Anita devusies kājām „pāri Austrālijai“

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Elita Klundere un Anita Andersone staigā parkā Melburnā. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Imerietes Elita Klundere un Anita Andersone. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Anitas kājas. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Laikraksts „Kurzemes vārds“ 2008. gada 27 augustā.

Palielināt / Enlarge

Sestdienas, 2023. gada 20. maija, pusnaktī (pēc Latvijas laika) Anita Andersone pabeidza savu dalību soļošanas konkursā Imerias sportiskais izaicinājums 2023 – IEŠANA. Viņa bija nogājusi kopumā 2023 km. Pasākums sākās 2023. gada 20. martā un ilga 62 dienas. Mērķis bija katram gājējam šajā laikā noiet cik vien tālu iespējams. Katru dienu konkurentiem bija jālejupielādē noietais attālums, kā to reģistrējusi rīkotāju apstiprināta sporta ierīce. Anitas gadījumā tas bija Garmin pulkstenis, bet Elitas – aplikācija mobilajā tālrunī. Tas nebija soļu izaicinājums (steps challenge), bet faktiski noietie kilometri. Turklāt, bija nepieciešama staigāšana ārā, lai to varētu ierakstīt ar GPS palīdzību.

Sacensības bija pasākums, kurā varēja piedalīties Latvijas studentu un studenšu korporāciju kopu locekļi visa pasaulē. Lielākā daļa no 139 dalībniekiem bija no Latvijas, un no pārējiem, aptuveni 20 dalībnieki bija no Polijas, bet saujiņa no Nīderlandes, Vācijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Francijas, kā arī no Austrālijas un Jaunzēlandes.

Austrālijas dalībnieces bija Elita Klunder un Anita Andersone, abas no korporācijas Imeria Melburnas kopas. No Kraistčērčas, Jaunzēlandē Ivars Brencis pārstāvēja Fraternitas Vanenica.

Sacensības bija divos līmeņos – indivīdu un arī komandu. Konkursa komandu ieskaitē tika sasummētas 5 vistālāk nosoļojušo dalībnieku distances. Komandu sacensības uzvarēja studenšu korporācija Selga. Komandu galu rezultāti ir norādīti rakstam pievienotajā tabulā. Tabulā no 27 konkurentiem ir iekļautas vadošās komandas, kā arī tās, kuras darbojas, vai ir aktīvi darbojušās Austrālijā.

Individuālajā vērtējumā Anita ar 2023 km (vidēji aptuveni 33 km un 5-11 stundu soļošana katru dienu) nobeidza pirmā vietā. Elita, kura kopumā nogāja 446,3 km, ierindojās starp labākiem 20%, 26. vietā, un ceturtā vietā – 5 vistālāko Imerias soļotāju vidū. Vadošo dalībnieku noietie attālumi ir norādīti rakstam pievienotajā tabulā.

Sacensības bija ļoti izaicinošas. Bez staigāšanas Anitai, līdzīgi kā visiem konkurentiem, vajadzēja paspēt veikt visus pārējos pastāvīgos pienākumus un darbus.

Jau pirmā nedēļa Anitai sagādāja īpašu izaicinājumu uzturēt pašas uzlikto staigāšanas režīmu, kad viņa devās 3 dienu 2000 km braucienā ar automašīnu uz Kiamu (netālu no Sidnejas) uz koncertu, kuru sniedza pasaulē pazīstamā un starptautiski atzītā latviešu pianiste Lauma Skride, un atpakaļ ar līkumu, caur Kanberu uz teātra izrādi un uz tikšanos ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem. Iznāca tā, ka apciemojuma laikā varēja iekļaut staigāšanu ap Bērlija Grifina ezeru, kas notika kopā ar vēstnieku Marģeru Kramu un viņa sievu Sandru, pat nejauši satiekoties ar Lietuvas vēstnieku Darius Deguti viņa rīta skrējienā. (Vēstnieks Degutis pagājušajā gadā bija goda viesis Apvienotajā baltiešu deportāciju piemiņas sarīkojumā Latviešu namā, Melburnā.)

Anita pēc iespējas visur gāja kājām, nevis kā ierasti ar automašīnu vai sabiedrisko transportu. Visbiežākie regulārie maršruti bija uz Latviešu namu – uz kora mēģinājumiem un Kultūras dienu rīcības komitejas sanāksmēm, uz vietējo tirgu, veikaliem pirkt pārtiku; pa gājēju takām vairākos apstādījumos, gar pludmali vai Jarras upes krastu un uz pilsētas centru – apmēram 5 km no mājām. Garāki gājieni ieskaitīja dažādu pasākumu apmeklēšana līdz pat 15 km no mājām. Viņa izvēlējās, piemēram, staigāt mājās no Dziesmu svētku kora kopmēģinājuma latviešu baznīcā, un nevis dodoties pa taisnāko, aptuveni 14 km garo, maršrutu, bet gan daudz garāku ainavisku ceļu, ko es viņai ierosināju un kura rezultātā, viņa atgriežas mājās krietni pēc tumsas iestāšanās.

Lai gan Anita staigāja galvenokārt viena, Kiama bija viena no retajām reizēm, kad es ar viņu gāju kopā vakarā gar Kiamas pludmali; tas bija pēc Laumas koncerta. Es būtu pievienojies Anitai, ejot uz vijolnieces Sofijas Kirsanovas koncertu mūzikas klubā Tempo Rubato (Melburnā) kādu vakaru (apmēram 10 km no mājām), taču laiks bija tik nepatīkams, ka devos turp ar tramvaju un satiku lietū izmirkušo Anitu koncerta norises vietā. Konkursa beidzamajā nedēļā Anita uz diennakti bija aizlidojusi uz Kanberu, tomēr katru dienu paspējot nostaigāt vairāk nekā 25 km, arī daļēji kopā ar imerieti no Latvijas Vinetu Freimani, kura darba komandējumā pašreiz strādā Latvijas vēstniecībā Kanberā kā Otrā sekretāre, Konsulārie jautājumi.

