14. jūnija komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Palielināt / Enlarge

Dr Juho Loover, Baltiešu komitejas priekšsēdis uzrunā publiku. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lietuvas vēstnieks Austrālijā Darius Degutis un Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr. Juho Looveer. FOTO Mišele Heivuda (Michelle Haywood).

Palielināt / Enlarge

Paneļa diskusijas dalībnieki: Lembit Suur, Kateryna Argyrou, Daumantas Azarinskas. FOTO Mišele Heivuda (Michelle Haywood).

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris, diriģente Aija Dragūna. FOTO Mišele Heivuda (Michelle Haywood).

Palielināt / Enlarge

Igauņu koris „Kooskolas“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Baltiešu komiteja: No kreisās: Dr. Ojārs Greste, Andris Kariks, Toivo Rosenwald, priekšsēdis Dr. Juho Looveer, Saulius Stepulis, Lucy Emery (Department of Home Affairs), Daumantas Azarinskas. FOTO Jurgita Černauskaitė.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu vokalais ansamblis „Atspindys“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ansamblis „Tritona Trio“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ukraiņu galds. FOTO Mišele Heivuda (Michelle Haywood).

2023. gada 4. jūnijā Sidnejas Latviešu namā pulcējas igauņu, latviešu un lietuviešu tautieši un viesi, lai atcerētos 1941. gada 14. jūnija šausmīgo nakti. Koordinētā darbībā visās trijās Baltijas valstīs nakts vidū desmitiem tūkstoši cilvēku, kurus padomju vara uzskatīja par potenciāliem pretiniekiem, tika arestēti un izsūtītu uz Padomju Savienības tālākajām teritorijām. Mūsu vidū ir vēl daudzi, kuru ģimenes tika skārtas šajā baismīgajā naktī. Šī komunistu režīma vardarbība ir galvenais iemesls, kāpēc mēs atrodamies Austrālijā.

Kopējais baltiešu sarīkojums Sidnejā notiek daudzus gadu desmitus. Pasākumu organizē Jaundienvidvelsas (NSW) Apvienotā Baltiešu komiteja, kas sastāv no igauņu, latviešu un lietuviešu sabiedrības pārstāvjiem.

Sarīkojumā piedalījās apmēram 130 cilvēku. Starp viesiem bija federālā parlamenta deputāte Salija Sitū (Sally Sitou), kas pārstāvēja Austrālijas premjerministru; direktora vietniece NSW/ACT kopienas iesaistīšanas departamentā (Department of Home Affairs) Lūsija Emerī (Lucy Emery); Lietuvas vēstnieks Austrālijā Darius Degutis; Jaundienvidvelsas Ukraiņu biedrības vicepriekšsēdis Endrjū Mencinskijs (Andrew Mencinsky) un poļu sabiedrības pārstāve Malgorzata Kviatkovska (Małgorzata Kwiatkowska). Publikā bija arī vairāki pārstāvji no Sidnejas ukraiņu sabiedrības.

Sarīkojums sākās ar tagad ierasto Austrālijas pirmās tautas atzīšanu (Welcome to country) un Austrālijas valsts himnas nodziedāšanu.

Parasti šajos sarīkojumos tiek aicināts mācītājs nolasīt piemērotu lūgšanu. Šoreiz bija lūgti divi ukraiņu mācītāji, bet neparedzētu apstākļu dēļ viņi nevarēja piedalīties. Mācītāja vietā lūgšanu nolasīja viens no Baltiešu komitejas latviešu pārstāvjiem – Andris Kariks. Viņš lasīja no dažādu tautu tekstiem, sākot ar angliski pazīstamo Desiderata un beidzot ar Gajatri (Gayatri) mantra sanskritu valodā, kas lūdz būtnei, kura ir radījusi šo universu, lai viņa mūs apgaismo. Piemērota doma jebkurā gadījumā un it īpaši mūsu pašreizējos, nemierīgajos laikos.

Sarīkojumā ievadvārdus teica Baltiešu komitejas tagadējais priekšsēdētājs, igaunis Dr. Juho Looveer. Lai gan dzimis Austrālijā, Juho Looveer labi pazīst 14. jūnija vēsturi, jo viņa māte Lia Looveer bija ļoti aktīva Baltiešu komitejā jau no 1950tiem gadiem. Dr. Looveer teica, ka baltiešiem, uzaugot Austrālijā, ir grūti iedomāties Padomju laika represīvo režīmu un it sevišķi – masu deportācijas. Viņam pašam bija izdevība šo labāk saprast, kad pirms nedēļas viņš bija Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un apciemoja Lietuvas Okupācijas muzeju. Muzejs atrodas bijušajā Čekas (KGB) nopratināšanas ēkā, kur, tāpat kā Rīgas Stūra mājā, arestētie, tika spīdzināti, pat nošauti un daudzi tika izsūtīti uz Sibīriju. Tikai pašam redzot šo vietu un izjūtot tās nežēlīgo vidi, Juho Looveer pilnībā saprata 14. jūnija vēsturisko momentu.

Krievu vardarbība Ukrainā atgādina, ka 14. jūnija notikumi var atkārtoties arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Dr. Looveer mudināja mums visiem atkārtoti stāstīt mūsu vēsturi citiem tāpat kā ebreju tauta uztur dzīvus savus stāstus par nacistu režīma holokaustu un pievērš tiem pasaules uzmanību.

