Intervija

Palielināt / Enlarge

Foto no izrādes JĀNA mēģinājumiem. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Foto no izrādes JĀNA mēģinājumiem. FOTO Ojārs Greste.

Egils: Judīt, līdz pirmizrādei palikušas dažas dienas. Es zinu, ka esmu sacerējis daudzšķautņainu lugu; kā Tu tiec galā? Vai esi nokodusi vairāk, nekā spēj sakošļāt?

Judīte: Noteikti! Egil, tu man esi iedevis burvīgu lugu; saīsinātu un ar interesantiem, bet papildinošiem tekstiem. Sarežģīts ir tas, ka teksts ir īsāks, un Annas Brigaderes luga ir, apmēram, 2 stundas gara. Tu esi to saīsinājis uz, apmēram, pāri par stundu. Tādēļ aktieriem ir ātri jāmaina jūtas katrā situācijā. Tas ir interesanti un moderni, bet sākumā grūtāk.

Egils: Gribēju zināt, kas Tevi pirmajā kārtā piesaistīja JĀNAI. Luga tiek izrādīta reti un ir mazliet vecmodīga, vai ne?

Judīte: Man Ieva Ozoliņa prasīja, lai es sagatavoju īsfilmu no vienas Annas Brigaderes lugas gandrīz 2 gadus atpakaļ PLATS konkursam. Es meklēju lugu, kura nebija daudz redzēta, un man karaliene Jāna imponēja – stipra sieviešu loma! Tad es sadarbojos ar Lūkasu Strautiņu un dažiem ALT aktieriem COVID laikā attālināti un sanāca vareni, un mēs pat dabūjām divas godalgas. Es šo filmiņu parādīju Tev, un tā mēs sākām sadarboties, un Ieva ierosināja, lai mēs šo sagatavojam mūsu ALT 70 gadu jubilejai.

Valoda mani īsti neatbaidīja, jo esmu daudz Šekspīru izrādēs spēlējusi, un man šī vecmodīgā valoda interesē. Mēs esam šo lugu, kas rakstīta 1936. gadā, ievilkuši 2023. gada laikmetā ar skatuves iekārtu nenoteiktā laikmetā, kostīmus un arī tehnoloģiju pielietojot.

Egils: Es zinu, ka Tev patīk mūzika. Kā jūs ar Sandru Birzi sadarbojaties, veidojot dziesmas un mūziku lugai?

Judīte: O, jā, man ļoti patīk vienmēr lugās pielietot mūziku, un ar Sandru (Red. Sandru Birzi) mēs bijām vienās domās par izjūtu un skaņām! Tu, Egil, pats biji arī domājis par mūziku un skaņām, un tad mēs pielikām savas idejas klāt. It sevišķi skaisto mīlas dziesmu, kuru Sandra komponēja mūsu lugai. Sandra iekļāva piedalīties izrādē ne tikai savu vīru Robi (Red. Robertu Birzi), bet arī vienreizējus dziedātājus un mūziķus no VESERA un DAINAS koriem. Mani gan pārsteidza viņas talants uzreiz spēlēt un sacerēt mūziku uz vietas dažos sākuma mēģinājumos. Un pat vienu vakaru ar Robi, Tiju Lodiņu un Mārtiņu Pūpēdi, kad Sandra sēdēja pie klavierēm un dziedāja un komponēja uz vietas. Tiešām vienreizēja sadarbošanās ar Sandru!

Egils: Esmu iekļāvis daudz tehnoloģiju; kā Tu tiec galā ar šo sarežģītību un izmaksām?

Judīte: Tur bija ļoti daudz tehnoloģijas nav mainītas. Es domāju no laikiem, ko būvēju. Un šajās dienās teātriem ir gaismas, kurām vajag jaunu tehnoloģiju, lai pieslēgtu un radītu efektus. Tā mēs dabūjām lielu atbalstu gaismām un citām tehnoloģijas vajadzībām.

Egils: Ak, tā, ok. Tagad par kostīmiem. Vai esi iestatījusi izrādi noteiktā laikā? Vai vari dot mājienu, kādi būs tērpi?

Judīte: Nē, nav noteikta, specifiska laika. Es iedomājos tādā „trauksmainā, mistiskā laikā“; grezni, vecmodīgi, moderni, krāšņi un vienkārši. Krāsas specifiskas aktieru tēliem. Jānai – gaišas un maigas; Agistai – sarkanas un melnas.

Egils: Interesanti. Brigaderes vecās pasaules valoda. Kā jūs un aktieri tiekat galā ar šīm grūtībām?

Judīte: Es domāju, ka nebija tik grūti. Mēs koncentrējāmies uz attiecībām un sajūtām un mēģinājām, lai izklausās vairāk kā proza. Lēnām attīstījās, kad patiesību atrada vārdos un tēlā.

Egils: Tagad par pašiem aktieriem. Vai viņi uzvedas un mācās savu tekstu? Kas viņiem šķiet visgrūtāk?

Judīte: Jā! Un kādreiz – nē! Tā jau iet ar lugām, kamēr saliedē raksturu, tekstu, attiecības no mēģinājumiem līdz pieliek skaņas, mūziku, kostīmus, rekvizītus, un tad vienmēr viss mainās līdz tam laikam, kad saliedē visu kopā un ir perfekti un patiesi.

Egils: Saprotams. Kas Tavuprāt, ir grūtākais un vieglākais šajā procesā?

Judīte: Es domāju tajā laikā, kad režisors saņem tekstu un izvēlas pareizos aktierus lomām, un tad laiž, lai aktieri izmēģina un atrod patiesību savās lomās un attiecībās ar citiem aktieriem.

Sākums režisoram ir grūtākais, un vieglākais ir, kad nodod aktieriem, tehniķiem, muzikantiem rokās un redz, kas notiek. Tas ir visinteresantākais laiks!

Egils: Ja Tu varētu darīt to visu vēlreiz, ko Tu darītu savādāk?

Judīte: Es nezinu, vai darītu kaut ko savādāk. Mūsu ansamblī atnāca tādi cilvēki mums palīdzēt ar idejām, tehnoloģisku problēmu risinājumiem un iedvesmu, un es tiešām biju pārsteigta, ka viņi bija tik devīgi ar savu laiku, talantu un sirsnību.

Un Tu it sevišķi! Man gan bija bailes uzņemties Tavu JĀNU, jo nezināju, vai esmu spējīga. Bet Tu jau mani pazīsti!!!

Egils: Hahaha. Beidzi. ALT ir (gandrīz!) tikpat vecs kā Tu. Kāda ir Tava visskaistākā atmiņa?

Judīte: Nobeidzot manu laiku Melburnā ar ALT, Tevi un ar šo burvīgo lugu un ansambli. Paldies! ■