Aprīlis, ražens mēnesis Pertā

Palielināt / Enlarge

Rita Džonsona un Jūlijs Bernšteins. FOTO Anita Rudaka.

Laikam nav neviena valsts, pilsēta, organizācija, ģimene vai kopiena, kuru šis Covid-19 vīruss nav iespaidojis. Arī Pertā viss bija apstājies. Cilvēki bija mainījuši savu dzīvesveidu un palikuši nošķirti no citiem, lai atturētos no vīrusa. Bet nu jau pamazām atgriežamies vecajās, pierastajās sliedēs. Mūsu vanadzītes nu jau vairākus mēnešus katra mēneša pirmajā piektdienā Daugavas Vanagu klubā mums gatavo pusdienas, un liekas, ka ar katru mēnesi pusdienotāju skaits pieaug. Nav jau tā, ka tās pusdienas būtu tik svarīgas, bet liekās, ka galvenais iemesls ir atnākt uz Pertas Latviešu Centru, lai satiktos ar draugiem un padzīvotu latviskā vidē un parunātu mātes valodā, kurā mēs jūtamies labāk. Ir jau arī apnicis sēdēt mājās un nekur daudz nekustēties, kaut gan uz vecumdienām arī tam ir liels pievilkšanas spēks.

Pēc kāda, liekās klusa laika, aprīļa mēnesis Pertā ar visiem saviem notikumiem izvērtās par visai raženu laiku.

Pirmdien, 3. aprīlī, Pertas Latviešu Centrā bija atkal pulcējies parastais latviešu bariņš savā kopienā; pasēdējām un papļāpājām, vanadzes arī bija parūpējušās, lai mēs nebūtu izsalkuši.

Pertas latviešu organizācijas sanāca kopā un nolēma, ka dažiem no mūsu vidus nācās sevišķa pateicība un tāpēc Ritai Džonsonai un Jūlijam Bernšteinam par viņu neatlaidīgo darbu Pertas latviešu kopienas darbā piešķīra sevišķu Atzinības apliecību.

Rita Džonsona jau no pirmajiem gadiem Pertā ņēma dalību gan tautas deju kopā, meiteņu basketbolā, daudzus gadus viņa vadīja Latviešu Biedrības biblotēku un vairākus gadus sagatavoja latviešu skolas bērnu sarīkojumus un ludziņas. Spēlēja Pertas latviešu teatrī – bija laba aktrise un sufliere, dziedāja Pertas latviešu un DV korī, ilgus gadus un vēl tagad ir Latviešu biedrības valdē un ir laikam visilgāk arī Pertas vanadžu vadītāja. Rita ir Pertas latviešu dzīvības uzturētāja.

Jūlijs Bernšteins jau pašos sākuma gados Pertā latviešu komandā spēlēja basketbolu, bija viens no Pertas Dramatiskās kopas dibinātājiem un visos kopas pastāvēšanas gados spēlēja tās lugās (cik lugās, es nemēģināšu skaitīt), viņš bija Pertas Latviešu teātra sirds kā uz skatuves, tā aiz skatuves. Ar savu aktiera māku viņš bija arī vienmēr gatavs godināt mūsu sarīkojumus ar latviešu dzejām. Laikam arī visi Pertas Latviešu Centra krāsošanas darbi bija Jūlija roku darbs. Vēlāk Jūlijs arī ilgus gadus ziedoja Daugavas vanagu valdes darbā.

Abi izvēlētie Pertas kopienas čaklie rūķīši ir ar uzviju pelnījuši, ka mēs viņus sevišķi suminām. Paldies Jums abiem par ziedošanos Pertas latviešiem un caur to arī Latvijai!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“