|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 757 un 758, 2023. g. 21. jūnijā
Raimonds Sokolovskis -
Vasaras saulgrieži Ziemeļu puslodē iestājas no 21. – 23. jūnijam. Tās ir garākās dienas gadā, un iezīmē Vasaras sezonu. Bet Dienvidu puslodē savukārt šajās dienās ir Ziemas saulgrieži – tās ir īsākās dienas gadā un Ziemas sezona. Latvieši visā pasaulē šai laikā svin Līgo dienu un Jāņus.
Mans raksts Cik jauna vai veca ir Pasaule? ir tapis kā pārdomas par Dieva Radības Lielajiem Cikliem. Pārdomas Saulgriežu svētkiem.
„Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.“ (Bībele, 1.Moz.8:20)
Šis jautājums cilvēku ir nodarbinājis ļoti sen; iespējams, jau kopš ieradāmies uz Zemes. Pirms 5000 gadiem par to bija taujājuši Rišiji, viedie Senajos Austrumos, un saņēmuši atklāsmes no Dieva. Pirms 2000 gadiem par to bija taujājuši pravieši, Vecās un Jaunās Derības viedie, un saņēmuši norādes no Dieva. Un šodien par to taujā Zinātne, un izdara savus secinājumus, vērojot Dieva Radību.
Tāpēc šīs tēmas sakarā, cienījamo lasītāj, varam ielūkoties šajos trīs viedokļos, kas laika gaitā ir gan interpretācijās pulēti, bet tomēr varbūt nav nemaz tik atšķirīgi, cik pirmajā mirklī varētu likties. Un zīmīgi – tie izriet no savstarpēji nesaistītiem vēsturiskiem avotiem.
Attiecībā uz Zemes vecumu, Bībeles ģenealoģiskie ieraksti kombinācijā ar 1. Mozus grāmatas Radīšanas stāstu – to burtiskā interpretācijā – dod aprēķinu ap 6000 gadu, ar nelielu diskusiju par ģenealoģisko ierakstu pilnīgumu, kas tad pieļautu vēl dažus tūkstošus gadu, varbūt līdz 8000.
Saskaņā ar liberālo skolu, gan arī Rietumu ezoteriku, minētais vecums atspoguļo patreizējā cilvēka modeļa vecumu uz Zemes. Pirms tam eksistēja iepriekšējās civilizācijas, kuras varētu raksturot Ādams un Ieva PIRMS grēkā krišanas un iziešanas no Ēdenes, par viņu vecumu nekas nav teikts.
Otrkārt, Bībelē Radīšanas stāstā nenoliedzami minēti vismaz divi posmi (iespējami – trīs), kur pirmais attiecas uz vispārīgo CILVĒKA radīšanu. Pieminētais trešais – būtu Cilvēka modelis vēl PIRMS tā sadalīšanas dzimumos. Atcerēsimies, ka Adam senvalodā nozīmē – Cilvēks. Un otrais, jau uz detalizētāku tā formas izveidošanu, kuru atpazīstam šodien kā patreizējo Cilvēku, Homo Sapiens, kurš apdzīvo Zemi. Lai nu kā, bet te ir skaidras norādes uz Cilvēka veidošanas atsevišķiem posmiem, no kuriem ilgums ir tikai beidzamajam aprēķināms. Jau minētajā veidā šim – patreizējam posmam – varam ģeneoloģiski skaitot priekštečus, kas Bībelē minēti, aprēķināt vecumu. Un tad iznāk ap 6 – 8 tūkstoši gadu. Tāpēc vēsturiskie pieminekļi, kā Gobekli Tepe (Gobekli Kalns) Turcijā vai peruiāņu izstrādājumi Andos, kas tiek datēti ar pavisam nesenajiem 12 000 gadiem jeb 10 000 BC, liek domāt par piederību kādai vēl senākai civilizācijai. Kur nu vēl neskaitāmi daudzie artifakti, kas datējami desmitos, simtos tūkstošu gadu un pat miljonos gadu. To skaitā senās būves, kā arī cilvēkveidīgo milžu skeleti, dinozauru skeleti un citi senie priekšmeti.
Tādējādi varam spriest, ka Bībeliskie viedokļi izriet no teksta interpretācijas, kur tā pētniekam jāizšķir, kad ir lietota mitoloģiski simboliskā valoda, un kad burtiskā nozīmē informācija.