Sacensību gaitā Anita ievērojami palielināja savu soļošanas distanci. Pirmie 1000 km tika veikti 34 dienās, vidēji 29,4 km katru dienu. Otrie 1000 km aizņēma 26 dienas, vidēji noejot 38,5 km. Viņas lielākā ikdienas distance bija 55,5 km 8. maijā. Šo attālumu tomēr pārspēja otrās vietas ieguvējs Valdis Indrikovs, kurš pēdējā sacensību dienā nosoļoja 61,5 km.

62 dienu laikā Anitai uz katra kājas pirksta un citām pēdas daļām bija pastāvīgi – un tās vairojās – tulznas. Viņai bija 10 vizītes pie podiatristiem, 7 vizītes pie osteopāta un vienu reizi pie sava ģimenes ārsta, saņemot antibiotikas, lai novērstu iespējamu inficēšanos ar plīsušo asins tulznu. Viņa smejas, ka esot izpirkusi gandrīz visus tulznu plāksteru krājumus no 6 aptiekām 5 km rādiusā no mūsu mājām, kā arī baudījusi ievērojamu daļu no podiatres tulznu aprūpes krājumiem.

Galvenie Anitas pastaigas taktiskie aspekti bija šādi:

• No pašas pirmās dienas doties ar jaudu, lai izveidotu līdera pozīciju. Ja gadījumā konkurenti kādu dienu strauji palielinātu savu dienas staigāšanas attālumu, viņai būtu iespēja atbildēt nākamajā dienā. (Latvijas un Austrālijas atšķirīgās laika zonas nozīmēja, kad Anita staigāšanu izbeidz ap pusnakti, Latvijā bija vēl tikai plkst. 17.00.) Mērķis bija saglabāt vidējo ātrumu 5 km stundā.
• Mēģināt staigāt vismaz 3 posmus katru dienu: no rīta, pēcpusdienā un naktī. Ievērojami attālumi tika veikti stundās pirms pusnakts stundās.
• Klausīties podkāstus un Latvijas Dziesmu svētku koru koncertu repertuāru ierakstus. Telefona sarunas. (Jaunākā meita Lija, kura atrodas Latvijā, bieži pakavēja mammai laiku.)
• Nestaigāt tālāk par 15 km no mājām un pieturēties tuvu mājām pēc tumsas iestāšanās.
• Valkāt ērtu apģērbu un divus zeķu pārus. Rotēt starp pieciem apavu pāriem, valkājot zandāles un „šļūcenes“, kad tulznas kļuva nepanesamas.
• Cerībā, ja kādu dienu līst lietus, tad nākamajā dienā būs labāks laiks. Valkāt labu apģērbu slapjam laikam un mēģināt pasargāt pēdu pārsējus no izmirkšanas pēc podiatru norādēm.
• Uzstādīt īstermiņa mērķus un atalgojumus, piemēram, noiet 2 stundas vai 10 km pirms pārtraukuma, atvelkot elpu dažādās kafejnīcās. Gājiens pie vecākās meitas Jānas nodrošināja ļoti patīkamu atpūtas pauzi, reizē labas distances pieveikšanu.

Kāpēc viņa to darīja? Lielāko daļu lietu, ko Anita uzņemas darīt, viņa veic ar pilnu atdevi, un viņai pret korporāciju ir īpašs maigums sirdī. Šis izaicinājums deva iespēju piedalīties foršā projektā, kurā viņa varēja dalīties ar Elitu, kuras vīrs Marks arī ļoti interesējās par savas sievas gaitām, un stiprināt saites ar Latvijā atdzimušo kopu, reizē atbalstot šo pasākuma rīkotājas.

Tomēr man ir cita teorija. Tā bija apņemšanās, kas sasaucas ar notikumu 2008. gadā (toreiz biju apmēram 6 gadus jaunāks par Anitu), kad es devos pāri Latvijai no Pasienes, Krievijas pierobežā līdz Liepājai pie Baltijas jūras – 750 km 24 dienās (un vairākkārt sūdzējos par vienu mazo tulznu, kas lika sevi manīt lielāko pārgājiena daļu). Anita mani sagaidīja, kad nonācu Bernātos, lai viņa ar mūsu meitu Liju beidzamajā gājiena dienā varētu soļot man līdzi pa pludmali uz Liepāju. Bernātos mūs ar Anitu intervēja kāda Latvijas laikraksta žurnāliste, man jautājot, kāpēc es gāju pāri Latvijai. Es atbildēju: Es gribēju pagodināt Anitas tēvzemi. Nākamais jautājums bija Anitai: Un kad Jūs dosaties staigāt pāri Greiema dzimtenei?

Anita beidzot to ir izdarījusi, kaut virtuāli. Īsākais attālums, lai šķērsotu Austrāliju, (iespējams) ir no Port Ogasta (Port Augusta), kas atrodas Spensera līča ziemeļu galā, līdz Karambai, Karpentērijas līča dienvidu galā. Google Maps norāda, ka braukšanas attālums ir 2050 km 26 stundās un gājiena attālums – 1947 km 391 stundās. Noteikti pietiekami tuvu!

Paldies Anita, apsveicu, un ļoti labi darīts!

Greims Andersons (Graham Anderson)
Laikrakstam „Latvietis“