Kopīgi darināti tautastērpi

Palielināt / Enlarge

Cepuru veidne. Izmantota Alsungas tautastērpa cepuru izgatavošanai tautas deju kopas „Diždancis“ vīriem Toronto, Kanādā 20. gadsimta 70. gados. Muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājums. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Toronto latviešu biedrības sestdienas skolas vecāki mācās rokdarbus un darina tērpus Toronto latviešu biedrības namā 1984. gadā. Lilijas Balgalves-Treimanes dāvinājums. Foto no muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājuma. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Judītes Vāgneres vadītās tautas deju kopas „Vecais Diždancis” dejotāji pašu gatavotajos tautastērpos Toronto, Kanādā 1990. gadā. Solveigas Miezītes dāvinājums. Foto no muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājuma. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Deju kopas „Diždancis“ dejotāji Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās Minsterē, Vācijā 1987. gadā. No kreisās: Dace Miezīte, Alberts Vītols, Kaiva Sukse, vadītājs Zigurds Miezītis, Māra Tērauds, Atis Freimanis, Ruta Lauzis. Daļa no dancotāju tērpiem ir pašu gatavoti. Solveigas Miezītes dāvinājums. Foto no muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē“ krājuma. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un ir vismaz viens tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija no Latvijas, vai pašu gatavots, austs un šūdināts, vai varbūt pasūtīts pie kāda no daiļamatniekiem.

No 1945. līdz 1991. gadam trimdas latviešiem saikne ar Latviju bija ierobežota, bija retas iespējas pasūtīt tautastērpus no Latvijas. Zināšanas par tautastērpiem un to darināšanu balstījās bēgļu gaitās izvestās grāmatās, reizēm arī no Padomju Latvijas atsūtītos izdevumos. Lielu autoritāti trimdas sabiedrībā ieguva cilvēki, kuri bija mācījušies etnogrāfiju un rokdarbus Latvijā. Vairākās vietās pasaulē veidojās latviešu tautastērpu interesentu grupas, kuru dalībnieki kopīgi mācījās etnogrāfiju, apguva tautastērpu darināšanu un kopā gatavoja tērpus.

Cepuru veidne

Šī cepuru veidne tiks izstādīta no 2023. gada 9. jūnija līdz 3. septembrim muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē izstādē UZVILKT LATVIJU. Latvieša tautastērps pasaulē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. Izstādē būs aplūkojami 40 ārzemju latviešu tautastērpi un to valkātāju un darinātāju stāsti.

Toronto latviešu tautas deju kopa Diždancis Zigurda Miezīša vadībā lēma paši iemācīties darināt savus tautastērpus. Puiši tika aicināti gatavot Alsungas vīru tērpus, savukārt meitām tautastērpu darināšanā tika dota brīva izvēle. Tā deju kopas vīrieši paši darināja apkalumus, bet sievietes iemācījās aust pīnes, ko šūt gar brunču malām. Atzīstot E. Kivickas un A. Karnupa sagatavoto izdevumu Novadu tērpi par ļoti noderīgu informācijas avotu tautastērpu izgatavošanai, deju kopa Dičdancis to pārizdeva, grāmatu papildinot gan ar dziju krāsu paraugiem, gan ar fotogrāfijām, kurās paši dejotāji bija tautastērpu modeļi.

Danute Grīnfelde
muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“