|
|
Laiks Latvijā: |
„Pēc kaut kā cēla, nezināma...“
Kārlim Gulbergam –100
Laikraksts Latvietis Nr. 765, 2023. g. 20. sept.
Vija Spoģe-Erdmane -
Ieteikt draugiem.lv
Sidnejas Latviešu teātra izrāde „Pēc kaut kā cēla, nezināma...“. No kreisās: Iveta Rone, Linda Ozere, Jānis Čečiņš, Andris Kariks. Režisors Kārlis Gulbergs. Dekorācijas Vija Spoģe-Erdmane. FOTO Ojārs Greste.
Kārlis Gulbergs un Normunds Ronis ap 1993. gadu. FOTO Ojārs Greste.
„No Saldenās pudeles“. No kreisās: Andris Kariks un Kārlis Gulbergs. FOTO Ojārs Greste.
„Skroderdienas Silmačos“. Kārlis Gulbergs Ābrama lomā (ģērbtuvē). FOTO Ojārs Greste.
„Skroderdienas Silmačos“. Kārlis Gulbergs Ābrama lomā. FOTO Ojārs Greste.
„Skroderdienas Silmačos“. Kārlis Gulbergs un Linda Ozere. FOTO Ojārs Greste.
Vija un Pēteris Erdmaņi (no labās) ar dekorāciju palīgiem Edvīnu Erdmani un Artu Sarkani. FOTO Ojārs Greste.
Vija Erdmane krāso dekorācijas „Skroderdienām Silmačos“. FOTO Ojārs Greste.
„Skroderdienas Silmačos“. No kreisās: Kārlis Gulbergs un Andris Kariks. FOTO Ojārs Greste.
Vēl atmiņā palicis skats, kad Štutgartes Operas dziedātāja Paula Brīvkalne viesojās redaktora Aleksandra Zariņa plašajā dārzā, un starp viesiem bija interesantais, šarmantais aktieru pāris – Kārlis Gulbergs un Lita Zemgale, kuras blondie mati plīvoja vējā, brīžiem tos pasargājot šifona lakatiņam. Lita, būdama Dailes teātra aktrise, izskatījās labi savā lomā.
Vai tad varēja pat iedomāties, ka mums būs cītīgi, radoši nemitīgi darbi gadiem ilgi kopā Sidnejas latviešu teātrī...
Latviešu Nams tika svaigi celts un gaidīja čaklos strādniekus, kuri palīdzēs mūžīgajai latvietībai plaukt.
Biju iestājusies mākslas skolā piecgadīgā dizaina kursā – East Sydney College, visīpatnējākā vidē – senajā cietumā, kuru paši konvikti bija cēluši no smilšakmens. Un pēkšņi tiku uzaicināta zīmēt kostīmus „Lolitas brīnumputnam“ Kārļa Gulberga režijā, Austrālijas Latviešu Kultūras dienām Sidnejā uz jaunās skatuves 1959. gadā!
Tā sākās ļoti ciešs sadarbības ceļš ar Kārli un Litu. Tā kā viņi dzīvoja tuvu manai mācību vietai, nemitīgi pieskrēju pie viņiem ar savām daudzajām kostīmu skicēm, un bija izdevīgi arī visu apspriest un izrunāt. Jāpiemin, ka viņu mājā atradās arī mākslinieks un scenogrāfs Džems Krīvs ar ģimeni, ar kuriem biju jauki tikties, šad tad sasveicināties.
Sākās lielā audumu iepirkšanās pēc vairākām apspriešanām; tāda vēl nekad nebija bijusi. Ar kaudzi kostīmu skicēm abi ar Kārli ieradāmies Sidnejas centra drēbju veikaliņā ar interesanto pārdevēju, kurš ļoti nodarbojās ar katra lomas tēlotāja tērpa zīmējumu, brīžiem pat lielā izbrīnā par lugas saturu, jo Kārlis aizraujoši skaidroja katra tēla nozīmi! Pavadījām visu dienu, mērot metru pēc metra pēc krāsas un auduma satura. Bijām tā aizņemti, ka nepamanījām kādu pircēju, kurš bija nospēris manu balto jaciņu no letes... Nu viss bija salocīts, iepakots un gaidīja lielo šūšanu.
