Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Svaru kausos

Bērnu aizsardzība un nekustamo īpašumu darījumi

Laikraksts Latvietis Nr. 757 un 758, 2023. g. 21. jūnijā
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ne reizi vien pēc traģēdijām saistībā ar nepilngadīgajiem diskutēts arī par bāriņtiesu lomu notikušajā. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau pērn rudenī cēlusi trauksmi, ka, „bāriņtiesas atrodas būtiskā cilvēkresursu krīzē“. Lai kaut daļēji to risinātu un vairāk jau esošo darbinieku varētu palīdzēt bērniem, sagatavoti likuma grozījumi, kas noņems bāriņtiesu darbiniekiem ar nekustamo īpašumu darījumiem saistītas funkcijas. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto, izmaiņas atbalsta visas iesaistītās puses, izņemot politiķus, kuriem jālemj par grozījumiem.

Neraugoties uz to, ka valdība grozījumus Bāriņtiesu likumā atbalstīja, Saeimas Juridiskajā komisijā pozīcijas deputātu viedoklis nebija vienots un gala rezultātā Juridiskā komisija neatbalstīja grozījumu tālāku virzīšanu. Līdz Saeimas sēdei kā Tieslietu ministrijas gatavots priekšlikums gan tas nonāca.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā savā ziņā ir ļoti vienkārši – darījumus ar nekustamajiem īpašumiem vairs nevarēs kārtot bāriņtiesās, bet gan tikai pie notāriem. Tas savukārt ļautu jau esošo bāriņtiesu darbinieku spēkus virzīt, lai rūpētos par bērniem un aizgādnībā esošiem cilvēkiem.

Izmaiņas februārī atbalstīja valdība, bet problēmas sākās Saeimas gaiteņos. Juridiskās komisijas vadītājam pat nācās kāpt Saeimas tribīnē, lai pateiktu, ka komisija likumprojektu nav atbalstījusi, lai gan diskusijas bija garas un plašas. Nosaucot virkni aspektu un jautājumu, par ko tika diskutēts Juridiskajā komisijā, tās vadītājs Andrejs Judins no Saeimas tribīnes 27. aprīlī, kad lēma par likumprojektu 1. lasījumā, vēl piebilda: „Ir jautājums, par kuru mēs nediskutējām. Protams, mums saruna notika pirms Jēkabpils traģēdijas, un mums tiešām nebija iemesla un pamata runāt par vēl vienu aspektu, proti, ja bāriņtiesa nodarbojas ar notariālajām lietām, bet nestrādā ar savu pamatpienākumu, tad pastāv riski, ka nākotnē traģēdijas var atkārtoties. Par to mums nebija iespēju diskutēt.“

Atšķirībā no komisijas, Saeima tomēr nobalsoja „par“ un tagad izmaiņas gatavo otrajam lasījumam. Tiesa gan – ļoti lēnā garā. Ja aprīlī lēma, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam, tad vēlāk šo termiņu deputāti mainīja, noliekot uz vēl tālāku nākotni – 1. septembri. „Tas ir tādēļ, ka daži cilvēki teica, jā, mēs dzirdam jūsu argumentus, jā, bet tādā ātrumā mēs nevaram atbalstīt. Vienkārši tā ir cena par to, ka projekts vispār virzās,“ tagad atzīst Andrejs Judins.

Pēc Tieslietu ministrijas apkopotajiem datiem, pērn 33 bāriņtiesās kopumā izdarīti 39 395 notariālu darbību (viena bāriņtiesa savus datus nesniedza). Mazākais ir 133, bet piecās pašvaldībās tādu darbību skaits pārsniedzis pat divus tūkstošus gadā. Tās ir Valmieras novada (3514), Augšdaugavas novada (2849), Jelgavas novada (2527), Rēzeknes novada (2165) un Madonas (2061) novada bāriņtiesas.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, tieši saistībā ar nekustamajiem īpašumiem veikto darbību skaits varētu būt vairāk nekā puse no minētā.

Piemēram, Jelgavas novadā uz Ozolnieku un Cenu pagastiem ar astoņtūkstoš iedzīvotājiem, ir viens bāriņtiesas loceklis, kurš to vien dara, kā veic apliecinājumus jeb notāra funkcijas, stāsta šīs bāriņtiesas vadītāja un Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vadītāja Solveiga Alksne: „Es uzskatu, ka tas ir liels apjoms, ja diendienā cilvēks tiešām velta šim darbam. Šis cilvēks bāriņtiesai būtu noderīgs bērnu interešu aizstāvībā un aizsardzībā. Tā kā jā, protams, var vērtēt, diskutēt, pieņemt lēmumus un komentēt un tā tālāk. Bet tas ir mans personīgais viedoklis, ko es tagad paudīšu – acīmredzot ir pienācis laiks, ka bāriņtiesām būtu jāvelta laiks tikai un vienīgi bērniem un aizgādnībā esošām personām.“

Pērn veiktā aptaujā lielākā daļa jeb 71 procents bāriņtiesu iestājies par izmaiņām. Jāuzsver, ka atteikties plānots tikai no tām darbībām, kas skar nekustamo īpašumu darījumus vai testamentus, bet bāriņtiesās aizvien varēs lūgt, piemēram, pilnvaras, kas ļautu izceļot ar nepilngadīgiem bērniem un līdzīgi.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna saka: „Tā ir Tieslietu ministrijas iniciatīva, tā ir diezgan sena iniciatīva, tā ir jau no 2019. gada. Un tās pamatmērķis ir tieši radīt telpu bāriņtiesām strādāt ar šīm cilvēku grupām, kurām bāriņtiesas palīdzība ir visvairāk vajadzīga un arī to darīt proaktīvi.“

Tagad bāriņtiesām ļauts veikt notariālas darbības, ja īpašuma norādītā vērtība nepārsniedz 8537 eiro, taču tā var arī neatbilst faktiskajai cenai. Turklāt bāriņtiesām būtu visas darbības jāizvērtē arī no sankciju un naudas atmazgāšanas risku novēršanas viedokļa, kas kļūst aizvien sarežģītāk.

