sevi – ir Pats. Patti – ir sanskrita jēdziens, kas tulkojumā nozīmē valdītājs/a, arī aizstāvis. Tādēļ Pats/i uzvar Igi un Pats/i uzvar Elki. Mūsdienu filozofijā tas saucas Pretēju spēku cīņas un vienības likums. Jēzus vārdiem: „Visi ir Viens.“ Tādējādi Pats ir Viens jeb Viens Pats.

Kristietībā jēdzienam Pats, sanskrit – Patti, atbilst jēdziens Gars. Jēdzienam Es Pats atbilst jēdziens Gars/Dvēsele/Miesa. Jēdzienam Savs (Sevi) atbilst jēdziens Eņģelis (kurš ir daļa no Paša) un Dieva Gars (kurš ir Pašā). „Jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!“ (Rom.8:15) „Viņš arī mums devis Garu par ķīlu.“ (2.Kor.5:5)

Tālāk. Manu ir izteikts latvju Dainās un Lielvārdes Jostā. Manu ir arī Viena konkrēta Kosmiska mēroga Debesu Būtne. Manu sastāda kārtu no Latvijas patronizācijas Augstākiem Spēkiem, kas nolaižas pār Latvijas zemi. Tie nāk kā zvaigžņots simbolu lietutiņš nesot svētību. Manu Vārds vēsturiski sasaucas ar jēdzieniem mans, manna, māja u.c. Latviešu tautas dziesmas piemin Manu: „Vai Manu, vai...“, „Manu Baltu vainadziņu...“ un daudzas citas.

Manam piemīt arī Augstākais Vārds, ko neviens nezin, kā tikai Viņš pats. Tas var būt piecpakāpju un septiņpakāpju, apvienots vienotā un brīnišķīgā. Tikai izrunājot vien Manu Augstāko Vārdu, tas atver cilvēkam Universa noslēpumus, to, kas parasti cilvēkam uz Zemes nav pieejams. Ja Dievs Tas Kungs ir devis cilvēkam zināt Manu Augstāko Vārdu, tad cilvēks var to lietot vienreiz, retāk vairākas reizes mūžā. Tikai Mana Augstākā Vārda pieminēšana vien uz mirkli nostāda cilvēku civilizācijas gaitas priekšgalā. Tad cilvēks var to, ko parasti Zemes cilvēks nevar izdarīt. Piemēram, ievirzīt meteorītu citā kursā – prom no Zemes.

Dieva Tā Kunga Vārdu pieminēt nedrīkst. Bet tikai retais aizdomājas līdz tam, ka mums uz Zemes Tas Vārds vispār nav zināms. Mums ir zināms tikai Dieva Tā Kunga apzīmējums, ko katra kultūra uz Zemes izsaka savos jēdzienos. „Viņa acis ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi, Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats.“ (Atkl.19:12) Dieva Tā Kunga Vārds pēc savas būtības ir ugunīga Kosmiska mēroga mikrodaļiņu plūsma, kuras maza mēlīte uztur visu mūsu Piena Ceļa Galaktiku. Dieva Tā Kunga Vārda atsevišķi aspekti cilvēkam uztveramā formā ir žēlastībā doti rakstītā veidā tautām uz Zemes laikmetu gaitā. Tad tie saucās Svētie Raksti, un tie nes Dieva Vārda Spēku cilvēka Dvēselei un Garam. Bībelē tas ir atgādināts kategoriskā veidā no Paša Jēzus: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.“ (Mt.4:4)

Vēdās, pirmajā grāmatā Rigvēdā, ir teikts, ka Visumā pastāv Dieva Vārds, caur kuru viss ir Radīts, un kurš kā būtne nāks dzīvot starp cilvēkiem uz Zemes.(skat. Rigveda).

Bībelē, Jāņa evaņģēlijā, ir teikts: „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.“ (Jņ.1:14) Un Jēzus saka: „Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.“ (Jņ.14:9)

Latviešu tautiskais Mans – atklājas meditācijā uz Zemes krāšņā tēlā, kurš atgādina iedzimto Virssaiti ar milzīgu spalvu rotājumu. Mans valkā drēbes, kā Dienvidamerikas iedzimtajam kombinācijā ar latviešu tautas tērpu. Tam krāsas, forma un simboli mainās, bet ap krūtīm josta ar spēka līnijām. Kājas apautas ar gaiši brūnas krāsas zābaciņiem ar bārkstīm. Ap piedurknēm sūnu zaļas uzšuves. Manu labajā rokā tura Saules disku. Manu kreisajā rokā tur Scepteri. Tās ir Augstākās Svētības. Manam ir trīs roku pāri – divas fiziski redzamās un četras neredzamās (līdzīgi, kā indiešu figūriņai). Manam ir trīs sejas, kas šobrīd nav izpaužams. Manu raugās uz priekšu un uz abiem sāniem. Manam aiz muguras ir zvaigžņots krusts.

Mans tur izstieptu roku pār Latviju.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Skat. arī Ivars Vīks „Mūsu Dižā Senatne“, Andris Buiķis „Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam“, kā arī Dr. Joseph Padinjarekara „Christ in Ancient Vedas“ un arī „www.Sanskrit Mantras About Jesus in Hinduism“, u.c.)

(Bībelē sk. Mt.2:1-2, Ap.d.16:6, I Kor.2:10, u.c.)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com