Kvīnslandes dienviduaustrumu lauku krogi (2)

Palielināt / Enlarge

Ne īsti vietējais, bet tomēr garšīgs. FOTO Kristaps Zariņš.

Palielināt / Enlarge

Ar saimnieku Evānu bārā. FOTO Suzanna Zariņa.

Pirmais turpinājums. Sākums LL744.

Brošūrā rāda, ka Pitsvortā (Pittsworth) esot divi krogi, bet kad pēc pusstundas brauciena tur ierodamies, redzams tikai viens. Manā 1906. g. brošūrā rakstīts, ka Tatersalu (Tattersalls) krogs vienīgais no vietējiem septiņiem krogiem, kas neesot cietis ugunsgrēkā, bet, stāvot šeit šodien, var skaidri redzēt, ka arī izturīgajam Tatersalam laime beidzot doties dusēt. Šodien šeit darbojās tikai viens krodziņš – Pitsvorta hotelis, kas iesāka darbību 1903. g. bet vairākas reizes bijis restaurēts pēc ugunsgrēkiem 1913. un 1969. gados. Esam gandrīz pirmie pie letes un, pastāstot viesmīlei par mūsu krogus apmeklējumu braucienu, ievēroju, ka viena alus šķirne piedāvā Pitvortu Imperijas gaišalu (Pittsworth Imperial Lager).

Beidzot esmu atradis alutiņu, kas brūvēts uz vietas. Bet, nē! Izrādās, ka tas tomēr no Brisbanes galvenās alus darītavas, kur tiek uzlīmēta etiķete pēc jebkura prasībām. Žēl, ka tā, bet tomēr vēl viens paraksts brošūrā, un pateicoties viesmīlei, dodamies tālāk uz Milmerānu (Millmerran), kur, cerams, abi krogi vēl darbojas.

* * *

Šeit pirmie baltie iedzīvotāji ieradās ap 1841. gadu, un šo vietu nosauca Domvilu (Domville), bet 1894. g. miestiņu pārkristīja, dodot vietai vārdu Milmerānu, no vietējo aborigēnu valodas mill (acs) un mereran (vērot apkārtni), jo atklājās, ka šeit pat sen atpakaļ vietējie aborigēnu iedzīvotāji izmantoja tuvējo kalnu apkārtnes izlūkošanai.

Šī vieta tikpat ražīga kā citur, kur esam piestājušies. Lauksaimniecība ļoti bagāta un dažāda. Audzē sorgo, kukurūzu, sojas pupas, kokvilnu un saulespuķes, bet arī nodarbojās ar liellopu audzēšanu un mežkopību – abus eksportam. Visas šīs darbības lieto daudz enerģiju, un vietējā ar tvaiku darbinātā spēkstacija darbojas nepārtraukti, ražojot 15% no visas Kvīnslandes elektrības.

Piebraucot manu, ka darbojās divi krogi, un, novietojot mašīnu starp abiem, dodamies pa labo pusi uz Mill krogu (Mill Inn). Krodziņš pārdzīvojis vairākus lietotājus. Pirmkārt, bijis lauku māja aitu saimniekam un tad mūzikas ierakstīšanas studija, kur miestiņa iedzīvotāji zvēr, ka pasaules slavenie pop grupa Bīdžījs (Bee Gees) ierakstījuši savu pirmo skaņu plati. Nesen, bet tomēr pagājušā gadu simtgadē – 1999. gadā, māju pārvāca uz miestiņu, piebūvēja istabas, un krodziņš uzsāka darbību. Raiba lauku pagātne.

Dabūjuši viesmīļu parakstu brošūrā, dodamies uz nākošo krodziņu – Rēmsheda hoteli (Rams Head Hotel), kas stāv lepni kā viens no tikai dažajiem krogiem visā rajonā, kuru ugunsgrēks neesot skāris, kaut gan iesāka darbību pirms, apmēram, 100 gadiem – 1924. gadā. Gan jau vienmēr pelnījis īpašniekam labus ienākumus.

