Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Turpinās kari Ukrainā, Izraēlā un Palestīnā. Par citiem kariem tikai minimālas ziņas mūs sasniedz.

Šādos apstākļos mums pastiprināti jādomā par savu drošību. Daļa no tā ir darbs ar sabiedrotiem – lai sabiedrotie nebūtu tādi tikai „uz papīra“, bet arī būtu gatavi mums palīdzēt vajadzības brīdī. Latvija ir daļa no NATO, un citu NATO valstu militārie spēki mūsu zemē ir laba pazīme tam, ka varam zināmā mērā paļauties uz palīdzību. Bet gan tikai „zināmā mērā“.

Vēsture ir parādījusi, ka alianses un draudzības var sašķobīties dažādu iemeslu dēļ. Slovākijas jaunais ministru prezidents Roberts Fico pagājušā nedēļā paziņoja, ka tā vairs nesniegs Ukrainai militāru palīdzību. Viņš teica: „Es neatbalstīšu nekādu militāro palīdzību Ukrainai. Tūlītēja militāro operāciju apturēšana ir labākais risinājums Ukrainai. Eiropas Savienība no ieroču piegādātājas būtu jāpārvēršas par miera nodrošinātāju“. Humānā palīdzība Ukrainai vēl netiek pārtraukta.

Jāpieņem, ka viņš labi saprot, ka „tūlītēja militāro operāciju apturēšana“ no Ukrainas puses nozīmētu Ukrainas pilnīgu okupāciju un genocīda turpinājumu. Ir grūti saprast, kāpēc šāds uzskats bija tik populārs Slovākijā, ka Fico varēja kļūt par valdības vadītāju. Atcerēsimies, ka Slovākija ir Ukrainas kaimiņvalsts, un Ukrainas okupācijas rezultātā pie Slovākijas robežas jau būtu Krievijas armijas spēki.

Ungārija arī ir Ukrainas kaimiņvalsts, un arī tās ministru prezidents Viktors Orbāns ir vairāk nekā draudzīgs ar Krieviju. Vēl nopietnāki ir jautājumi par ASV turpinošu liela mēroga militāro materiālu piegādi Ukrainai.

Tuvajos Austrumos lielais jautājums ir par Irānas iesaistīšanos karā pret Izraēlu. Tā tiekot nopietni brīdināta no ASV puses, lai neiejaucas, bet irānieši nav nekādi ASV pavēļu klausītāji.

Vēl lielāks nezināmais ir Ķīna. Vai tā izmantos pašreizējo apjukumu, lai iekarotu Taivānu? Vai arī lai vēl spēcīgāk nodrošinātu tās teritoriālās prasības ārpus tās starptautiski atzītajām robežām. Šāds jautājums ir būtisks Austrālijai, un tāpēc tiek „iesildītas“ draudzīgās attiecības ar ASV, paplašinot Amerikas militāro klātbūtni Darvinā, Ķīnai tuvākajai Austrālijas pilsētai.

Tāpēc vēl jo dīvaināk ir tas, ka Darvinas osta ir uz 99 gadiem iznomāta Ķīnai piederošam uzņēmumam Landridge Group, un Austrālijas ministru prezidents Antonijs Albanīzis pirms divām nedēļām apstiprināja, ka nav nekāda iemesla lauzt vai pat pārskatīt nomas līgumu.

Pasaule ir īpatnēja.

GN
2023. g. 1. nov.