ALT 70 gadu jubilejas izrāde

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. No kreisās: Eero Pūpēdis, Pēteris Saulītis, Matīss Kaziņš, Paula Bloma. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. No kreisās: Pēteris Saulītis, Zenta Schuperte, Matīss Kaziņš, Gvido Zundurs, Eeros Pūpēdis, Ieva Ozoliņa. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes. No kreisās: Gvido Zundurs, Paula Bloma, Ieva Ozoliņa FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Eero Pūpēdis un Pēteris Saulītis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

ALT ansamblis. Centrā skats no izrādes. No kreisās: Pēteris Saulītis, Zenta Schuperte, Matīss Kaziņš, Gvido Zundurs, Eeros Pūpēdis, Ieva Ozoliņa. FOTO Melnbaltās: Zac Schubert-Youston; krāsainā: Ojārs Greste.

Atzīmējot 70 gadu jubileju, Austrālijas Latviešu teātris (ALT) iestudēja Egila Ķipstes lugu Jāna pēc Annas Brigaderes lugas Karaliene Jāna motīviem.

Lugas darbība notiek teiksmainā laikā un vietā. Lugā ir mīlestības motīvs, un tas saitās ar tēmu par uzticības svarīgumu, par pašaizliedzību un par sevis nodošanos cīņai par labo, taisnīgo, patieso, par tautu un valsti. Kad valstij uzbrūk karaļa Ūpja armija, Jāna atved trimdiniekus – brīvības cīnītājus, un karalis Margotis nepadodas savtīgo padomdevēju ierosinājumam atdot daļu valsts Ūpim, bet pats dodas cīņā pret ienaidnieku uzbrucēju. Izrādē tas saistīts ar šodienas traģiskajiem notikumiem – Ūpja pamatojums Margota valsts uzbrukumam lieto Putina vārdus par „speciālo militāro operāciju“ Ukrainā, un Margota uzruna savai armijai lielā mērā ir Zeļenska teiktais.

Lugā vissvarīgākās nav cilvēku psiholoģija, tā nerāda reālistiski un neanalizē tās personu savstarpējās attiecības. Luga ir fabula: tās pamatmotīvs ir morāla mācība, līdz ar to situācija, notikumi, tēlu psiholoģija ir vienkāršoti.

Režisores Judītes Šmitas lugas iestudējums rāda notikumus stilizētā veidā, tā efektīgi izceļot pamatidejas un mācību. Ansamblis ar vienkāršotām, stilizētām kustībām rāda tautas un trimdinieku grupas viedokļus un mijiedarbību ar radošām personām.

Ļoti piemērotā mūzika ar Sandras Birzes kompozīciju un tautas dziesmu apdarēm, kā arī leģionāru dziesmu, baznīcas mūziku, Emīla Dārziņa un Trober de Morte dziesmām padziļināja emocijas un notikumiem piedeva plašāku nozīmi, tā radot iespēju publikas domām saistīties ar dažādiem pasaules notikumiem, ne vien ar to, kas redzams uz skatuves. Jāpiezīmē, ka Sandra Birze (klavieres, balss) saslima divas dienas pirms izrādes. Viņas vietā stājās Jolanta Lārmane; viņai, pārējiem mūziķiem un aktieriem bija tikai divas dienas kopīgiem mēģinājumiem jaunajā sastāvā.

Atsevišķa aktieru spēle bija atbilstoša lugas tēmām un fabulas stilam. Austrālijas latviešiem ļoti labi pazīstamais aktieris un režisors, viens no ALT stūrakmeņiem, Gunārs Klauss videoierakstā ar dobju balsi teica karaļa Ūpja (Putina) runu, kuras mērķis ir attaisnot uzbrukumu citai valstij.

Paula Bloma – Jāna – ar atturību, mierīgumu, rādīja Jānas iekšējo spēku, izturību, pašaizliedzību. Tas bija sevišķi redzams lugas zīmīgajos momentos. Kad Margotis noņēma kroni no Jānas galvas, lai uzliktu to Agistai, publika redzēja Jānas sāpes, bet arī viņas pašaizliedzību un spējas neļaut grūtībām viņu salauzt. Tādu pašu spēku Paula Bloma pauda lugas beigās, sūtot Margoti uz cīņu: „Ej pie vīriem!“

Ieva Ozoliņa nemāksloti rādīja kalpones Naulas tēlu – patiesu un uzticīgu, ar dziļām jūtām, bet arī ar lietišķu pieeju grūtos apstākļos.

Eero Pūpēdis un Pēteris Saulītis pārliecinoši radīja savtīgu, negodīgu, glumju politiķu tēlus – „iekļaujot visas tās īpašības, kuras ienīstu cilvēkos“ – tā Eero Pūpēdis izrādes programmiņā saka par savu tēlu.

Zentas Schubertes Agistē manījām savtību, dvēseles tukšumu.

Edmunds Ronis – Sveiris –pārliecinoši mudināja trimdinieku armiju uz cīņu par pastāvēšanu un neatkarību.

Matīss Kaziņš meistariski apvienoja karaļa Margota personisko, cilvēcīgo dzīvi ar ārējo, publisko, politisko. Publika redzēja Margota mīlestību, kad viņš bija ar Jānu, viņa grūto padošanos spiedienam, atstumjot Jānu un precot Agistu. Vēlāk lugā Matīss rādīja, cik grūti Margotim izšķirties, vai pieņemt politiķu padomus, vai karot. Ar pēdējiem vārdiem lugā Matīss Kaziņš izcēla Margota spēku, ko viņš bija guvis no Jānas, un ar to atgādināja lugas mācību.

Paldies Austrālijas Latviešu teātrim (ALT) par lielisko izrādi. Vislielākā pateicība par visām izrādēm kopš 1953. gada! Latviešu sabiedrība milzu daudz guvusi no ALT – gan uzjautrinājumu un smieklu komēdijas, gan vielu pārdomām un iespēju spriest par to, kas būtu vissvarīgākās vērtības. Publikai ir bijusi iespēja iepazīties gan ar Blaumaņa lugu tēliem, gan Raiņa dziļām tēmām un dzejisko valodu, ar Zīverta lugām, kas iztirzā jautājumus, kuri ne tikai bija aktuāli Zīverta laikā, bet ir aktuāli visos laikos.

Paldies režisoriem, aktieriem, mūziķiem, dekorāciju un kostīmu meistariem, apgaismotājiem un tehniskajiem skatuves darbiniekiem.

Varam tikai pievienoties ALT priekšnieces Ievas Ozoliņas vārdiem: „...es jūsmoju par plašo ALT saimi, kura turpina iesaistīties mūsu izrādēs, un par jaunajiem spēkiem, kas katru gadu pienāk klāt.“

Kārlis Brēmanis
Laikrakstam „Latvietis“