Krogs lepojās ne tikai ar to, ka Austrālijas bijušā tenisa meistare Ivonna Gulagonga (Yvonne Goolagong) vienmēr ienāk uz pusdienām, kad viņa ir šajā apkārtnē, bet arī, ka krogam ir pašam savs draudzīgs spoks. Nesatiekam ne vienu, ne otru, bet nogaršojot vēsu alutiņu palūdzu viesmīļa parakstu, ko viņš ar prieku izdara, izlasot to, kas rakstīts brošūrā par viņa darbavietu.

* * *

Nemazam nemanot, saule jau pārkāpusi augstāko punktu un sākusi iegrimšanu rietumos, kad iebraucam Ingelvudā (Ingelwood), par kuru manā brošūrā rakstīts, ka te atrodas divi krogi, vīnu dārzs un olīvu birzs. Diemžēl, abi minētie krogi slēgti, kaut gan viens turpina darboties kā pansija lauku strādniekiem. Vīnu dārzs diemžēl šodien slēgts un netiekam arī pie olīvēm. Tomēr, laimīgā kārtā, atrodam krodziņu, kas darbojās kā vajadzētu, bet neparādās manā brošūrā, un tam tāds unikāls nosaukums – Ingelvud Hotel! Žēl, ka pārējie vairs nedarbojas, bet Suzanna nesēro man līdzi. Būsim agrāk atpakaļ pie naktsmājām un varēsim vēlreiz piedzīvot to sārto saulrietu kā vakardien.

Tomēr, laiks diezgan nogaršot vietējo alutiņu un parunāties ar viesmīli. Izrādās, ka šeit agrāk, tā ap 1925. gadu, kad iedzīvotāju skaits bija pāri 1000 cilvēku, dūšīgi darbojās četri krogi, divas kokzāģētavas, tabakas lauks, kinoteātris un visvisādi preču un ēdienu veikali. Šajās dienās tūristi sagādā lielāko nodarbību vietējiem, it sevišķi, jo netālu no miestiņa atrodas Kūlmundas (Coolmunda) ezers, kas pievelk ūdens slēpotājus, buriniekus un makšķerniekus. Viņš arī paskaidro, ka vietas nosaukums cēlies no aborigēnu un angļu valodām. Ingol – cipreses koks vietējā valodā, un wood – no angļu valodas. Atvadoties viņš parakstās manā brošūrā un pamudina mūs iedzīvināties lauku garā (catch the country spirit); ar smaidu solāmies to arī darīt.

* * *

Esam mājās agrāk nekā biju plānojis, bet varam pasēdēt uz balkona pirms vakariņām, vērojot saules nogrimšanu aiz horizonta un tad krāsaino atspoguļošanos debesīs un mākoņos.

Brīnišķīgs un krāsains skats, bet kad pircēji sāk ierasties veikalā pāri par ielu un tā durvju taure sāk brēkt, dodamies uz vakariņām. Kaut gan, domājot par vakar ēsto bifšteku, manu, ka siekalas sāk rasties, pieprasam speķī tītu vietējo teļa gaļu, un arī vjetnamiešu veģetāriešu rullīšus un mazliet novecojušos sarkanvīnu.

Pirms gulēt iešanas, ejot uz vannas istabu, nemanu nekādu spokainu jušanu pie 6. istabas durvīm. Gan jau esam bijuši pieņemti kā godīgi viesi, un tās istabas rezidentam nav vairs dedzīgs iemesls mūs atkal vajāt.

No rīta pēc brokastīm uz balkona aprunājos ar viesmīli, kas mūs sagaidīja, kad aizvakar ieradāmies un laipni pastāstīja pa vietējo spoku. Izrādās, ka viņš ir krogus īpašnieks Brūs Delz (Bruce Dell), šī rajona ilgāka laika iedzīvotājs, krogus restaurētājs un ievērojams indivīds. Kad pastāstu par mūsu lauku krogu sirojumu, parakstoties manā brošūrā, viņš piebilst, ka šajās dienās laukos darbojās tikai, apmēram, 50% no krogiem, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Žēl gan, jo, ja visi darbotos vēl šodien, mūsu sirojums būtu ieildzis vismaz 10 dienas. Tas gan būtu sirojums! Bet, kad paskatos uz Suzannu, pamanu, ka gan jau tas arī būtu bijis man tāds vientuļš piedzīvojums.

