„Dzīva dziesma sirdī dzimst“

Palielināt / Enlarge

Vīru koris dzied. FOTO Video kadrs.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris ar Sidnejas latviešu kori SKANDA. FOTO Video kadrs.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris ar diriģenti Aiju Dragūnu un koncertmeistari Viktoriju Mačēnu. FOTO Ilze Šēnberga.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: koncertmeistare Viktorija Mačēna, diriģente Aija Dragūna un kora vadītāji Andrejs Mačēns un Andrejs Upenieks. FOTO Ojārs Greste.

Ar kādu gan prieku mēs, Sidnejas un apkārtnes latvieši, sveicām mūsu iemīļotā SLVK atgriešanos uz Sidnejas Latviešu nama skatuves! Četru gadu pārtraukums un neziņa, ko uzspieda kovidaizliegumi un vakance kora vadībā, ilggadīgajai diriģentei Dainai Jaunbērziņai ar vīru Andri pārceļoties uz Melburnu, bija izrāvis neaizpildāmu robu mūsu kultūras dzīvē. Taču ar šo koncertu, ar kuru koris atzīmēja savu 67. darbības gadu, mēs, kora cienītāji, atviegloti uzelpojām. Viss it kā atgriezās vecajās, labajās sliedēs. Mums ir jauna diriģente un mums ir savs latviešu vīru koris!

Uz kora koncertu 8. oktobrī ir sabraukuši daudzi. Latviešu nama lielā zāle ir cienīgi pilna. Ieejot, skatu saista iespaidīgais skatuves dekorējums – drapērija Latvijas karogkrāsās un proporcijās, skatuves augstumā un platumā. Vidū SLVK emblēma ar dibināšanas gada skaitli – 1956. Vienkārši un skaisti. Nav šaubu, kur atrodamies un uz ko esam nākuši.

Koncerta bagātā programma ar 19 dziesmām sadalās trīs daļās. Pirmās divas veic SLVK, trešo papildina jauktā kora Skanda līdzdalība. Saturā patriotisku tēmu dziesmas mijās ar tautas dziesmu kompozīcijām un apdarēm.

Ar jūsmīgiem aplausiem sveicam kora diriģentes Aija Dragūnas un koncertmeistares Viktorijas Mačēnas uznākšanu. Koris – 22 vīru sastāvā. Starp pazīstamām sejām pavīd arī daudz jaunu. Tā laba zīme. Koris pievelk. Koris saista.

Gaismām nodziestot, ar lielu skaņu atskan pirmā dziesma Edgara Račevska Dzīvā dziesma, kam vārdus devusi kādreizējā sidnejiete Elga Leja. Pārliecinošais izpildījums un dziesmas vārdi: Dzīva dziesma sirdī dzimst apliecina to, ko jūtam mēs. Ar pirmo dziesmu esam kora varā. Arī mūsos ir dzimusi jauna dziesma, jauna cerība.

Otrā dziesma – Valda Zilvera darinātā tautas dziesma Dziesma dziesmai, izceļas ar skaidro dikciju. Lasu vārdus kā ogas no vīru lūpām: Dod, Dieviņi, skaņu mūžu / Ar dziesmiņu nodzīvot, / Ar dziesmiņu nodzīvot, / Sav' zemīti daudzinot. Dziesmas mude tiek godam izpildīta mūsu acu priekšā.

Seko visu iemīļotā Bruno Skultes Aijā, atkal ar kādreizējā sidnejieša, dzejnieka Teodora Tomsona vārdiem. Izpildījumu iekrāso līganais dziedājums ar izjusti veidotajiem frāzējumiem. Šai brīdī secinu, ka kora forte ir muzikālā interpretācija – izteiksme dziesmu izpildījumos.

Ar tādu pašu interpretatīvo izcilību izskan Raimonda Paula Pacel galvu, baltā māt' (Jānis Peters). Mērītais kāpinājums un plūstošais ritms dziesmu šūpo, dziesmu nes. Priekšnesumu papildina koncertmeistares Viktorijas Mačēnas klavierpavadījums.

