Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Kas ir latvietība bez valodas? Un kas ir latviešu valoda, jo to nelieto?

Kamēr Latvijā ir aktīva kampaņa „Atkrievisko Latviju“ ar mērķi izstumt krievu valodu no publiskās telpas, tikmēr Austrālijā un, jāpieņem, citās diasporas zemēs, ir tendence mazināt latviešu valodas lomu latviešu pasākumos.

Mērķis jau ir cēls – „vecās trimdas“ jaunākās paaudzes, un dažreiz pat ne tik jaunas, bieži nesaprot latviešu valodu. Bet latviski nerunājošie tomēr vēlas kaut kādā veidā saistīties ar „latviešu lietām“.

Maiņa ir labi redzama 3x3 saietos Austrālijā. Ja pirmā 3x3 saietā Kanberā neļāva vienai ģimenei piedalīties, jo bērni nelabprāt sazinājās latviski, tad 2024. gada 3x3 Austrālijā mērķis ir būvēt tiltus starp latviski runājošajiem un nerunājošajiem.

Bez tam lasām pārmetumus dažās Feisbuka grupās, ja tur kāds veic ierakstu latviski, vai ja ir saite uz rakstu latviski. Tas par spīti tam, ka automātiskais teksta tulkotājs šajās dienās ir jau samērā labs. Tieši šāda pārmetuma dēļ laikraksts Latvietis vairs „neuzbāžas“ vienai Austrālijas Feisbuka grupai ar rakstiem par vietējās sabiedrības notikumiem.

Tātad tiek pretstatīta latviešu valoda ar visām citām „latviešu lietām“. Visus trimdas gadus lielajās pilsētās ir bijušas visādas iespējas piedalīties „latviešu lietās“ latviešu valodā. Valodas pazušana no vienas paaudzes uz nākamo ir bijusi vairāk vai mazāk apzināta, nesaprotot cik daudzas reizes vieglāk ir uzturēt valodu nekā to gandrīz no jauna mācīties.

Pastāv dažādas iespējas šodien mācīties latviešu valodu ārpus Latvijas, bet aktuāls ir jautājums, vai latviešu valodas skolotāji ir apbruņoti ir jaunākām zināšanām par metodēm, kā mācīt latviešu valodu pieaugušajiem ārpus Latvijas. Latvijā mācekļiem vēl ir iespējas iegremdēties latviskā vidē, bet ārpus Latvijas tādas iespējas ir ļoti ierobežotas.

Domstarpības pastāv jau vismaz 40 gadus – vai rēķināties tikai ar latviski runājošiem, vai censties iesaistīt visus interesentus, atstājot latviešu valodu novārtā? Mums ir svarīgi gan nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu, gan piesaistīt plašāku cilvēku loku nosacīti latviskos pasākumos. Diemžēl, izvēle ir jātaisa biežāk un biežāk.

Velsieši kādreiz bija pat bēdīgākā situācijā nekā latvieši valodas ziņā, bet tagad velsiešu valoda atdzimst. Latvietība bez latviešu valodas, protams, ir iespējams. Jāskatās tik uz īriem. Bet tas būtu ļoti bēdīgi.

GN
2023. g. 12. aprīlī