Paneļdiskusija

Citus gadus, šajā sarīkojumā tika aicināts viesis, lai runātu par 14. jūnija atceres tēmu. Bet šogad rīcības komiteja bija nolēmusi organizēt paneļdiskusiju. Piedalījās bijušais Austrālijas vēstniecības pirmais sekretārs Maskavā Lembit Suur (igaunis), Austrālijas Ukraiņu apvienības līdzpriekšsēde Katerīna Argirū (Kateryna Argyrou) un Baltiešu komitejas lietuviešu loceklis Daumantas Azarinskas, kurš vadīja diskusijas.

Lembit Suur bija Maskavā 1990./91. g., kad Padomju Savienība sabruka, un labi saprot Baltijas valstu vēsturi. Viņš teica ka: „14. jūnija deportāciju mērķis bija iznīcināt inteliģences klasi un demoralizēt tautu. Ir apbrīnojami, ka 1980tos gados Baltijas valstu iedzīvotāji spēja pasīvi pretoties Padomju režīmam un uzturētu dzīvas savas brīvības tieksmes. Kad esi pārdzīvojis ļaunāko, tev ir arī resursi, ar ko pārvarēt ļaunumu.“

Katerīna Argirū attiecināja 14. jūnija deportācijas tagadējam Krievijas iebrukumam Ukrainā. Tāpat, kā baltieši uzturēja dzīvu savu valodu un kultūru Padomju okupācijas laikā, arī Ukrainas tauta nepadosies Krievijas varai. Viņa uzsvēra, ka 14. jūnija atcere ir svarīga, lai dotu mums visiem izdevību dalīties ar saviem pārdzīvojumiem. Katerīna stāstīja par savu māti, kas dzīvo Ukrainas galvaspilsētā Kijivā un katru dienu izcieš bumbošanas uzbrukumus. Karš Ukrainā ietekmē visu pasauli, un Katerīna mudināja klātesošajiem rakstīt saviem Austrālijas parlamenta deputātiem un lūgt, lai Austrālija vairāk atbalsta Ukrainu ar militāriem līdzekļiem. Katerīna arī aicināja publiku ziedot naudu specifiskam mērķim – proti, iegādāties automašīnas, kuras var lietot kara frontē, jo tās iztur kara apstākļus caurmērā tikai 15 dienas.

Koncerts

Pēc uzrunām un paneļdiskusijas notika koncerts. Šo daļu sāka Sidnejas igauņu jauktais koris Kooskõlas ar trim dziesmām. Koris daudzus gadus piedalās 14. jūnija atcerē un šogad Kooskõlas ir pieaudzis skaitliski un skanēja lieliski. Korim sekoja lietuviešu sieviešu ansamblis Atspindys ar piecām skanīgām lietuviešu tautas dziesmām. Atspindys ir plaši pazīstams Austrālijas lietuviešu sabiedrībā un jau vairākus gadus pēc kārtas kuplina šo atceres sarīkojumu. Dzirdējām arī igauņu čellisti Karin Kapsi kopā ar kolēģiem Van Leucia (klavieres) un Anežka O'Leary Beščec (flauta). Ansamblis atskaņoja četrus igauņu komponistu darbus, ieskaitot Arvo Pärt, kura Ukuaru valsis izsauca lielus aplausus.

Sidnejas Latviešu vīru koris diriģentes Aijas Dragūnas pārliecinošā vadībā nodziedāja trīs dziesmas: Teodora Tomsona / Bruno Skultes Aijā, kas ir kļuvusi pazīstama vairākos vīru koru repertuāros, Kārļa Skalbes / Emīla Dārziņa Mūžam zili un Kārļa Jēkabsona / Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne. Koncerta beigās visi klātesošie kopā nodziedāja igauņu, lietuviešu un latviešu himnas.

Pēc sarīkojuma klātesošie baudīja uzkodas un atspirdzinājumus Latviešu nama Lielajā zālē. Kā vienmēr, visvairāk pieprasītie našķi bija pīrāgi, kuri ātri tika apēsti! Paldies Lolitai Jurānei par garšīgajiem pīrāgiem.

Mākslas izstāde

Kā daļa no sarīkojuma notika arī Baltiešu mākslinieku darbu izstāde. Par to var lasīt Vijas Spoģes-Erdmanes rakstā šajā laikraksta numurā.

Paldies

Paldies Lienai Sveilei par skaistajiem ziedu aranžējumiem, Viktorijai Mačēnai par klavieru pavadījumu himnām, Andrim Karikam par skatuves iekārtu un uzkodām, Jānim Graudam par gaismas un skaņas tehniku, tautas deju kopai Jautram pārim par krēslu sakārtošanu un Sidnejas Latviešu biedrībai par programmas drukāšanu. Mākslas izstādi iekārtoja Ojārs Greste, Ilze Šēnberga un Andra Krūmiņa.

Atcerēsimies 14. jūnija notikumus, stāstīsim mūsu vēsturi citiem un būsim modri, lai padomju varas vardarbības neatkārtojas.

Jānis Pīrāgs
Laikrakstam „Latvietis“