Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvija maija beigās vēlēs jaunu prezidentu. Latvijas Satversme nosaka, ka: „Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu...“ Tālāk seko sarežģīti noteikumi par likumu izsludināšanu. Prezidentam ir tiesības ierosināt likumus, bet ir tikai ierobežotas tiesības aizkavēt Saeimas pieņemtā likuma izsludināšanu. Zīmīgākais ir Satversmes 53. pants: „Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumos.“

Tātad Latvijas prezidentam ir juridiski nedaudz vairāk tiesības par Austrālijas Ģenerālgubernatoru, bet daudz mazāk tiesības nekā ASV prezidentam.

Latvijas prezidentu ievēl, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Pieteikti ir trīs prezidenta kandidāti – Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs. Patreizējais prezidents Egils Levits atteicās kandidēt, jo viņam nebija nepārprotams valdības koalīcijas atbalsts. Ja pirmā kārtā neviens kandidāts nesaņem 51 balsi, tad deputāti balso atkal. Ja vēl nevienojas, tad nesekmīgākais kandidāts tiek strīpots, un deputāti balso atkal.

Ja nevar vienoties par vienu no oriģināliem kandidātiem, tad var nominēt arī jaunus kandidātus. Šādā veidā Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gadā parādījās kā prezidenta kandidāte tikai 6. kārtā, un viņu ievēlēja ar 53 balsīm atkārtotā 6. kārtas balsojumā. Arī 1927. gadā Latvijas otro prezidentu Gustavu Zemgali ievēlēja tikai pēc vairākām kārtām – viņš nebija viens no oriģināliem kandidātiem.

Nevienam no piedāvātajiem trim prezidenta kandidātiem nav redzams pietiekami liels atbalsts, un ir iespējams, ka kāda partija pat balsos pret visiem trim. Ja agrāk deputāti balsoja aizklāti par prezidentu, tad kopš 2019. gada Satversmes maiņām balsošana ir atklāta.

31. maijs būs zīmīga diena Latvijai. Prezidents, arī ar ierobežotām tiesībām, ir valsts pirmā persona, un deputātiem šajā gadījumā jādomā par valsti, ne par partijas jautājumiem. Cerēsim uz labāko.

GN
2023. g. 24. maijā