Mana mammiņa iežēlojās un piebiedrojās pie kostīmu šūšanas. Tā tas turpinājās ilgākus gadus, varbūt viņa kļuva par Litas un Kārļa personīgo šuvēju... Sekoja luga pēc lugas.
Nākamais pārbaudījums ar Kārli bija kostīmi un dekorācijas H. Ibsena lugai „Spoki“. Kas par uzdevumu – mana pirmā skatuve ar Kārli!
Ļoti drūma, tumša, dramatiska; sienas no sašūtām drapērijām. Vedām izrādi arī uz Kanberu, un ar tādām dekorācijām bija vieglāk ceļot. Kostīmi Litai bija eleganti un sarežģīti. Mana mamma piestrādāja pie plašajām, augsti uzbūvētajām piedurknēm, jo Kārlis vēlējās, lai tie būtu cik vien ibseniski var. Rezultātā efekts bija labs.
Tik ciešā sadarbībā bija interesanti novērot, cik lielu uzmanību Kārlis piegrieza veselībai, jo katrs jau līdz simtam netiek tik viegli. Viņš nemitīgi vārīja sakņu zupas, sevišķi bietes un to kātus un lapas, uzsverot, ka tajos ir daudz slāpekļa dioksīda (angliski Nitric Oxide).
Ik pa reizei man arī trāpījās tās nogaršot, sevišķi, ja braucām kopā uz kādu sarīkojumu. Kārlis arī rūpīgi pieskatīja Litu un pielāgoja pie viņas kostīma kādu rokas somiņu vai krāšņu šallīti ap kaklu.
Izrāde pēc izrādes sekoja. Tāpat Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Sidnejā 1968. gadā izrāde „Princese Gundega un Karalis Brusubārda“ ar grandiozo, lielo, milzīgo, augsto tilta būvi dekorācijām divās kolonās. Es nemitīgi ar zīdspiedi apdrukāju rakstus uz kostīmiem un arī pat uz dekorācijām.
Kārlis bija uzaicinājis daudz jauniešus šajā lugā. Viņš vēlējās viņus izaudzināt teātrī. To viņš arī darīja sestdienas skolā, bieži nodarbojoties ar bērniem, sākot jau ar vismazākajiem. Jā, viņam izdevās iegūt jaunos aktierus un pat režisorus, kā Ilonu Brūveri (Sauku), Jāni Čečiņu, Lindu Ozeri un daudzus citus.
Kārlis priecājās, ka mans vīrs Pēteris, būvinženieris būdams, varēja starp abām kolonām uzbūvēt tiltu no dzelzs stalažām, pa kurām varēja pārstaigāt Brusubārda kā ubags un beigās – kā Karalis.
Labi izplānotā Mārtiņa Zīverta luga „Kalostro Vilcē“ ar caurspīdīgajiem zīda paneļiem, senajiem ornamentiem, kostīmiem un parūkām bija iecerēta ārzemju ceļojuma izrādēm, bet vēlāk tika atcelta. Tomēr uz vietas Sidnejā tā tika uzvesta.
Toties nevar aizmirst ļoti vienkāršo pamatdekorāciju un kostīmus lugai „Godo gaidot“, ar kuru Lita un Kārlis Austrālijas Latviešu teātru festivālā pārspēja visus un ieguva pirmo godalgu.
Vēl vienas Austrālijas Latviešu Kultūras dienas Sidnejā 1979. gadā. Luga „Sprīdītis“* – ar deviņām dekorācijām, ieskaitot lielo priekškaru. Izrāde tika uzvesta uz lielās skatuves Benkstaunas (Bankstown) pilsētas namā. Goda viesi bija Vaira Vīķe Freiberga un Imants Freibergs, toreiz vēl no Kanādas.