Saeimas dokumentos pie likumprojekta pievienota Nacionālās apvienības frakcijas vēstule, kurā tā norāda, ka par atbalstu grozījumiem pēc būtības lems „tikai tad, ja gūs pārliecību, ka piedāvājums nedraud ar situācijas pasliktināšanu iedzīvotājiem.“

„Vienā pusē ir tas, ka bāriņtiesām būtu jākoncentrējas uz darbu ar bāreņiem un viņiem paliktu, piemēram, tā parakstu apliecināšana, vēl kaut kas. Viņi paši vēlas tieši strādāt ar bērniem, strādāt ar bāreņiem. No otras puses, protams, ka tajā brīdī, ja tā funkcija tiks noņemta no viņiem, samazināsies pieejamība. Un tas ir tas nu tas trakais – tas nav stāsts par Rīgu vai pat lielām pilsētām, tas ir, piemēram, par Kolku vēl kaut kur – tā vietā, lai var aiziet uz savējo bāriņtiesu, ar kuru esi strādājis jau varbūt 30 gadus, tagad vajadzēs braukt, nezinu 10, 20, 50 kilometrus un tā pieejamība iedzīvotājiem samazināsies,“ saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Ģirts Lapiņš.

Koalīcijas deputāti ar nelieliem izņēmumiem nobalsoja par likumprojektu pirmajā lasījumā. Saeimas tribīnē, lai iebilstu pret izmaiņām, kāpa arī deputāti no ZZS un Progresīvajiem. Uz jautājumu, vai tad, ja izņem laukā šīs [notariāta] funkcijas, tad tas neatvērs plašākas rokas pamatdarbībām – rūpēm par bērnu aizsardzību, Progresīvo Saeimas frakcijas deputāts Edgars Zelderis atbild: „Tāds pieņēmums, kur nav nekāda pamatojuma – tas ir pieņēmums, nu varbūt izdosies. Bet, ja mums šī situācija ir gana sarežģīta, šādi risināsim jautājumus, pieņemot uz kaut kādiem neskaidriem pieņēmumiem, nu es uz šādiem nepiekrītu.“

Par pārmaiņām bija gan Bāriņtiesas, gan Notāru padome, gan Pašvaldību savienība, kas gan vēlāk savu viedokli mainīja, norādot, ka neatbalsta notariālo funkciju noņemšanu, kamēr nav skaidrs, kā nākotnē nodrošinās pakalpojumu. „Mēs veicām pārrunas ar Pašvaldību savienību par šo jautājumu, lai viņi izskaidro labāk šo viedokli, un mēs nonācām pie tā, ka nu arī viņi piekrīt tam, ka būtu prātīgāk virzīties tālāk tad, kad ir šis galīgais izvērtējums, nevis tādas nākotnes solījumu formas,“ atklāj Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis.

Zvērinātu notāru padome noraida politiķu bažas par to, ka viņu pakalpojums varētu nebūt pieejams daļai iedzīvotāju. Tagad tiek spriests par notāru iecelšanu Saulkrastu un Ulbrokas novados, kur to pagaidām nav, un bez notāra paliktu vien Varakļāni – novada neskaidrās nākotnes dēļ. Tomēr – ja kaut kur būs pieprasījums, notārs var ierasties izbraukuma vizītēs noteiktās dienās.

„Tās darbības, par kurām šobrīd notiek tāda diskusija, nav ikdienišķas. Un tad ir vienmēr stāsts par to, vai tomēr tiešām ir vienreiz vai divreiz dzīvē pārdod nekustamo īpašumu, vai tur nevar aizbraukt uz tuvāko pilsētu vai administratīvo centru un izveikt šīs darbības. Turklāt arī likums paredz, ka notārs var doties uz māju mājām izveikt šīs amatdarbības. Tā kā es teiktu – man pat rodas tāds priekšstats, ka notāru klātbūtni reģionā grib padarīt lielāku nekā varbūt tā ir policistiem, ugunsdzēsējiem un ģimenes ārstiem, kas, manuprāt, tomēr nav adekvāti, skatoties no cilvēku vajadzībām,“ saka Latvijas Zvērinātu notāru padoms rīkotājdirektors Gatis Litvins.

Pārmaiņas bija iecerētas no nākamā gada. Taču lēnā likumprojekta virzīšana rada pamatotas bažas par to, ka vairāk pievērsties ģimeņu problēmu risināšanai bāriņtiesas tik drīz nevarēs. Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vadītāja gan uzsver, ka „bāriņtiesas būtu pateicīgas, ka šie likuma grozījumi 2024. gada 1. janvārī stātos spēkā. Tas būtu pie vislabākajiem apstākļiem.“

Latvijā šobrīd ir 105 notāri. Viņu skaitu nosaka valdība. Zvērinātu notāru padomē norāda, ka uz Latvijas iedzīvotāju skaitu jau šobrīd ir vidēji vairāk notāru nekā citur Eiropā.

Paralēli šim procesam, februārī valdība uzdeva Tieslietu ministrijai kopā ar VARAM un Ekonomikas ministriju kompleksi izvērtēt jautājumu par notāru pakalpojumu pieejamību reģionos, pārvērtēt pie notāra risināmo jautājumu loku un atbilstoši secinātajam sagatavot priekšlikumus.

Latvijas TV raidījums „De facto“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com