Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mākslas detektīva darbs: Čārlzs II un Džeims Bonds (3)

Glezna agrāk piederēja Džeimsam Bondam

Laikraksts Latvietis Nr. 742, 2023. g. 8. martā
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Gleznas centrālā daļa. FOTO Aldis Putniņš.

Glezna_3

Sers Pīters Smiters (Peter Smithers) 1946. gadā.

Noslēgums. Sākums LL740, LL741.

Liekas, ka visi pētniecības avoti tagad ir izsmelti. Mana glezna visticamāk ir Lelija darbnīcā gleznota kopija. Cik tā ir vērts, es nezinu. Ir skaidrs, ka ja pats meistars to būtu uzgleznojis, tad tās vērtība būt daudz lielāka. Lelijs būtu uzraudzījis savus asistentus, bet reizēm viņi, ne viņš, biji galvenie darba veicēji. Līdz ar to šī glezna nepārdotos par astronomiskām summām, ne ka tas man ir īpaši svarīgi, jo es netaisos to pārdot. Tomēr ir interesants pavērsiens. Tas nav par tās autorību, bet par tās provenanci jeb piederības vēsturi. Tā agrāk piederēja Džeimsam Bondam ar 007 slavu.

Iepriekšējais īpašnieks sers Pīters Smiters (1913-2006) bija ārkārtīgi talantīgs cilvēks. Viņš bija slavens botāniķis un dārzkopis, tekoši runāja vairākās valodās, ieguva doktora grādu vēsturē Oksfordas Universitātē, doktora grādu tieslietās Cīrihes Universitātē, Šveicē, 14 gadus bija konservatīvo deputāts Britu parlamentā un 1964. gadā kļuva par Eiropas Padomes ģenerālsekretāru. Starp viņa tuvākajiem draugiem bija Margareta Tačera. Īpaši interesanta ir viņa kara laika pieredze un saistība ar Ianu Flemingu (Džeimsa Bonda radītāju). Šis ir izvilkums no Smitera nekrologa, kas parādījās britu laikrakstā The Telegraph 2006. gadā:

„Kara sākumā Smiters dienēja kā virsnieks Karaliskajā jūras brīvprātīgo rezervē ...; bet pēc tam, kad viņš saslima ar masalām, viņam aizliedza turpināt aktīvu dienestu. Viņš baidījās, ka karu pavadīs, veicot tikai biroju darbus. Tas sasniedza Kara flotes izlūkošanas nodaļas komandiera ausis un Smiters ... (tika) uzaicināts uz interviju ar komandieru Ianu Flemingu. Tas mainīja viņa dzīves gaitu. Smiters arī vēlāk tika paaugstināts komandiera virsnieka pakāpē.

Smiters tika nosūtīts uz MI6 izlūkošanas dienesta biroju Parīzē, kur viņš intervēja holandiešu velkoņu kapteiņus par vācu flotes aktivitātēm... Kad vācieši sāka tuvoties, Smiters aizbēga uz MI6 drošo māju (safe house) Luāras ielejā.

Pēc tam, kad vācieši ieņēma Parīzi, MI6 komanda pārcēlās uz Bordo, kur Smitersam tika uzdots organizēt komandas bēgšanu uz Angliju. Pēc tam, kad viņa kolēģi bija uz kuģa, viņš tika sūtīts atpakaļ uz Bordo .... Vienā pēcpusdienā Smiters un Ians Flemings nokomandēja septiņus tirdzniecības kuģus un uzraudzīja simtiem pārtikušu britu bēgļu aizbraukšanu, daudzi no viņiem bija noslogoti ar dārgakmeņiem un valkāja smagus ūdeļu kažokus, neskatoties uz degošo karsto sauli. Smiters un Flemings arī sadedzināja visus britu dokumentus vietējā konsulātā.

Smiters beidzot atgriezās Anglijā kopā ar Flemingu jūras lidmašīnā. Lielbritānijas kaujas laikā (t.i., The Battle of Britain), atšifrējot slepenos vācu šifrētos ziņojumus, Smiters sagūstīja vācu spiegus, kad viņi nolaidās vai izkāpa Lielbritānijā.

...Flemings, kurš tagad ir draugs, noorganizēja viņam norīkojumu uz Vašingtonu, kur viņš kalpoja par jūras spēku atašeja palīgu.

Tur esot, Smiters bija iesaistīts izlūku informācijas apmaiņā ar ASV Jūras spēku departamentu un piedalījās dezinformācijas izplatīšanā diplomātu rīkotās kokteiļu viesībās. Viņš arī nodarbojās ar pārtvertām japāņu kodētām telegrammām...

...atrodoties Portugālē ar kādu ASV kara flotes kapteini, kam līdz bija ASV kara kuģa plāni, viņš abiem meklēja naktsmājas, pirms devās uz Angliju. Naktsmājas tika atrastas, bet nācās pabrīnīties par pusplikām jaunām sievietēm, kas tur mitinājās. Izrādījās, ka tas bija bordelis. Neskatoties uz to, Smiters un kara kuģa plāni sekmīgi nonāca Anglijā.

... Smiters tika iecelts par jūras spēku atašeju Meksikā, Centrālamerikas republikās un Panamā. Viņa uzdevums bija izpētīt vācu zemūdeņu degvielas uzpildes operācijas un veikt plašus ceļojumus septiņās republikās...

Fleminga un Smitersa sadarbība deva iedvesmu vēlākām Džeimsa Bonda grāmatām, un Smiters bija daļa no iedvesmas pašam Bondam. Flemings reiz viņam uzdāvināja pistoli, kas bija maskēta kā pildspalva, un izmantoja Smiters sievas zelta rakstāmmašīnas tēlu grāmatā Goldfinger... “

Nu, iespējams, apgalvojums, ka glezna piederēja Džeimsam Bondam, ir mazliet pārspīlēts, taču šķiet, ka Smiters bija viens no Fleminga iedvesmas avotiem Džeimsam Bondam. Smiters dzīvesstāsts ir aizraujošs. Līdz ar to es vairs nevaru skatīties uz manu gleznu kā tikai Čārlza II portretu.

Dr. Aldis L. Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“

(Referāts tika nolasīts atklātā literārā pēcpusdienā Melburnas Latviešu namā 2022. gada 10. decembrī, atzīmējot studentu korporācijas Talavijas 122 gadu pastāvēšanu.)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com