Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Valdības maiņas?

Laikraksts Latvietis Nr. 755, 2023. g. 7. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Prezidents ir ievēlēts! Jaunā vienotība ir panākusi sev vēlamo rezultātu – tās kandidāts sekmīgi ievēlēts par prezidentu bez aizķeršanās. No vienas puses šo var uzskatīt kā Jaunās vienotības polittehnoloģijas skaidro uzvaru. No otras puses ir jautājums par cenu, kas būs jāmaksā.

Latvijas Valsts prezidentu jau otrreiz ievēl atklātā balsošanā. Varēja skaidri redzēt partiju disciplīnu. Visi vienas partijas biedri vēlēja par to pašu kandidātu. Pirms četriem gadiem partiju disciplīna arī bija absolūta ar vienu izņēmumu – partijā KPV LV (agrāk ar nosaukumu „Kam pieder valsts?“) bija tāda šķelšanās, ka katrs no visiem trim prezidenta kandidātiem saņēma kādu balsi no KPV LV.

Šoreiz valdošā koalīcija – Jaunā vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība – rādija savu nesaliedētību. Tāpat kā pirms četriem gadiem, Nacionālā apvienība izvirzīja patreizējo prezidentu Egilu Levitu uz otro četru gadu termiņu. Tad tās partnere, Apvienotais saraksts, izvirzīja savu kandidātu – Uldi Pīlēnu. Levits, negribēdams tikt ievēlētam ar opozīcijas balsīm, atcēla savu kandidatūru, dodot brīvas rokas trešajam un lielākajam koalīcijas partnerim, Jaunai vienotībai, izvirzīt savu kandidātu – Edgaru Rinkēviču. Pa to laiku opozīcijas partija Progresīvie izvirzīja savu kandidātu – bijušo Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Elīnu Pinto.

Rezultāti ir labi zināmi. Apvainotā Nacionālā apvienība vispār nepiedalījās balsošanā, un trešā kārtā, kad to kandidāte Pinto tika izslēgta, Progresīvie pārsvieda savas balsis uz Rinkēviču.

Interesantākais gan ir tas, ka visās trīs kārtās par Jaunās vienotības kandidātu stabili balsoja Zaļo un Zemnieku savienība. Partija, kura vēl ir, iespējams, saistīta ar notiesāto oligarhu Aivaru Lembergu faktiski ievēlēja prezidentu.

Tātad izveidojās jauna „prezidenta koalīcija“ – Jaunā vienotība, Progresīvie un Zaļo un Zemnieku savienība. Tomēr pēc izgāšanās prezidenta vēlēšanās gan Apvienotais saraksts, gan Nacionālā apvienība apliecināja, ka vēlas, lai viss turpinās pa veco. Patreiz valdošai koalīcija ir 54 deputāti, bet „prezidenta koalīcijai“ samēra nedrošs vairākums – 52 deputāti. Tas pietika ievēlēt prezidentu, bet ir par maz stabilai valdības darbībai.

Ja atceļ „sarkanās līnijas“ un pilnīgi pretējās pārliecības politiski spēki var vienoties vienā koalīcija, tad valdošo koalīciju var papildināt ar „prezidenta koalīcija“, izveidojot „lielo koalīciju“ ar 80 deputātiem. No otras puses, ja patiešām atmet „sarkanās līnijas“ un domstarpības, tad to pašu 54 deputātu vairākumu kā tagad var izveidot ar šādu koalīcija: Zaļo un Zemnieku savienība (16 deputāti), Apvienotais saraksts (15), Nacionālā apvienība (13) un Progresīvie (10). Šī būtu „lielā koalīcija“ bez Jaunās vienotības.

Kādu cenu Jaunā vienotība solīja un maksās par savu, tagad bezpartejisko prezidentu? To mēs drīzākā laikā redzēsim.

GN
2023. g. 7. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com