|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 765, 2023. g. 20. sept.
Gunārs Nāgels -
Sveicināti, lasītāji!
Mainoties Ministru prezidentam, arī mainījās valdības koalīcija. Jaunā vienotība agrāk draudzējās ar Nacionālo apvienību un Apvienoto sarakstu, bet turpmāk to vietā draudzēsies ar Progresīviem un „Zaļiem zemniekiem“. Bet nav nemaz tik vienkārši. Rīgas valstspilsētas pašvaldību arī vada Jaunā vienotība, kurai agrākie sabiedrotie, Progresīvie, ir aizgājuši opozīcijā, bet valdošā koalīcijā vēl arvien paliek Nacionālā apvienība.
Draugu „pārkārtošana“ bieži arī notiek starptautiskā līmenī. Lielākā un redzamākā maiņa pēdējā simtgadē varētu būt Otrā Pasaules kara sabiedroto un ienaidnieku izmaiņas.
ASV un Padomju savienība bija cieši sabiedrotie cīņā pret Vāciju. ASV nosūtīja Padomju Savienībai 400 000 džipus un kravas mašīna, 14 000 lidmašīnas, 13 000 tankus, 8 000 traktorus, pāri par 1,5 miljonu segu, 15 miljonu armijas zābaku pāru, 107 000 tonnas kokvilna, 2,7 miljonu tonnu naftas produktu, 4,5 miljonu tonnu pārtiku, un vēl daudz citu. Pāri par 20 000 „Katjušas“ bija montētas uz amerikāņu Studebaker firmas kravas mašīnām. ASV pat aizveda uz Padomju Savienību veselu Ford firmas riepu fabriku, lai ražotu riepas militārām vajadzībām. Palīdzība sākās jau pirms ASV pati iesaistījās karā.
Visu kara laiku ASV intensīvi propagandēja lielo draudzību ar Padomju Savienību. Filmas kā „Krievijas dziesma“ („Song of Russia“), „Maskavas misija“ („Mission to Moscow“) un citas uzsvēra Krievijas tautas un valdības labo, cēlo un godīgo raksturu. Kad Maskavas misiju izrādīja Maskavā, vietējie, kuri to noskatījās, uztvēra filmu par komēdiju, jo tur atainotie dzīves apstākļi nekādi neatbilda patiesībai. Noskatījies filmu, komponists Dmitrijs Šostakovičs esot izteicies, ka pat neviena Padomju propagandas iestādē neuzdrošinātos stādīt priekšā tādus atklātus melus.
Kā zināms, drīz pēc kara beigām, agrākie draugi kļuva par niknākiem ienaidniekiem, un tagad ASV un Vācija ir koalīcijā – NATO – pret kopīgo ienaidnieku – vispirms Padomju Savienību, un tagad tās mantinieci, Krieviju.
Jaunākā „pārkārtošanās“ notiek ar Armēniju, kura ilgu laiku bija Krievijas ciešais sabiedrotais, un kura balstīja visu savu aizsardzību uz Krievijas palīdzību. Bet tagad Krievijas nespēja nosargāt Armēniju pret Azerbaidžānas spiedieniem liek tai pārdomāt situāciju. Patlaban Armēnijā notiek „Ērgļu partnera“ militārās mācības ar nelielu ASV dalību.
Mūsu mazās politiskās „pārkārtošanās“ ir salīdzinājumā kā nekas. Un nav nemaz izslēgts, ka mūsu koalīcijas atkal drīz mainīsies. Draugi nāk, draugi iet...
GN
2023. g. 20. sept.