Lasītāja vēstule

Ai, valoda, valodiņa – ir pirmais, ko izlasu, kad saņemu avīzi. Šis apzīmējums rada interesi un norāda, par mūsu valodu, ka tai jāiziet plašajā pasaulē. Varētu teikt – valodiņa skaistā, tas celtu un ceļ apziņu, spodrinātu valodu, attīrot to no nezālēm, kas sāk iespiesties un pārņemt visu šo skaisto, bagāto mūsu valodas lauku. Mums jābūt lepniem par savu valodu. Bet pirms mēs ejam tālāk, ir jāpateicas visiem tiem, kuri laiku pa laikam mēģināja to attīstīt un attīrīt, bet drīz vien apstājās.

Aicinām un lūdzam mūsu latviešu valodas valodniekus, zinātniekus, speciālistus un sabiedriskos darbiniekus nākt palīgā ar norādījumiem, ieteikumiem un labojumiem rakstu veidā mūsu laikrakstos. Tas attiektos uz Latvijas un ārzemju – diasporas latviešu presi. Būtu ieteicams to darīt pāris reizes mēnesī. Galvenais, ka tas notiktu regulāri ar ieteikumiem, norādījumiem un praktiskiem īsiem paskaidrojumiem, kā pareizi lietot vārdus un izteicienus, norādot kļūdas, utt. Tas viss celtu mūsu apziņu. Radītu interesi un rādītu mūsu valodas skaistumu un bagātību. Norādījumiem, ieteikumiem un paskaidrojumiem nav vajadzīgs būt gariem. Tie varētu būt īsi un koncentrēti. Mēs priecājamies par rakstiem par latviešu valodu, jo tie sāk biežāk parādīties presē.

Mums ir daudz zinīgu cilvēku, eksperti taisni latviešu valodas laukā, no kuriem mēs visi varam mācīties un ravēt visāda veida valodas nezāles un tās nepiesavināties. Praktiski valodas labojumi ar piemēriem ir efektīgs veids kā uzlabot savu valodu, kā rakstos tā arī runā, un piegriezt lielāku uzmanību un vērību tai. Cienīsim savu valodu, cienīsim viens otru, atzīsim un novērtēsim otra darbu. Mūsu valoda esam mēs paši.

Jānis J. Dimants, Jr. M.D.
15. martā, 2023. gadā
Mineapolē, Minesotā, ASV
Laikrakstam „Latvietis“