Seko divas Emīla Dārziņa dziesmas: Mūžam zili ir Latvijas kalni (Kārlis Skalbe) un Mirdzi kā zvaigzne (Kārlis Jēkabsons).

Pirmā daļa beidzas ar Edgara Račevska Nevienami es nedošu (savu zemi nicināt) (t.dz.), brašā marša ritmā. Klausītāju sajūsma sit augstu vilni. Ar enerģiskiem aplausiem pavadām kora noiešanu.

Otrā daļā dominē tautas dziesmu kompozīcijas un apdares. Kopumā dzirdam septiņas dziesmas, kur katra viena saista ar savu īpašo emocionālo nokrāsu. Imanta Saksa darinātā Rīgā dimd raisa smaidus un gribot negribot cilā kājas. Izpildījums izceļas ar izteiksmīgajiem frāzējumiem un pārsteidzoši vieglo polkas ritmu piedziedājumā.

Zigmāra Liepiņa Es atnācu uguntiņu (t.dz.) saista ar niansētiem skaņas pieaugumiem un līdzsvaroto sabalsojumu. Koncertmeistares Viktorijas papildinošais pavadījums brīnišķi saplūst ar dziedājumu.

Valtera Kaminska dziesmas Mūžu mūžos būs dziesma (Imants Ziedonis) sarežģītā harmonizācija un ritmu dažādība atrisinās vienkārši. Runājot ar dziesmas vārdiem: Nāks meitene baltās zeķēs, un viss zem šīs saules būs atkal kārtībā.

Ērika Ozoliņa dziesmas Jāņu nakts (Māra Kalēja) liegi melodiskais plūdums sniedz atelpu tam, kas vēl priekšā.

Otrā daļa savu zenītu sasniedz ar pēdējām trim dziesmām. Atskanot tautas dziesmai Laid iekšā, saimniece Dainas Jaunbērziņas apdarē, ticu, ka dziesma sveicina bijušo, ilggadīgo diriģenti Dainu. Viņas 42 gadu vadības iespaids ir tas, kas lielā mērā kori ir nostādījis tur, kur tas stāv šodien. Nekas nav zudis. Viss tikai turpinājies un audzis. Dziesmas dzīvīgais izpildījums un skaidrā dikcija ar Viktorijas atsaucīgo pavadījumu, izpelna tikpat dzīvīgus aplausus.

Otrā daļa beidzas ar divām tautas dziesmām: Vai tādēļ nedziedāju un Kur tad Tu nu biji, abas Raimonda Paula apdarē. Klausītāji izjusti dzīvo dziesmām līdzi. Pirmajā krāšņo izpildījumu veido vīru varenā Ē—o sasaukšanās, kas komiski rezonē pret tenoru partijas viegli tipinošo dejas ritmu. Otrajā, kur risinās pratinoša saruna starp āzīti un kundziņu, pēdējais vārds pieder āzītim. Atskan griezīgi disonants Mē! līdz ar sparīgu kājas piesitienu no 22 koristiem. Troksnis varens. Ar to pašu beidzas pratināšana un dziesma pati. Izraisīto kņadu vēl papildina klausītāju jūsmīgie aplausi.

Trešo daļu ievada Imanta Kalniņa Lūgšana ar Knuta Skujenieka vārdiem vīru kora izpildījumā. Līdz ar kāpināto skaņas pieaugumu pieaug lūgšanas intensitāte. Priekšnesuma sirsnība pārliecina.

Aplausiem rimstoties, vārdu ņem diriģente Aija. Viņas sirds ir pateicības pilna korim, koncerta rīkotājiem, klausītājiem un ne mazumu koncertmeistarei Viktorijai par viņai sniegto palīdzību, diriģentes gaitas uzsākot. Runu nobeidzot, diriģente klāt pieaicina viesu kori Skanda ar 15 sieviešu balsīm. Skandu vada diriģente Sandra Dragūna, kas šoreiz ieņem vietu starp koristēm, tā padodoties meitas Aijas vadībai.