Nespēju vēl aptvert, kā mēs to visu paspējām, sešus mēnešus pavadot krāsošanā gan Saules Namā, gan Draudzes namā, gan šad un tad, kad brīvāks, arī Latviešu namā. Visam pāri teātra mēģinājumi ar Kārli, dziesmas un dejas ar diriģentu Haraldu Rutupu, un Kārļa lielā nodošanās ar jauniešiem nemitīgā sparā. Izrādēm bija labs rezultāts, un lugu „Sprīdītis“ nofilmēja ar SBS televīzija. Vēlāk Pēteris pavairoja filmu skatāmu DVD diskos. Kārlis to uzdāvināja pat teātra zinātniekam Viktoram Hausmanim Rīgā.
Pēc Austrālijas Latviešu Kultūras dienām Sidnejā 2008. gadā Kārlis bija ļoti sajūsmināts, saņemot personīgu pateicības vēstuli no prezidentes Vairas Vīķes Freibergas par ļoti skaisto izrādi – R. Blaumaņa „No saldenās pudeles“.
Kurš var aizmirst Kārli Ābrama lomā R. Blaumaņa lugā „Skroderdienās Silmačos“? Kā viņš apspēlēja Pētera gatavoto krāsni, neskaitāmas reizes izmēģinot sprādzienus, kritienus gaismas spēlē. Cik precīzi tie sanāca, un – ar Kārļa gadiem – tik veikli izlēkāt un vēl nodziedāt solo plašajā skatuvē! Viņam nekas nekad nebija par grūtu, totālā nodošanās lomai.
Kārlim vēl viena režīma nodarbība veselības labā bija regulārā ceļošana ar vilcienu uz Ziemeļsidnejas peldbaseinu, lai izvingrotos ūdenī. Nav brīnums, ka viņam jau simts! Viņš labi zināja, kā tikt pie tā... smadzenes ilgojās pēc fiziskām kustībām. Šajās dienās daži sūdzas par lielo nekustīgumu, sēžot pie datoriem. Kārlim tāds aparāts nav, viņam ir tikai televīzija, telefons un rakstāmais. Arī lielā mīlestība uz mūziku – operu, koriem, teātriem, mākslu un cilvēku cieņa un draudzība. Mēs regulāri izmainījāmies ar apsveikuma kartītēm.
Tā kā Adelaides teātris bija likvidējies, un 2012. gadā tur tika rīkotas Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, Sidneja apsolīja kaut ko aizvest. Tā nu Kārlis un es sagatavojām pamatīgi lielu ciemakukuli, kuru Pēteris uzcēla uz mūsu mašīnas jumta, sarullējot daudzos dekorāciju paneļus, un aizvedām tos uz Adelaidi lielajā vasaras karstumā. Tātad mūsu beidzamā luga abiem ar Kārli kopā bija Anšlava Eglīša „Pēc kaut kā cēla, nezināma“. Ļoti žēl, ka Kārlis nebrauca mums līdzi uz Adelaidi, jo tur bija ieradusies Latvijas Kultūras ministre Žanete Jaunzeme Grende, kura bija lielā sajūsmā par mūsu izrādes augsto līmeni un salīdzināja mūs ar Nacionālo teātri Rīgā. Pēc publikas pieprasījuma izceļojām ar šo izrādi arī uz Melburnu, Brisbani un atkal vēlreiz Sidnejā!
Bija jauki strādāt kopā ar Kārli, piedalīties lugu lasījumos, dekorāciju kostīmu pārrunās, izrādes gatavošanās un beigās, stāvot roku rokās uz plašās skatuves aplausu skaņās!
Kārli, daudz, daudz laimes Tavā lielajā – 100 gadu jubilejā!
Vija Spoģe-Erdmane,
kostīmu un dekorāciju māksliniece
Laikrakstam „Latvietis“
* Red.: A. Brigaderes un A. Jansona dziesmu spēle „Sprīdītis“ izrāde Kārļa Gulberga režijā un ar lieliskajām V. Spoģes-Erdmanes dekorācijām.
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