Sirsnīgi atvadāmies un braucam uz nākošo krodziņu – Nobi (Nobby) miestiņā – Rads Pāb (Rudds Pub).

* * *

Rads krodziņš ieņem mīļu un pat slavenu vietu ne tikai Kvīnslandes, bet visas Austrālijas literatūras folklorā. Šeit, bieži sēdot un rakstot pie kamīna, autors Arturs Deivis, labāk pazīstams ka Stīls Rads (Steele Rudd), iedzīvināja tā laika lauku dzīvi un cilvēkus, un kļuva par vienu no pazīstamākajiem tā laika autoriem, kam vēl šodien plašs lasītāju atbalsts. Pasēdu arī turpat, kur viņš reiz sacerēja stāstus, bet koka sols man liekas ļoti neērts, un pakaļa ātri notirpst. Pacēlos, mazliet nejūtīgs, un ejam apskatīt vareno foto un dokumentu izstādi, kas grezno ik katru krodziņa sienu un kaktiņu.

Šis krodziņš iesāka darbību 1893. gadā ar nosaukumu Devenporter Hotel (Davenporter), bet 1980.tos, vietējam rakstniekam pa godu, ieguva šodienas nosaukumu. Šodienas īpašnieki pielikuši daudz pūles, lai uzglabātu krodziņa vēsturisko skatu un gaisotni, un piebūvējuši simpātiskas apmešanās kabīnes pagalmā. Saimnieks Evāns ar lauku mākslinieka aci gaumīgi piebūvējis ne tikai ērtu verandu, lietojot vecus, lietotus baļķus un citus būvmateriālus, bet arī veco klēti remontējis, kur tagad notiek miestiņa sapulces un ievērojamākie vietējie saviesīgie vakari. Pats Evāns labprāt negrozās publikā. To pienākumu viņš atstājis sievai Gailai (Gayle), un viņš laipni un lepni, bet bez pārspīlētas lepošanās paņem mani pie rokas un izvadā pa viņu pili!

Pie krogus letes, kad pieprasīju mazu glāzīti brūnā alutiņa, Suzanna ievēroja vairākas interesantas liķiera un porta pudeles ar šī krodziņu etiķeti. Nopērkam dažas pudeles, bet kad Suzanna uzprasa, kas tas pa zilgano liķieri, saimnieks stāsta, ka viņš ieraudzīja to pudeli kaut kur, kāda veikalā pilsētā un nopirka, jo viņam tā krāsa iepatikās. „Pats tādus dzeramos nelietoju, bet, ja vēlaties, tad labprāt pārdotu,“ viņš piebilst. Pielieku klāt citiem iepirkumiem, palūdzu saimniekiem parakstīties manā brošūrā, un atvadījušies un pateicoties viņu viesmīlībai, braucam uz nākošo krodziņu – Leiburnā (Leyburn).

* * *

Leiburnas Karaliskais krogs (Royal Hotel) celts 1863. gadā un līdz pat šai dienai darbojas nepārtraukti kā Kvīnslandes visvecākais, nepārtraukti licenzētais krogs, bet, diemžēl, krogus celtnieks un licences pirmais īpašnieks Džeims Mārījs (James Murray) bija liels dzērājs, un pēc smagas dzeršanas miris tikai 6 mēnešus pēc krogus darbības iesākšanas.

Kaut gan pāri pa 150 gadu vecajai mūru ēkai, kas redzama, šodien ir uzturēta, lietojot oriģinālos ķieģeļus, un parādās ļoti izskatīga, pat moderna garambraucējiem. Arī krogus pagalms omulīgs, kur šur tur atstāti ūdens trauki četrkājniekiem!