Jāņem vērā arī Paradokss. Un proti, iespējams, ka senajā tekstā ar nolūku ir lietotas abas izteiksmes formas vienlaicīgi – mitoloģiski simboliskā un burtiskā informācija. Tādā gadījumā pilnīgākai jautājuma analīzei būtu nepieciešams lietot papildus disciplīnas, kā kvantu mehānika (quantum mechanics), kosmoloģija, astrobioloģija, arheoloģija un citas, kas rodas laika gaitā, attīstoties visai cilvēciskajai civilizācijai uz Zemes.
Ir uzskats, ka Universa vecums ir ap 13 biljoni gadu. Astronomi aprēķina to divos veidos: a) raugoties uz vecākajām zvaigznēm, un b) mērot Universa izplešanās ātrumu un distanci, tādējādi aprēķinot laiku - kopš brīža, kad notika Big Bang. Metuzāls (Methuselah) – vecākā zvaigzne Universā.
Kāda ir Lielās Sarukšanas teorija (Big Crunch)? Saskaņā ar to Universs kādu dienu pārstās izplesties. Tad, gravitācijas spēku ietekmē, Universs sāks sarukt, saraujoties uz iekšu, līdz atkal saspiedīsies superkarstā, absolūti blīvā singularitātē (singularity).
Jau nākamo 100 miljonu gadu laikā Universs varētu sākt sarukt, liecina pētījumi (skat.ref.). Pēc gandrīz 13,8 biljonu gadu ilgas nepārtrauktas izplešanās Universs drīz varētu zaudēt izplešanās ātrumu – gravitācijas spēkiem uzvarot paātrinājumu, kas bija radies Big Bang rezultātā, un pēc tam lēnām sākt sarukt. Savukārt, pēc Lielās Sarukšanas (Big Crunch), varētu notikt arī Lielais Atlēciens (Big Bounce), kurā pēc tam, kad lielā sarukšana ir notikusi, tā veic sava veida atlēcienu, izraisot jaunu lielo sprādzienu (Big Bang). Un tas tā varētu atkārtoties mūžīgi. Tādējādi Universs ir saprotams kā ciklisks.
Saskaņā ar zinātnieku modeli – Universa paātrinājums varētu strauji beigties jau nākamo 65 miljonu gadu laikā, tad 100 miljonu gadu laikā Universs varētu pilnībā pārtraukt izplešanos un tā vietā ieiet lēnas saraušanās laikmetā, kas beidzas pēc biljoniem gadu – ar laika un telpas saspiešanos singularitātē un pēc tam jaunu atdzimšanu. „Un tas viss varētu notikt relatīvi ātri,“ izteicies pētījuma līdzautors Pols Steinhards (Paul Steinhardt), Prinstonas Teorētiskās zinātnes centra direktors Prinstonas Universitātē Ņūdžersijā. „Atgriežoties laikā 65 miljonus gadu, kad Chicxulub asteroīds ietriecās Zemē un iznīcināja dinozaurus,“ P. Steinhards sacījis žurnālam Live Science. „Kosmiskā mērogā 65 miljoni gadu ir ārkārtīgi īss laiks.“
„Nekas šai teorijā nav pretrunīgs vai neticams,“ žurnālam Live Science teicis arī Britu Kolumbijas Universitātes fizikas un astronomijas profesors Gerijs Hinšovs (Gary Hinshow).
Saskaņā ar jauno kosmoloģiju – Universa dzimšanas un atdzimšanas cikls notiek ik pēc triljoniem gadu. Lielie sprādzieni rodas, kad divi 10 dimensiju apgabali saduras un izplešas, un pēc tam atkal saduras. Šajā scenārijā mūsu Universs iezīmē tikai vienu fāzi šādā bezgalīgā ciklā.
Seno Austrumu un Vēdiskā kosmoloģija
Mums ir 4 Yugas (mazie cikli).
Šie četri posmi kopā izveido vienu Maha Yugu = 4,32 miljoni gadu. Savukārt, 1000 Maha Yugas sastāda Brahmas vienu dienu, ko sauc - viena Kalpa (12 stundas) = 4,32 biljoni gadu. 2000 Maha Yugas jeb - divas Kalpas ir Brahmas viena diennakts = 8,64 biljoni gadu.
Savukārt, Kalpa ir sadalīta 14 manvantarās (14 Manu valstībās).
Katru manvantaru jeb Manu Valstību pārvalda Savs Manu, un tai ilgums ir 306.72 miljoni gadu. Tā satur 71 Maha Yuga ciklus.
