Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Tēvu dienas pārdomām

Laikraksts Latvietis Nr. 763, 2023. g. 6. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tēvu dienas pārdomām – kāda saglabājusies vēstule sievai īsi pēc Tēvu dienas 1944. gadā. Kādas vēstules tiek rakstītas šomēnes Ukrainā?

„Rīgā, 16. sept. 1944.g.

sestdienā plkst. 21.00

Mans Mi-mī!

Kauliņi beidzot ir mesti! Tagad izšķirsies: būt vai nebūt! Rīt agri mums jaunajiem jāiet uz kommisiju, tad mūs sūtīs uz Abrenes ielas kazarmēm, un tad mūsu ceļš vedīs pret boļševikiem. Vismaz burvju riņķis ir lauzts, šī mokošā neziņa, kas būs rītdien, ir zudusi – ceļš kāds jāstaigā ir skaidrs un noteikts.

Mans Mi-mī! Galvu augšā! Nekādu asaru! Nekāds izmisums! Labāk lūpās cieta spīts! Vēl jau viss nav zaudēts. Kaut arī ienaidnieks ar savām masām un milzīgo materiālu trako, tad tomēr cerība ir un cerībai jābūt. Es skaidri apzinos Mi-mī, cik smags man šis gājiens būs un ka bailēs nodrebēs sirds, bet tam, arī to es skaidri šobrīd jūtu, es tikšu pāri, jo es taču zinu, kā dēļ tas notiek: es gara acīm redzu, kā patlaban abi mīļie meitenīši, mana Mārīte un mana Elgiņa, savās gultiņās guļ –tad labāk tikt boļševiku granātas saplosītam, nekā ļaut netīrām rokām šo dievišķo mieru traucēt!

Es droši vien izplūstu pārliecīgā pātosā, Mi-mī, bet stāvoklis šobrīd ir tik nopietns un traģikas pilns, ka jāļauj jūtām un sirdij vaļu.

Manī tagad ir fatāls miers. Ja bumbas šķīdīs, granātas detonēs un lodes svilpos, sirds sažņaugsies neziņā par nākošo sekundi, bet es redzēšu Tevi un abus mazos un tas man dos spēku arī šo rūgto biķeri iztukšot: nekur jau nav rakstīts, ka mana pēdējā stundiņa būtu situsi. Atceries Mimuli, kad mēs pēdējo reizi šķīramies pie Zeduļiem, Tu vēl teici: „Atbrauci nākošo nedēļu!“ bet es piesardzīgi atsaucu: „Cerēsim!“ Un tā ir. Jācer, ka tas nebūs pēdējais dzīvais vārds, ko Tev esmu teicis. Jācer līdz pēdējam! Man Tev ir tik bezgala daudz ko stāstīt, bet tik maz laika. Viss tik pēkšņi nācis.

...

Ar Tevi un manām meitenītēm un pie Tevis un manām meitenītēm es būšu līdz pēdējam elpas vilcienam!

Es zvēru ka savu dzīvību ar prieku lieku uz dzīvības altāra, ja tikai Dievs Tevi un manas meitenītes pasargātu no posta un iznīcības! Nekāds upuris man tam nav par lielu.

...

Mūsu dzīve pieder vienīgi mūsu bērniem!!! Es gribēju mūsu dzīvi caur mūsu bērniem izvest gaismā – Per aspera ad astra – „Caur tumsu gaismā!!“

...“

GN
2023. g. 6. sept.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com