Līdzīgi daudz citām vietām, zelts bija iemesls ļaudīm pārvākties uz šejieni, un Leiburna bija viena no pirmajām nopietnajām apmetnēm, iegūstot nosaukumu Vārti uz rietumiem (Gateway to the West). Kaut gan zeltu rakšana nebija ilga, lauksaimniecība turpinājās, jo šajā rajonā, tāpat kā citur, kur esam piestājušies šī ceļojuma laikā, zeme ir ļoti auglīga. Tomēr iedzīvotāju skaits krietni krities, un šodien tikai, apmēram, 500 pierakstīti valsts tautas skaitīšanā.

Otrā pasaules kara laikā šeit pat atradās lidlauks kara lidmašīnām un arī Z diversijas desanta nodaļa (Z Special Unit), bet pēc kara – 1949. gadā – šeit notika Austrālijas pirmais auto sacīkšu Gran Prix. Šajās dienās katru gadu augustā veclaicīgas sacīkšu mašīnas atgriežas šeit, lai piedalīties sacīkstēs pa miestiņā uzstādīto 1 km garo trasi.

Krogs darbojas dūšīgi, un afišas visur sludina nākošo sacīkšu dienas. Vietējiem sacīkstes nes ienākumus un miestiņam slavu. Kad parādu manu krogus ceļojuma brošūru un palūdzu parakstus, visi ierosina man pieminēt sacīkšu faktu manā aprakstā, un, iztukšojis savu alus glāzīti, apsolos to arī izdarīt. Nu tad labs, kas padarīts, un dodamies tālāk uz Kliftonu (Clifton), par kuru brošūra stāsta – tur darbojas divi krogi.

* * *

Nesenā iedzīvotāju skaitīšanā Kliftonas ciemā pierakstīti 1500 iedzīvotāji, bet tuvākā apkārtnē dzīvo, apmēram, vēl tikpat daudz cilvēku. Piebraucot manu, ka mana brošūrā kļūdas, jo skaidri redzams, ka šeit darbojās ne divi, bet trīs krogi, un viesošanās laikā uzzinu, ka gadus atpakaļ varēja saskaitīt pat astoņus!

Kliftona ir ievērojams ciems rajonā, dibināta 1875. gadā, bet kur saimniecība iesākās jau 1840.tos, un lepojas, ka šodien blakus krogiem šeit darbojas slimnīca, skolas, banka, bibliotēka, sabiedrības centrs, vairāki produktu veikali, dažas vecoļaužu mītnes, izlases līmeņa polo laukums, golfu laukums, peldbaseins, kaut gan tas tikai 25 m garš, un dzelzceļa stacija. Šeit var iepirkt „akrus pa pieejamu cenu“ un ērti piedzīvot lauku gaisotni, kaut gan netālu no lielākiem centriem – Tūvumbā (Toowoomba) un Vorikā (Warwick).

Divi krogi stāv gandrīz viens otram blakus galvenajā ielā, bet trešais pāri dzelzceļa sliedēm ciemu otrā pusē. Nolemjot pusdienas paēst krogā pāri sliedēm, ērti novietoju auto starp pirmajiem diviem.

Kliftona Arms krogs bija ne tikai pirmais darbojošais krogs Kliftonā, kas celts 1884. gadā, bet arī pirmais, kas darbojās, lietojot elektrību! Tomēr, šajās dienās ļoti pievilcīga īpatnība ir krogus kamīns, kurā malku kaudzīte gaida sērkociņu dzirksteli. Redzi nu, kā tie laiki mainās!

Nogaršojot alutiņu, uzzinu, ka agrākos laikos kroga telpās un pagalmā bieži notika zirgu, liellopu un aitu ūtrupes, un, kad apkārtnes laukus sāka iedalīt mazākos gabalos pārdošanai, tie arī tika ūtrupēti šajās telpās. Šajās dienās vēl šad un tad notiek ūtrupes, un pircējiem, kā arī pārdevējiem vietas krogus augšstāvu guļamistabās, vai kabīnēs krogus pagalmā.