Tagad mēs atrodamies 28. Maha Yugā, Kali Yugā, 7. Manvantarā, (Vaivasvata Manvantara), ko pārvalda Vaivasvata Manu. Tātad mēs esam piedzīvojuši 6 Manus, kas ir 306,72 × 6 = 1,8 biljoni gadu. Un esam izgājuši cauri 27 Maha Yugām Vaivasvatā. Tas ir aptuveni 120 miljoni gadu. Tādējādi iznāk ap 2 biljonu gadu vecums pašreizējai radītai pasaulei, saskaņā ar hinduismu.
Bet pēdējā nelielā izjaukšana Brahmas naktī notika tieši pirms 8,64 biljoniem gadu. Tādējādi Universa vecums ir 8,64+2 =10,64 biljoni gadu. Daļēji saskaņā ar Rietumu zinātnes uzskatiem par 11 līdz 13 biljoniem gadu.
Viena Brahmas diena līdzinās 1000×4320000 = 4,32 biljoni gadu. Tas ir tas, ko kopējais pasaules vecums var sasniegt. Tad Viņa nakts laikā ir 4,32 biljonu gadu izjaukšanas periods. Viņš dzīvo kopā 100 gadus, un Viņa gads ir 360 Brahmaniskās dienas. Tādējādi Zemes mērogos tas ir 4,32 biljoni × 2 × 360 × 100, kas ir aptuveni 311,04 triljoni gadu.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka Brahma ir sava 51. gada pirmajā dienā, pēcpusdienā. Kas aptuveni līdzinās 155 triljoniem gadu. Tātad 155 triljoni gadu ir pasaules vecums, ņemot vērā izjaukšanas un radīšanas ciklu. Citādi tas ir tikai 10,64 biljoni gadu.
Šis nav vienīgais Universs. Ir tūkstošiem Universu. Un mēs esam vienā no tiem. Katrā Universā dzīvo tikai viens Brahma (Dēls). Viņš ir dzimis no Brahmandija Višnu (Tēvs). Caur Brahmu (Dēlu, Logosu, Vārdu, grieķ.) ir radīts šis Universs.
Tā kā Brahma ir dzimis, tad Viņam arī jāmirst. Šajā Universā Brahma ir piedzimis un dzīvojis jau 6 reizes. Šī ir Brahmas septītā dzīve, tās vidū. Tāpēc visus ciklus kopā ņemot - mūsu Universam pavisam ir ap 2 kvadriljoni gadu.
Pēc lielā cikla – 311,04 triljoniem gadu – mēs atkal atvērsim laikrakstu Latvietis, un lasīsim šo numuru atkal, jo viss notiek tā kā Filmā, kura iet atkal un atkal. Un to darām jau septīto reizi. Bet, 311,04 triljoni gadu ir neaptverami gigantiski kolosāli milzīgs laika posms! Gandrīz bezgalīgs. Un šī laika posma ietvaros nepārtraukti notiek kaut kas jauns un notiks kaut kas jauns. Nekas precīzi neatkārtojas. Un tomēr arī pat 311.04 triljoni gadu kaut kad paiet. Un, saskaņā ar senajiem tekstiem, TAS IR Laika garums. Un pēc tam atkal notiek viss tas pats no sākuma. Precīzi - viss tas pats. Tā kā Filmā, kura tiek pārtīta un atkal rādīta no paša sākuma. Un atkal – 311,04 triljonus gadu. Bet šai Laikā VISI ir visu aizmirsuši. Tāpēc - viss tiek piedzīvots it kā no jauna. Kaut gan faktiski – VISS jau agrāk IR NOTICIS.
Saskaņā ar Vēdām – pašlaik viss notiek jau septīto reizi.
Saskaņā ar Bībeli, Atklāsmes grāmatā Tas Kungs saka: „Ir noticis!“. Jo – no Dieva Tā Kunga viedokļa – viss jau ir noticis.
Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“
(izmantoti materiāli: livescience.com „The Universe could stop expanding 'remarkably soon',“ kā arī Gregg Braden lekcijas, Dr.Ronald Mallett „Quantum Cosmology“, un arī The University of Sydney „Centre for Time“ publikācijas centrefortime.org,
Bībelē skat. Atkl. 10:7, 16:7, 21:6 u.c., Vēdās skat. Rigveda 10:129, skat. laikrakstā Latvietis Nr.598. rakstu „Realitāte, 4. Dimensija. Laiks“ un LL 664. „Laika mašīna“)