Ar Skandas pievienošanos, izpildījumu dažādība paplašinās. Kopumā dzirdam četras dziesmas: Ērika Ešenvalda Krustiem zvaigznes debesīs (t.dz.), Kālabadi galdiņam (t.dz.) Jevgeņija Ustinovska apdarē un Raimonda Tigula divas dziesmas: Rīta un vakara dziesma un Lec saulīte, abas ar Rasas Bugavičutes-Pēces vārdiem. Koncerta laikā rakstītajās piezīmēs zem visām četrām esmu piezīmējusi aplausi plus. Mēģināšu dzirdēto vārdos attēlot.

Pirmajā, Ešenvalda Krustiem zvaigznes debesīs, sieviešu balsu liego stāstījumu attiecīgi atbalso vīri. Visiem kopā dziedot, izpildījums tuvojas Kultūras dienu kopkora varenajai skaņai.

Tautas dziesmas Kālabadi galdiņam izpildījumu iekrāso sabalsojuma plašie akordi, kuru lielā skaņa jautri kontrastējas ar ritma kociņu sīkajiem piesitieniem. Liels un mazs uz viena fona.

Piedienīgāku nobeigumu koncertam nevarētu dot kā to, kas ir. Koncerts izskan ar Raimonda Tigula lielajām dziesmām Rīta un Vakara dziesma un Lec saulīte, kam tikpat lielus vārdus ir devusi Bugavičute-Pēce. Klavieru pavadījumu abās veic koncertmeistare Viktorija. Aizkustinošo Pūt vējiņi vijoles solo pēdējā atskaņo Daina Kaina.

Cik varenas šīs dziesmas, tik to izpildījums. Ar dziesmas vārdiem sveicu abus – Sidnejas Latviešu vīru kori un kori Skanda par izcilo sniegumu:

Pa vienam mēs skaņa,
Bet kopā mēs spēks,
Kas sakļauti dūrē,
Var kalnus gāzt,

(Rasa Bugavičute-Pēce „Rīta un vakara dziesma“

Vēlu Sidnejas Latviešu vīru korim un korim Skanda, kā katram atsevišķi tā abiem kopā vēl daudz, daudz, muzikālu kalnu gāzt!

Atlikuši vēl tikai ziedi, ziedi, pateicības, apsveikumi un veiksmes vēlējumi raženai nākotnei. SLVK valdes priekšsēdis Andrejs Mačēns pateicas klausītājiem, kora atbalstītājiem un korim Skanda par dāsno līdzdalību. Jaunos koristus iepazīstina katru pēc vārda un apsveic ar pirmo koncertu. Taču vislielākā pateicība izskan diriģentei Aijai Dragūnai par viņas lielo darbu, kas saistās ar kora vadības uzņemšanos. Tāpat arī koncertmeistarei Viktorijai par Aijai sniegto palīdzību. Aijas gadījumā, darbs nav bijis no mazajiem. Iepazīt koristus, līdzšinējo repertuāru, sastādīt koncertprogrammu un noturēt mēģinājumus. Viss tas blakus maģistra grāda prasībām Sidnejas konservatorijā. Bet, kā priekšsēdis Andrejs piezīmē: Aija visu to dara (uzvar) ar smaidu. Ar sirsnīgiem aplausiem koris un klausītāji saņem iepriekšējās diriģentes Dainas Jaunbērziņas un vīra Andra rakstisko apsveikumu ar vēlējumu SLVK vēl ilgi kalt rotas mīļai, skaistai Latvijai (Kārlis Skalbe). Klusībā pievienojamies, lai tā būtu!

Izskan vēl aicinājums uz vīna glāzi blakus telpās, bet ne pirms piedevas – puišu bramanīgās uzvaras dziesmas Kalējiņi, bālēliņi (t.dz.), kuru ar atbilstošu bramanību izpilda mūsu vīru koris.

Koncerts ir beidzies. Laimes uzdzertas un novēlētas. Ar gaišu skatu un jaunu dziesmu sirdī dodamies mājup.

Sirsnīgs paldies visiem koncerta dalībniekiem un veidotājiem!

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“