Netālu no Kliftona Armu krodziņu, patiešām tikai paklupšanas distanci, atrodas Kliftonu Klubu Hotelis (Clifton Club Hotel), ko vietējie pārkristījusi ar nosaukumu Rozā krodziņš (The Pink Pub). Celts 1889. gadā un krogs lepojas, ka neesot it nekad nodedzis! Samērā rets apstiprinājums lauku krogu vēsturē. Tomēr, krogu īpašnieki bija palaiduši krogu aprūpē, un tikai kad jauni īpašnieki pārņēma krogus īpašuma tiesības 2002. gadā, krogs atguva ne tikai savu lepnumu un stāju, bet arī zem grīdas dēļiem atklājās pagrabs un Kliftonas vēsture, avīžu lapās, fotogrāfijās un pastkartiņās.

Palūdzot saimnieces parakstu manā grāmatiņā, viņa vaicā, vai neesmu filmu biznesā, jo krogs vairākkārt esot bijis izmantots filmēšanai, un daudzi slaveni aktieri esot pasēdējuši tieši tur, kur es pats tagad sēžot. Pasmaidu un bolu acis pret Suzannu. Redzi nu, kādu iespaidu es nesu uz saviem pleciem! Viņas skats neatbalsta manu jauno pašvērtību, un ar vienu rāvienu iztukšojis alus glāzīti, pateicos saimniecei par parakstu un devumu, un dodos Suzannai līdzi uz auto.

* * *

Pārbraucot dzelzceļa sliedēm ceļā uz O'Šenlījs Hoteli (O'Shanleys), pasmejamies par nupat notikušo un manu īstermiņu slavu. Novietojam auto tieši pie krogus durvīm. Pilsētās gan tas nebūtu iespējams, pat ne pie mums Goldkostā.

Krogs īpatnēji dekorēts īru krodziņa stilā, kur vis visādas īru piemiņas lietiņas, it sevišķi tējas podi, karājās no griestiem, parādās uz plauktiem un sienām, bet vēl – īru valodā ar angļu tulkojumu visur tautiski teicieni un gudrības graudiņi atgādina, ka šeit darbojās netipisks austrāliešu krodziņš. Ēdienkartē redzu dažādus īpatnējus īru ēdienus. Es pasūtu jēra gaļa ar kartupeļu un sīpolu sautējumu, gatavotu, sekojot 200 gadus vecai receptei, bet Suzanna izvēlējās liellopu gaļu, kas sautēta īru alus mērcē un pasniegta bļodā ar sviesta mīklas pārklāju. Varēju arī noskalot ar īru alutiņu. Garšīgs gan.

Krogam arī sava vēsture. Celta 1899. gadā ar pagrabu, kas tikai atklāts nesenajos atjaunošanas darbos, un nosaukumu – Karaliskais krogs (Royal Hotel). Krogs bija vienīgais dzelzceļa austrumu pusē, un tā arī paliek šajās dienās. 1924. gadā jauns īpašnieks pārkristīja celtni, nosaucot to King's Hotel. Nākošie pircēji 2003. gadā bija no īru izcelsmes, un krogs pieņēma jauno īpašnieku uzvārdu – O'Šenlī Hotel (O'Shanley's). Katru gadu krogs svin ikvienu īru svētu dienu, un apmeklētājiem krogus pagalmā brīva pārnakšņošana, ja pašiem ir teltis vai karavānas. Īpašnieki arī lepojas, ka jau divas reizes Īrijas vēstnieks esot apciemojis O'Šenlī Hoteli un palicis uz pusdienām.

Kad mūsu pusdienas paēstas, apskatām tuvāk krodziņa istabas, kaktiņus un īru piemiņas lietiņas, bet drīz arī taisāmies uz nākošo krodziņu, palūdzot parakstu manā brošūrā, kurā diemžēl trūkst šī kroga pārskats. Pateicamies par jauko viesmīlību, garšīgām pusdienām un kroga interesanto iekārtojumu, un dodamies laukā uz auto.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl